Ārzonas kompāniju īpašnieku atklāšana cerēto rezultātu nesniedz

фото

Ekonomika | 2013. gada 15. janvārī plkst. 10:12

Pirms pusotra gada Saeima pilnīgā vienprātībā pieņēma izmaiņas Komerclikumā, kas pieprasa atklāt ārzonu kompāniju patiesos labuma guvējus, šorīt ziņo Latvijas radio.

Balsojumā atturējās tikai Andris Šķēle, kurš norādīja uz šo normu bezjēdzību. Savukārt likuma izmaiņu aizstāvji slavēja, kā patieso labuma guvēju uzzināšana palīdzēs cīnīties ar ēnu ekonomiku un atklāt ekonomiskos noziegumus un finanšu, kā arī nodokļu izkrāpšanas piramīdas.

Patiesais labuma guvējs - šos vārdus visbiežāk var dzirdēt, meklējot atbildes uz jautājumu, ir vai nav Ventspils mērs Aivars Lembergs īpašnieks virknē Ventspils tranzīta un ostas uzņēmumu. Tāda īsta skaidrība par to nav arī pusotru gadu pēc izmaiņām likumā, kas pieprasa atklāt patiesos labuma guvējus Latvijas kompānijās. Stājoties spēkā grozījumiem Komerclikumā, kas pieprasa atklāt patiesos labuma guvējus ārzonu kompānijās, kurām pieder Latvijas uzņēmumi, toreizējais tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs apgalvoja, ka šī norma teju būs galvenais ierocis cīņā ar ēnu ekonomiku. Kā tad īsti ir - vai tiešām tagad nodokļu shēmas šķetināt kļuvis ērtāk un vienkāršāk.

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova atzīst, ka ikdienas darbā izmanto citas metodes. Finanšu policijas pārstāve gan atzīst, ka likums joprojām atļauj īstajiem nodokļu krāpniekiem atrast tajā spraugas, lai noslēptos no nodokļu uzrauga modrās acs. Viņa gan atzīst, ka izmaiņas likumā noteikti bija nepieciešamas un noteikti tās lieto noder darbā citām tiesībsargājošām iestādēm. Uzņēmumu reģistra pārstāve Sandra Notruma gan nav gatava atklāt, cik bieži tiesībsargi šādu informāciju pieprasa, uzskaite veikta tikai par patiesā labuma guvēju reģistrēšanu.

Valsts policijas preses sekretāre Sintija Virse apliecina, ka policija mēdz lūgt informāciju Uzņēmumu reģistram, lai noskaidrotu, kas ir ofšoru patiesie labuma guvēji. Taču īstu labumu tas noziegumu atklāšanā vienalga nedodot.

Kā vēl viena iestāde, kurai ofšoru īpašnieku atklāšana palīdzēs šķetināt noziegumus, tika minēts Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Biroja pārstāvis Andris Vitenburgs gan atzīst, ka pagaidām nevar atklāt ziņas, kura nozieguma atklāšanā palīdzējuši tieši komerclikuma grozījumi.

Kā vēl viens arguments ofšoru īpašnieku oficiālai reģistrēšanai Uzņēmumu reģistrā tika minēta iespēja noskaidrot, kam īsti pieder kapitāldaļas tajos uzņēmumos, kuros līdzīpašnieks ir valsts, piemēram, "airBaltic". Lai gan tika atklāts, ka patiesais labuma guvējs aviokompānijā ir tās bijušais prezidents Bertolds Fliks, kā arī Krievijas pilsonis Andrejs Rudeško, kurš pat bija atbraucis tikties ar Latvijas valdību, tomēr lielāku skaidrību par privātā līdzīpašnieka plāniem lidsabiedrības attīstībā tas tā arī neviesa. Lielākā daļa aptaujāto tiesībsargājošo iestāžu stāsta, ka savā darbā biežāk izmanto bankās glabāto informāciju par patiesajiem labuma guvējiem, ko kredītiestādēm jau no 2005.gada ir jāapzina un jāuzkrāj šī informācija, turklāt no bankas pieprasītā informācija kalpo arī kā juridiski nostiprināts pierādījums krimināllietās.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana - tieši ar šo instrumentu visbiežāk ekonomikā mēģina iepludināt vai arī no tās aizpludināt naudu. Komerclikuma izmaiņas par ofšoru īpašnieku atklāšanu bijušas noderīgas arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienestam, apstiprināja dienesta vadītājam Viesturs Burkāns.

Foto: no vietnes rightrespect.org

Komentāri