EP izjautā starptautiskos aizdevējus par glābšanas programmām

фото

Ekonomika | 2014. gada 17. janvārī plkst. 15:07

Eiropas Savienības (ES) likumdevēji šonedēļ veic pārrunas ar starptautiskajiem aizdevējiem jeb tā dēvēto kreditoru troiku, vēloties noskaidrot, kā un kāpēc viņi īstenoja vairāku eirozonas dalībvalstu glābšanu ar tik lielām izmaksām sabiedrībai, ziņo LETA/EUOBSERVER.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti vairākās sanāksmēs ar troikas augstākā līmeņa amatpersonām uzdeva jautājumus par caurskatāmību, atbildību, kāpēc netika sasniegtas prognozes un tika noteikta papildu taupība, kad bezdarbs turpināja kāpumu.

"Daudziem cilvēkiem Eiropā troikas pasākumus noteica cilvēki no malas, tāpēc nepieciešama lielāka caurskatāmība," sacīja EP vadītājs Martins Šulcs.

Starptautisko aizdevēju troika, kurā apvienojusies Eiropas Komisija (EK), Eiropas Centrālā banka (ECB) un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), pirmo reizi kopā sanāca 2010.gadā, kad tika izveidota pirmā Grieķijas glābšanas programma.

Apmaiņā pret aptuveni 110 miljardu eiro aizdevumu Atēnām nācās pieņemt radikālus valsts izdevumu samazinājumus, nodokļu paaugstinājumus un reformas, kas izraisīja bezdarba pieaugumu līdz rekordaugstam līmenim un sabiedrības neapmierinātību.

Turklāt šie pasākumi izrādījās nesekmīgi un starptautiskajiem aizdevējiem nācās izveidot atkārtotu, krietni dārgāku glābšanu 2011.gadā, kas noveda pie vienas valdības demisijas un vērienīgām demonstrācijām, kurās iedzīvotāji pauda neapmierinātību pret taupību.

Šodien, šķiet, Grieķija ir spējusi izķepuroties no krīzes, taču valstī bezdarbs pārsniedzis 27% un liela daļa jauniešu līdz 25 gadiem nespēj atrast darbu.

Starptautiskie aizdevēji ierosinātos pasākumus gan prezentēja ES ekonomikas un monetāro lietu komisāram Olli Rēnam, taču beigās tas bija valdību uzdevums izvēlēties un tos īstenot.

Attiecībā uz prognožu un aplēšu neatbilstību reālajai situācijai Rēns EP Ekonomikas un monetāro lieto komisijai norādīja, ka šāds pavērsiens bija sagaidāms tik nemierīgā laikā, kad uz spēles likta eirozonas nākotne.

"Troika neuzspiež pasākumus, lēmumi tiek pieņemti kopīgi ar konkrētajām valstīm," norādīja eirozonas glābšanas fonda - Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) - vadītājs Klauss Reglings.

Jautājumā par troikas atbildību, Francijas sociālistu deputāts EP Liems Hoans-Ngoks uzskata, ka starptautiskie aizdevēji nav bijuši atbildīgi neviena priekšā, lai arī tie pieņēma lēmumus, kas ietekmēja vairāku miljonu cilvēku ikdienu.

"Mēs nezinām, kā troikas lēmumi tiek pieņemti," norāda deputāts. "Kurš izlemj, ka Grieķijā nepieciešams samazināt algas? Vai jūs zināt? Vai to izlemj parlaments?"

Tikmēr bijušais ECB vadītājs Žans Klods Trišē, kurš no šī amata atkāpās 2011.gada novembrī, uzskata, ka bezprecedenta apstākļos starptautiskie aizdevēji ir paveikuši iespējami labāko darbu. Viņš norāda, ka vislielākā problēma bijusi pārvaldība - liela daļa dalībvalstu ignorējušas ES ekonomikas noteikumus un tādējādi nonākušas parādsaistību un budžeta deficīta pieauguma problēmās, kas saasinājās ar globālo finanšu krīzi 2008.gadā.

EP deputāti pieļauj, ka parādsaistību krīzē bijuši ārkārtēji apstākļi, taču uzsver, ka tie neattaisno troiku. Deputāti vēlas zināt, vai bija iespējamas citas, labāk izstrādātas iespējas.

Tāpat EP deputāti ir pārliecināti, ka troiku, kas izstrādā eirozonas valstu glābšanas programmu nosacījumus ar niecīgu vai nepastāvošu demokrātisku uzraudzību, nepieciešams aizstāt ar ES sistēmu, kas būtu atbildīga parlamenta priekšā.

Austrijas pārstāvis EP Otmārs Karass izteicis divas alternatīvas - pārveidot ESM par Eiropas Monetāro fondu ES noteikumu ietvaros, vai uzdot EK un ESM kopīgi izveidot jaunu glābšanas fondu, kas būtu noteikts ES līgumos.

Tikmēr EP sociālistu frakcijas līderis Hanness Svoboda jau pagājušajā nedēļā izteicās, ka viņš dotu priekšroku troikas likvidēšanai jau šogad, jo starptautiskie kreditori turpina uzstāt uz taupību - tā vietā, lai īstenotu pasākumus, kas vairāk veicina ekonomisko izaugsmi.

"Troikas demontāža jau šajā [Grieķijas] ES prezidentūrā būtu reāla uzvara gan Grieķijai, gan visai Eiropai," paziņoja Svoboda.

Komentāri