EK: Korupcija ES ik gadu izmaksā 120 miljardus eiro

фото

Ekonomika | 2014. gada 3. februārī plkst. 16:07

Korupcija vēl joprojām ir problēma Eiropā, kas ietekmē visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, un Eiropas ekonomikai katru gadu tā izmaksā 120 miljardus eiro, teikts pirmdien publiskotajā Eiropas Komisijas (EK) Eiropas Pretkorupcijas ziņojumā.

Šādu ziņojumu EK publisko pirmo reizi.

Ziņojumā norādīts, ka dalībvalstis pēdējo gadu laikā ir veikušas daudz pasākumu, taču sasniegtie rezultāti ir nevienmērīgi un būtu jādara vēl vairāk, lai novērstu korupciju un sauktu pie atbildības par to.

Pretkorupcijas ziņojumā ir paskaidrota situācija katrā dalībvalstī - kādi ir izstrādātie pretkorupcijas pasākumi, kuri no tiem ir iedarbīgi, ko varētu uzlabot un kādā veidā to darīt, ziņo LETA.

Ziņojumā ir redzams, ka gan korupcijas iezīmes, gan tās apmērs, kā arī to pasākumu iedarbīgums, ar kuriem cīnās pret korupciju, dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgs. Ziņojums arī parāda, ka korupcijai vajadzētu veltīt daudz vairāk uzmanības visās dalībvalstīs.

To apliecina arī "Eurobarometer" pētījuma rezultāti par eiropiešu attieksmi pret korupciju. Pirmdien publiskotā ziņojuma rezultāti atklāj, ka trīs ceturtdaļas - 76% - eiropiešu domā, ka korupcija ir plaši izplatīta, un vairāk nekā puse - 56% - uzskata, ka korupcijas līmenis viņu valstī pēdējo trīs gadu laikā ir pieaudzis. 8% eiropiešu apgalvo, ka ir pieredzējuši korupciju vai bijuši liecinieki korupcijas gadījumam pēdējo 12 mēnešu laikā.

"Korupcija grauj pilsoņu uzticību demokrātiskām iestādēm un tiesiskumam, tā kaitē Eiropas ekonomikai un atņem valstīm nodokļu ieņēmumus, kuri visām valstīm ir ļoti nepieciešami. Dalībvalstis pēdējo gadu laikā cīņā pret korupciju ir paveikušas daudz, bet šīsdienas ziņojumā redzams, ka ar to ne tuvu nepietiek. Ziņojumā ir ieteikumi par to, ko vēl varētu paveikt šai saistībā, un es ceru uz sadarbību ar dalībvalstīm, sekojot šā ziņojuma ieteikumiem," norādīja ES iekšlietu komisāre Sesīlija Malmstrēma.

Ziņojumā norādīts, dalībvalstu vidū ir vērojamas lielas atšķirības attiecībā uz korupcijas novēršanu. Dažās dalībvalstīs efektīva novēršana ir izveidojusi spēcīgu reputāciju par zemu korupcijas līmeni, bet citās dalībvalstīs novēršanas politika ir īstenota nevienmērīgi un tās rezultāti ir ierobežoti.

Tajā pat laikā daudzās dalībvalstīs publiskās iestādēs ir vājas un nesaskaņotas iekšējās kontroles procedūras. Arī interešu konflikta regulējums ES dalībvalstīs ir atšķirīgs, un mehānismi, lai pārbaudītu ziņojumus par interešu konfliktiem, bieži vien ir nepilnīgi. Sankcijas par noteikumu pārkāpumiem piemēro reti, un tās bieži vien ir vājas.

Tiesībaizsardzības un saukšanas pie atbildības efektivitāte korupcijas gadījumu izmeklēšanā ir ļoti atšķirīga dažādās ES dalībvalstīs. Dažās dalībvalstīs ir redzami lieliski rezultāti, bet citās dalībvalstīs sekmīga saukšana pie atbildības ir reti sastopama vai izmeklēšanas ir ilgstošas.

Vairumā dalībvalstu nav visaptverošas korupcijas noziegumu statistikas, tādēļ ir grūti tās salīdzināt un novērtēt. Korupcijas gadījumu izmeklēšanu konkrētās dalībvalstīs traucē procesuāli noteikumi, tostarp noteikumi par politiķu imunitātes atcelšanu.

Daudzām dalībvalstīm vēl joprojām problēmu sagādā jautājums par integritāti politikā. Piemēram, rīcības kodeksi politiskajās partijās vai vēlētās asamblejās centrālajā vai vietējā līmenī ir reti sastopami, un tie nav pietiekami iedarbīgi.

Lai gan daudzās dalībvalstīs ir pieņemti stingrāki noteikumi par partiju finansēšanu, vēl joprojām saglabājas nopietni trūkumi. ES reti tiek piemērotas atturošas sankcijas par partiju nelikumīgu finansēšanu. Dalībvalstīs korupcijas riski parasti ir augstāki reģionālā un vietējā līmenī, kur varas dalīšanas princips un iekšējā kontrole mēdz būt vājāka nekā centrālajā līmenī.

Korupcijas riski galvenokārt sastopami pilsētu attīstībā un būvniecībā, kā arī veselības aprūpē. Arī valsts uzņēmumu uzraudzībā joprojām vērojami trūkumi, kas palielina korupcijas risku.

Ziņojumā arī tiek apskatīts publiskais iepirkums. Šī ir ļoti svarīga joma ES ekonomikai, jo publiskās struktūras, iepērkot preces, būvdarbus un pakalpojumus, katru gadu tērē apmēram vienu piekto daļu no ES iekšzemes kopprodukta. Tā arī ir joma, kas pakļauta korupcijai.

Ziņojumā ieteikts izstrādāt stingrākus integritātes standartus publiskā iepirkuma jomā, vairākām dalībvalstīm ieteikts arī uzlabot kontroles mehānismu.

Komentāri