Vilnītis: Nekapitalizējot "Liepājas metalurga" parādus, valsts atgūtu tikai desmito daļu no ieguldītā , Mixnews.lv

Vilnītis: Nekapitalizējot "Liepājas metalurga" parādus, valsts atgūtu tikai desmito daļu no ieguldītā

фото

Ekonomika | 2013. gada 21. oktobrī plkst. 13:36

Ja valsts nepiekritīs kapitalizēt AS "Liepājas metalurgs" parādsaistības pret valsti un tai piederošajiem uzņēmumiem, tādējādi iegūstot uzņēmuma akciju kontrolpaketi, tad maksātnespējas gadījumā valsts spēs atgūt tikai aptuveni 10% no uzņēmumā jau ieguldītajiem līdzekļiem, pirmdien žurnālistiem sacīja "Liepājas metalurga" padomes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis.

"Šis piedāvājums neparedz nekādu papildu līdzekļu ieguldījumu no valsts puses. Valsts šo naudu uzņēmumam jau ir aizdevusi, samaksājot kredītu Itālijas bankai "UniCredit S.p.A.". Piedāvājums paredz, ka valsts pret parādu saņem akcijas, kas ļautu nodrošināt uzņēmuma darbu un valsts pēc tam, pārdodot šīs akcijas, atgūtu ieguldītos līdzekļus," skaidroja Vilnītis.

Viņš norādīja, ka vērtība ir tikai strādājošam uzņēmumam, bet maksātnespējas gadījumā nestrādājoša uzņēmuma vērtība būtu no 20 līdz 50 miljoniem latu, saskaņā ar konsultantu vērtējumu. Ņemot vērā, ka valstij vēl būtu jāmaksā atlaišanas pabalsti un bezdarbnieku pabalsti, izdotos atgūt ne vairāk par 10% no patlaban uzņēmumā jau ieguldītajiem līdzekļiem.

"Parādu kapitalizācija ir pēdējā iespēja atjaunot uzņēmuma darbu, jo tad uzņēmuma parādsaistības samazinātos no 129,1 miljona latu līdz aptuveni 28 miljoniem latu, uzlabojot uzņēmuma bilanci. Šādā gadījumā rastos reālas iespējas kādā bankā aizņemties apgrozāmos līdzekļus darbības nodrošināšanai un uzņēmums divu nedēļu laikā varētu atsākt darbu," skaidroja Vilnītis.

Uzņēmuma padomes locekle Benita Imbovica norādīja, ka darbības atsākšanai uzņēmumam būtu nepieciešami aptuveni 25 līdz 27 miljoni latu, taču šī summa nebūtu nepieciešama uzreiz, bet gan pakāpeniski.

Portāls Mixnews.lv jau ziņoja, ka finanšu grūtībās nonākusī AS "Liepājas metalurgs" vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām ar lūgumu kapitalizēt uzņēmuma parādus valstij un tai piederošajiem uzņēmumiem kopsummā par 78,8 miljoniem latu.

Uzņēmums piedāvā kapitalizēt Finanšu ministrijas kredītprasības 51,9 miljonu latu apmērā, AS "Citadele banka" kredītprasības 12,4 miljonu latu apmērā un AS "Latvenergo" kredītprasības 14,5 miljonu latu apmērā. "Liepājas metalurgs" lūdz atbalstīt ierosinājumu emitēt papildu 78,8 miljonus akciju, kuras nonāktu Latvijas valsts īpašumā, kapitalizējot esošos uzņēmuma parādus. Tādējādi valsts iegūtu "Liepājas metalurga" akciju kontrolpaketi un iespēju garākā laika periodā atgūt savus ieguldījumus no dividendēm vai akciju pārdošanas. Tajā pašā laikā "Liepājas metalurgam" pēc akciju emisijas pabeigšanas būtu iespējas kredītiestādēs saņemt aizdevumu ražošanas turpināšanai.

No valsts atbalsta aspekta nav atbalstāms finanšu grūtībās nonākušās AS "Liepājas metalurgs" lūgums par parāda pret valsti kapitalizāciju, jo tas tiktu viennozīmīgi uzskatīts kā jauns atbalsts privātam uzņēmumam, bet šādu atbalstu nevar saskaņot ar Eiropas Komisiju nevienā no valsts atbalsta regulējumiem, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Finanšu ministrija (FM).

Uzņēmums norāda, ka kopējo 129,1 miljona latu parādsaistību dēļ apzinātie investori nav izrādījuši reālu interesi ieguldīt uzņēmumā jebkādu summu, jo investīciju atgūšana nav iespējama pārredzamā laika periodā. Tas apstiprināto uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plāna realizāciju padara neiespējamu.

Kredītsaistību kapitalizācijas un akciju emisijas laikā būtu nepieciešams saglabāt uzņēmuma aktīvus un personālu, kas laika periodā no šī gada 1.novembra līdz 2014.gada 1.aprīlim veidotu 10,5 miljonu latu izmaksas, kuras iespējams segt tikai ar nodrošināto kreditoru finansējumu, norāda "Liepājas metalurgs". Lielākais uzņēmuma nodrošinātais kreditors ir valsts.

Uzņēmuma vadība valsts augstākajām amatpersonām norāda, ka šī lūguma neatbalstīšana realizēsies "Liepājas metalurga" maksātnespējas procesā, kad valstij visa kopējā parāda atgūšana no uzņēmuma nebūs iespējama un saglabāsies viennozīmīgi negatīvs iespaids uz valsts tautsaimniecību kopumā.

Rūpnīcas ražošanas neatjaunošana radīs papildu izdevumus Maksātnespējas aģentūrai, Nodarbinātības valsts aģentūrai, un sociāli neaizsargāti kļūs aptuveni 12 000 liepājnieku, tai skaitā gan "Liepājas metalurga" darbinieki un ar tiem saistītās personas, gan arī metalurģijas uzņēmumam pakārtotajā uzņēmējdarbības vidē strādājošie un ar tiem saistītās personas.

Savukārt parādu kapitalizācija būtu solidārs valsts, kreditoru, akcionāru, valdes un padomes risinājums, kas uzņēmumā saglabātu 1800 darbavietu, eksporta produkciju ik gadu aptuveni 320 miljonu latu apmērā, iespēju ik gadu papildināt valsts budžetu aptuveni 14 miljonu latu apmērā nodokļu veidā, kā arī būtisku patērētāju AS "Latvenergo" un AS "Latvijas Gāze", teikts uzņēmuma vadības oficiālajā lūgumā.

Vienlaikus uzņēmuma vadība lūdz valsts augstāko amatpersonu atbalstu kardinālām izmaiņām obligātā iepirkuma komponenšu (OIK) piemērošanas kārtībā elektroenerģijai, jo ar pašreizējām elektroenerģijas izmaksām, atsākot ražošanu, uzņēmums nevar būt konkurētspējīgs pasaules tirgū. "Liepājas metalurga" padomes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis un valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs lūdz valsts augstākās amatpersonas atrast laiku, lai klātienē uzklausītu vadības priekšlikumus situācijas risināšanai uzņēmumā.

Jau ziņots, ka oktobra beigās sasauktajā "Liepājas metalurga" akcionāru sapulcē plānots palielināt uzņēmuma pamatkapitālu par 100 miljoniem latu, liecina biržai "NASDAQ OMX Riga" iesniegtie ārkārtas akcionāru sapulces lēmumprojekti.

Patlaban uzņēmuma pamatkapitāls ir 16 981 033 lati, bet lēmumprojektos norādīts, ka paredzēts veikt grozījumus uzņēmuma statūtos, nosakot, ka "Liepājas metalurga" pamatkapitāls ir 116 981 033 lati.

Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis biznesa portālam "Nozare.lv" apstiprināja, ka paredzēts palielināt pamatkapitālu par 100 miljoniem latu, veicot jaunu akciju emisiju.

"Paredzēts, ka uzņēmuma nenodrošinātie kreditori varēs pārvērst savus kredītus akcijās, tie būtu 27 miljoni latu. Tāpat paredzēts, ka saskaņā ar tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) 37 miljonus latu iegulda investors. Savukārt uz atlikušajiem 36 miljoniem latu varēs parakstīties esošie akcionāri," skaidroja Vilnītis.

Jau ziņots, ka 30.septembrī uzņēmuma TAP plānā paredzētais aizdevums desmit miljonu latu apmērā no potenciālajiem investoriem netika saņemts. No 1.oktobra saskaņā ar likumu sākās 30 dienu periods, kurā ir iespēja pārkāpumus novērst, attiecīgi saņemt aizdevumu un piesaistīt investoru. "Liepājas metalurga" akcionāri Sergejs Zaharjins un Iļja Segals iepriekš paziņoja, ka panākuši vienošanos par 70% uzņēmuma akciju nodošanu Krievijas uzņēmumam "Daļpolimetall", lai investors varētu ieguldīt nepieciešamos līdzekļus rūpnīcā un pēc iespējas ātrāk atjaunotu tehnoloģisko procesu. Jau ziņots, ka "Liepājas metalurgs" nonācis finanšu grūtībās un pārtraucis ražošanu. Valsts kase jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja "Liepājas metalurga" vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai "UniCredit" - 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica rūpnīcai valsts galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro (4 307 103 latu) apmērā.

Liepājas tiesa ir pieņēmusi uzņēmuma TAP pasākumu plānu, ko ir izstrādājuši uzņēmuma speciālisti un kas ir saskaņots ar visiem nodrošinātajiem un vairāk nekā 55% nenodrošināto kreditoru, kā arī ar kreditoru kluba pieaicināto finanšu konsultantu "Prudentia Advisers".

Komentāri