Iedzīvotājiem neskaidrības par citu valstu eiro monētu izmantošanu Latvijā (2)

фото

Ekonomika | 2014. gada 5. janvārī plkst. 15:07

Pārejot uz eiro valūtu Latvijā, gan iedzīvotāji, gan tirgotāji, izmantojot bezmaksas informatīvo tālruni par eiro, bieži interesējušies, vai Latvijā ir izmantojamas arī citu valstu eiro monētas, kā arī sūdzējušies par tirgotājiem, kuri ārvalstu eiro monētas nepieņem, aģentūrai LETA pastāstīja SIA "Transcom Worldwide Latvia" pārstāve Aija Rudzīte.

Saņemts daudz sūdzību par tirdzniecības vietām, kurās tirgotāji ārvalstu eiro atteikušies pieņemt.

Rudzīte pastāstīja, ka uz informatīvo tālruni nav zvanījuši cilvēki, kuri neko par eiro ieviešanu nav dzirdējuši, taču vecāka gadagājuma cilvēkiem bieži nākas skaidrot, ka abām valūtām ir atšķirīgs kurss, un lati pret eiro netiek konvertēti kā viens pret vienu. Viens eiro atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam oficiālajam kursam ir 0,702804 lati, bet viens lats attiecīgi ir 1,42 eiro.

Pirmajās dienās pēc eiro ieviešanas iedzīvotāji izmantojuši bezmaksas tālruni 8000 3000, lai noskaidrotu, kur iespējams samainīt naudu un vai par to jāmaksā komisijas maksa, kā arī interesējušies, cik ilgi latus iespējams samainīt pret eiro.

Tāpat iedzīvotāji vaicājuši, vai par pirkumu var norēķināties divās valūtās, daļu summas maksājot latos un daļu - eiro. Rudzīte paskaidroja, ka tas nav iespējams - jāmaksā vai nu tikai latos, vai tikai eiro. Informatīvo tālruni iedzīvotāji arī izmantojuši, lai ziņotu par vietām, kur cenas joprojām nav norādītas eiro, kā arī par norēķinu automātiem, kuri nepieņem eiro monētas.

Ieviešot eiro, zvanu skaits uz informatīvo tālruni ir palielinājies vairākas reizes. Decembra nogalē ik dienu saņemti aptuveni 200 zvani, 1.janvāra naktī - ap 50 zvanu, bet pirmajās eiro ieviešanas dienās - ap 600 zvanu dienā. Šajā nedēļas nogalē aktivitāte mazliet samazinājusies - brīvdienās informatīvo tālruni izmanto ap 400 cilvēku dienā, pastāstīja Rudzīte.

Finanšu ministrijas izsludinātajā konkursā par eiro informatīvā tālruņa darbības un bezmaksas zvanu nodrošināšanu uzvarēja uzņēmums SIA "Transcom Worldwide Latvia", kas šo pakalpojumu nodrošina par 46 000 latiem bez PVN. Informatīvais tālrunis 8000 3000 darbosies līdz 31.martam.

Speciālisti uz iedzīvotāju zvaniem un jautājumiem atbildēs katru darba dienu no pl.8:00 līdz 20:00 bez pārtraukuma. Savukārt laikā no pl.20:00 līdz 8:00 tiek nodrošina iedzīvotāju informēšana latviešu un krievu valodā par darba laiku un piedāvāta iespēja ierakstīt viņu jautājumus, lai operators vēlāk varētu atzvanīt.

Līdz ar gadu miju Latvija pievienojās eirozonai, tādējādi latus aizstājot ar eiro.

Latvijā apritē nonākušas tādas pašas eiro banknotes kā visā eirozonā. Uz eiro banknotēm attēloti arhitektūras elementi - logi, vārtejas un tilti. Tie simbolizē Eiropas vienotības un nepārtrauktas attīstības ideju.

Banknotēm ir šādi nomināli: pieci, desmit, 20, 50, 100, 200 un 500 eiro. Eiro monētām ir šāda skaitliskā vērtība - viens, divi, pieci, desmit, 20, 50 eirocenti, kā arī viena un divu eiro monētas. Latvijas iedzīvotājiem jāatceras, ka eiro monētu aversa jeb priekšpuses dizains visās eirozonas valstīs ir vienāds, savukārt monētu reversa jeb aizmugures dizains atšķiras.

Lai kāds arī būtu attēls eiro monētu reversā, šīs monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis ikvienā eirozonas valstī. Tādējādi Latvijas eiro monētas ceļos pa visu eirozonu, savukārt Latvijas iedzīvotāju maciņos nonāks citu eirozonas valstu izdotās eiro monētas.

Uz Latvijas eiro centu monētām attēlots Latvijas ģerboņa attēls, savukārt uz eiro monētām - tautumeitas portrets. Šie simboli savulaik tika izraudzīti tautas ideju konkursā.

Eiro informatīvais bezmaksas tālrunis: 8000 3000.

Foto: Latvijas Banka

Komentāri 2
Karlaipirms 4 gadiem
Neskaidrības ir visiem, gan iedzīvotājiem, kuri nekad nav redzējuši citzemju eiras, gan tirgotājiem, kuri arī tās nekad nav redzējuši... Gan jau pieradīs...
Karlapirms 4 gadiem
Seit rakstits, ka iedzivotajiem ir neskaidribas ar citzemju eiro, bet citos portalos teikts, ka tiesi tirgotaji negrib pienemt tos, it seviski tie, kas neprot runat valsts valoda.