Baņķieri Davosā: Ekonomiskās stimulēšanas pasākumu mazināšana neradīs nestabilitāti , Mixnews.lv

Baņķieri Davosā: Ekonomiskās stimulēšanas pasākumu mazināšana neradīs nestabilitāti

фото

Ekonomika | 2014. gada 24. janvārī plkst. 17:37

Bažas par ekonomisko nestabilitāti saistībā ar apjomīgo monetārās stimulēšanas pasākumu samazināšanu nav pamatotas, neskatoties uz apgalvojumiem, ka ekonomikās iepludinātie naudas līdzekļi nodrošinājuši vien biklu atlabšanu, piektdien Davosā notiekošajā Pasaules ekonomikas forumā izteicās vadošo centrālo banku vadītāji, ziņo LETA-AFP.

"Netradicionālas politikas nodrošināta normalizēšanās nozīmē, ka šī politika ir veiksmīga," norādīja Japānas Centrālās bankas vadītājs Haruhiko Kuroda.

Kuroda aprīlī ieviesa vērienīgu aktīvu iegādes programmu, kas tiek īstenota kā daļa no Japānas premjerministra Sindzo Abes plāna atdzīvināt ekonomiku un izvest to no vairākus gadus ilgušās deflācijas.

Viņš Davosas ekonomikas foruma klausītājiem sacīja, ka pats fakts par uztraukšanos, kā šīs politikas noslēgsies, nozīmē, ka tās strādā. Tomēr Kuroda vienlaikus pauž piesardzību, ka būs nepieciešams kāds laiks, līdz Japānā tiks pārtraukti monetārās stimulēšanas pasākumi.

Lielbritānijas Centrālā banka valsts ekonomikā iepludinājusi vairākus miljardus sterliņu mārciņu, un runas par šīs programmas pārtraukšanu kļuvušas aizvien intensīvākas, kopš pērnā gada nogalē sāka parādīties pazīmes par atlabšanu.

"Monetārā politika darbojas. Tā ir veiksmīga un satriekusi tos, kuri teica, ka nekad nedarbosies," sacīja Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns.

Lielbritānijā un Japānā centrālās bankas izvēlējušās īstenot kvantitatīvās stimulēšanas pasākumus, kuru laikā centrālā banka rada naudas līdzekļus, kas tiek izmantoti, lai iegādātos tādus aktīvus kā valdību un uzņēmumu obligācijas, tādējādi cenšoties veicināt aizdevumu izsniegšanu un ekonomisko aktivitāti.

Lielu daļu attīstības valstu pērn smagi ietekmēja tirgus nestabilitāte, kad ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) paziņoja, ka gatavojas pēkšņi pārtraukt stimulēšanas pasākumu īstenošanu, negatīvi ietekmējot akciju cenas un valūtu kursus vairākās valstīs.

Šis satricinājums skāra arī Brazīlijas ekonomiku, un Brazīlijas Centrālās bankas vadītājs Aleksandre Tombini brīdina, ka pārsteigumi no stimulēšanas pasākumu pārtraukšanas ietekmes ir gaidāmi.

Viņš norāda, ka šo politiku pārtraukšana nav sinhronizēta, kas nozīmē, ka centrālās bankas, kas izmanto kvantitatīvās stimulēšanas pasākumus, pārtrauc līdzekļu nodrošināšanu atšķirīgos laikos.

Savukārt daļa ekonomistu uzskata, ka izaugsme, ko radījusi monetārā stimulēšana, sniedz priekšrocības finanšu tirgiem.

"Atlabšana noteikti nav bijusi tāda, kā mēs bijām cerējuši," sacīja bijušais ASV finanšu ministrs, pašreizējais Hārvarda Universitātes profesors Lorenss Samerss. "Izaugsme bijusi pietiekama tikai, lai turētu līdzi iedzīvotāju skaita pieaugumam un normālai produktivitātei, bet nav spējusi izplatīties reālajā ekonomikā."

Tikmēr Eiropas Centrālā banka (ECB) lielā mērā atturējusies no monetārās stimulēšanas pasākumu īstenošanas tādā apjomā, kāds novērots ASV, Japānā un Lielbritānijā.

Bažījoties par patēriņa cenu kritumu un stagnējošo ekonomiku eirozonā, ECB novembrī samazināja bāzes procentu likmi līdz rekordzemam līmenim. Tomēr Japānas Centrālās bankas vadītājs šaubās, vai pastāv reāla iespēja eirozonā piedzīvot deflāciju.

Komentāri