Dragi: Ieviešot eiro, Latvija nostiprina savu vietu Eiropas pašā sirdī, Mixnews.lv

Dragi: Ieviešot eiro, Latvija nostiprina savu vietu Eiropas pašā sirdī

фото

Ekonomika | 2013. gada 12. septembrī plkst. 16:49

Nākamgad ieviešot eiro, Latvija nostiprina savu vietu Eiropas pašā sirdī, šodien Rīgā eiro ieviešanai veltītajā konferencē sacīja Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi.

Viņš Latvijas ceļu uz eirozonu salīdzināja ar filmā "Sapņu komanda 1935" atainoto stāstu par Latvijas basketbola izlasi, kas 1935.gadā uzvarēja pirmajā Eiropas basketbola čempionātā. Filmā parādīts, kā spēlētāji pārvarēja ne vienu vien šķērsli, lai uzvarētu šajās sacensībās, un cik nenovērtējama nozīme bija viņu dedzīgajam komandas garam

Dragi sacīja, ka šis basketbola stāsts sasaucas ar Latviju un eiro divos veidos. Tas atgādina par Latvijas vēsturisko vietu Eiropā. Kopš Rīga 1282.gadā kļuva par Hanzas savienības locekli, šim reģionam bijusi svarīga loma Eiropas integrācijā. Šis stāsts arī spilgti parāda latviešu apņēmību tiekties pretim saviem mērķiem. 2008.gadā krīze deva valstij smagu triecienu. Taču cilvēki šeit parādījuši apbrīnojamu apņēmību pārvarēt grūtības un izpildīt eiro ieviešanas kritērijus, uzsvēra Dragi.

Pēc viņa teiktā, valsts sargājusi iedzīvotāju labklājību un nodrošinājusi finanšu stabilitāti, noturot valūtas kursu noteiktā piesaistes koridora robežās, neraugoties uz dažu ārējo padomdevēju ierosinājumu devalvēt latu. Tika veikta efektīva fiskālā konsolidācija. Visā valstī īstenotā nominālo algu korekcija līdztekus citiem faktoriem palīdzēja kopš 2008.gada samazināt tekošā konta deficītu par vairāk nekā desmit procentpunktiem no iekšzemes kopprodukta.

Nav brīnums, ka daudzi novērotāji minējuši Latviju - ārpus eirozonas esošu valsti - par piemēru eirozonas dalībniecēm, teica ECB prezidents. Vienotās valūtas ieviešana ir ārkārtīgi nozīmīgs lēmums jebkurai valstij, atzina Dragi, uzsverot, ka ir daudz pamatotu iemeslu pašlaik pievienoties eirozonai.

фото

Dragi pauda viedokli, ka jaunās eirozonas dalībvalstis var mācīties no pieredzes, kas gūta kopš 1999.gada.

ECB prezidents uzsvēra trīs svarīgākās atziņas. Pirmkārt, eiro kā valūta ir darbotiesspējīga. "Otrkārt, esam sapratuši, kāda veida politika var nodrošināt labklājību monetārajā savienībā un kāda - ne. Un, treškārt, esam uzzinājuši, ka nepieciešams pabeigt Ekonomikas un monetārās savienības institūciju izveidi," sacīja Dragi.

Viņaprāt, ir skaidri redzams, ka eiro ir darbotiesspējīgs. Kopš 1999.gada eirozona izaugusi līdz vairāk nekā 330 miljonu lielai saimei. Tā ir pasaules otra lielākā tautsaimniecība, kas veido aptuveni ceturto daļu no pasaules eksporta un vairāk nekā 15% no pasaules ieguldījumu apjoma. Eiro kļuvis par spēcīgu un stabilu rezervju valūtu. Šajā laikā ECB atbilstoši savām pilnvarām saglabājusi cenu stabilitāti, neraugoties uz vissmagāko krīzi kopš 20.gadsimta 30.gadiem. "Mēs esam aizstāvējuši savu valūtu pret nepamatotām bailēm par eirozonas sabrukumu. Tas nozīmē, ka valstis, kuras pašlaik pievienojas eirozonai, var būt pārliecinātas, ka tās centrālais pīlārs - monetārā politika - ir stabils," sacīja Dragi.

Viņš pauda izpratni par bažām, ka eiro ieviešana tiks izmantota cenu celšanai. Taču Latvijas valsts iestādes veic pasākumus, lai to nepieļautu. Šie pasākumi balstās uz pieredzi, kas gūta iepriekšējās 17 eiro ieviešanas reizēs. Dragi aicināja visas iesaistītās puses uzmanīgi sekot šādām iniciatīvām.

Savukārt ECB īstenos komunikācijas kampaņu, lai nodrošinātu, ka Latvijas iedzīvotāji ir labi informēti par eiro monētām un banknotēm, īpaši par banknošu pretviltošanas elementiem.

Dragi savā runā pievērsās arī ilgtspējīgas konverģences jautājumam. "Ilgtspējīga konverģence nozīmē ko vairāk, nekā tikai noteiktā laikā sasniegt virkni nominālu mērķu. Pirms eiro ieviešanas jāsasniedz reāla ekonomiskā, tiesiskā un institucionālā konverģence. Un, kas ir ārkārtīgi svarīgi, šie centieni jāturpina pēc iekļaušanās monetārajā savienībā," teica Dragi. Pēc viņa teiktā, daudzas valstis pašlaik veic sāpīgas korekcijas tieši tāpēc, ka, reiz pievienojušās eirozonai, tās atļāvās pārāk stipri novirzīties no kursa.

"Es zinu, ka šeit valsts iestādes apzinās svarīgākos izaicinājumus saistībā ar konverģences saglabāšanu. Pie tiem, pirmkārt, pieder izvairīšanās no jauna krasa kāpuma un krituma cikla Latvijā pēc eiro ieviešanas. Tas nozīmē, ka valsts iestādēm jāturpina īstenot stabilu fiskālo politiku un jānodrošina, lai darbaspēka izmaksu norises arī turpmāk veicinātu konkurētspēju," uz Latvijai darāmo norādīja Dragi.

Šie izaicinājumi ietver arī turpmāku institūciju lietderības un efektivitātes nostiprināšanu Latvijā. Nepieciešams nodrošināt arī banku un visa finanšu sektora ilgstošu stabilitāti. "Esmu pārliecināts, ka, saglabājot pareizu politikas orientāciju, Latvija nodrošinājusi nepieciešamos elementus, kas ļaus tai eirozonas sastāvā sasniegt uzplaukumu," sacīja Dragi.

Pēc Dragi teiktā, trešā kopš 1999.gada gūtā atziņa ir tas, ka jāpabeidz Ekonomikas un monetārās savienības izveide. "Mēs dzīvojam strauji mainīgā pasaulē, kurā nacionālās valsts tradicionālā loma tiek pārskatīta. Manā skatījumā vienīgais veids, kā šajā pasaulē saglabāt suverenitāti, ir vairāk īstenot kopīgu suverenitāti, panākot arvien dziļāku integrāciju," sacīja ECB prezidents.

Sapratne par šo principu jau labu laiku valdījusi monetārajā politikā, un tas ir īpaši svarīgi Latvijai. "Pievienojoties eirozonai, šajā valstī vairs nepastāvēs fiksēts valūtas kurss un visi ierobežojumi, ko tas ietver saistībā ar monetāro politiku. Tās centrālā banka piedalīsies lēmumu pieņemšanā par visu eirozonu," sacīja Dragi. Viņš atzīmēja, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs piedalīsies pasaulē otrās lielākās tautsaimniecības monetārās politikas noteikšanā.

Krīze skaidrāk parādījusi kopīgas suverenitātes nepieciešamību arī citās politikas jomās. Nacionālās valdības piedzīvojušas grūtības pārrobežu kapitāla plūsmu pārvaldīšanā, nepastāvot kopīgai uzraudzības politikai. Tās ir pieredzējušas, ka bez droša fiskālās politikas regulējuma tās var zaudēt iedarbīgu suverenitāti, nododot to finanšu tirgu rokās. Risinājums tam ir pabeigt Ekonomikas un monetārās savienības izveidi, lai līdztekus monetārajai savienībai pastāvētu banku savienība, fiskālā savienība, ekonomikas savienība un - visbeidzot - politiska savienība. Tā ir nākotnes vīzija, un būs jāveic daudz darba, lai to īstenotu. Taču jaunās dalībvalstis var būt pārliecinātas, ka šis process ir sācies, īpaši attiecībā uz banku savienību, skaidroja Dragi.

Kopīga suverenitāte nenozīmē nacionālās identitātes zaudēšanu. Ir daudzas mazas valstis, piemēram, Malta un Luksemburga, kuru individuālais raksturs, iekļaujoties eirozonā, nav mainījies, atzīmēja Dragi. Viņš uzsvēra, ka ECB vienmēr augstu vērtējusi Eiropas kultūras daudzveidību, piemēram, šogad ECB kultūras dienas veltītas Latvijai.

"Pievienošanās eirozonai ir vēsturiska apņemšanās īstenot dziļāku mūsu kontinenta integrāciju un sasniegt kopīgu labklājību dažādajās valstīs, kurām ir vienota valūta. Esmu pārliecināts, ka Latvija izdara šo apņemšanos pareizajā laikā - kad tā paveikusi grūtu darbu, lai sagatavotos dalībai, kad atbildība, kas saistīta ar šo dalību, ir skaidra un kad ir sācies īstas Ekonomikas un monetārās savienības izveides process," rezumēja Dragi.

"Esi sveicināta, Latvija!" savas uzrunas noslēgumā sacīja ECB prezidents.

Latvija nākamgad kļūs par 18.eirozonas dalībvalsti.

Foto: Toms Norde, Valsts kanceleja

Komentāri