Lietuva cer drīzumā vienoties ar EK par Viļņas iekļaušanu Rail Baltica maršrutā

фото

Ekonomika | 2014. gada 3. februārī plkst. 18:56

Lietuva cer, ka pēc iespējas īsākā laika posmā tai izdodies panākt vienošanos ar Eiropas Komisiju par Viļņas iekļaušanu projekta "Rail Baltica" maršrutā, pirmdien pēc Baltijas Ministru padomes neformālās darba sesijas sacīja Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs.

Viņš uzsvēra, ka Lietuva atbalsta ideju, ka šajā projektā ir iesaistītas visas trīs Baltijas valstis, un Viļņas iekļaušana maršrutā ir nepieciešama, jo tā ir Lietuvas galvaspilsēta un ir ekonomiski nozīmīga. "Es ceru šo jautājumu atrisināt pēc iespējas ātrāk, un ceru, ka mēs varēsim pievienoties," teica Butkevičs.

Arī Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) sacīja, ka Latvija gribētu, lai virzība projekta īstenošanā būtu raita un bez aizķeršanās, ziņo LETA.

Viņa pauda cerību, ka vienotais uzņēmums projekta realizācijai tiks izveidots turpmāko mēnešu laikā. Latvija arī gribētu, lai Lietuva pēc iespējas ātrāk panāktu vienošanos ar Eiropas Komisiju, lai savlaicīgi varētu sagatavot pieteikumu Eiropas Savienības finansējumam.

Igaunijas premjers Andrus Ansips atzina, ka visu trīs Baltijas valstu premjeru starpā bija vienprātība, ka vienotais uzņēmums ir jāizveido pēc iespējas ātrāk.

Kā ziņots, Eiropas sliežu platuma "Rail Baltica" projektā ir parādījušies papildu risināmi jautājumi, kas ir saistīti ar Lietuvas vēlmi iekļaut Viļņu kā savienojuma punktu projektā, līdz ar to tā dibināšana tagad plānota martā, biznesa portālam norādīja Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniece Ilze Aleksandroviča.

Līdz šim maršruts tika plānots caur Kauņu, un kopuzņēmuma dibināšana bija paredzēta līdz 1.janvārim, tomēr tā atlikta uz martu.

"Rail Baltica" kopuzņēmuma mērķis ir koordinēt gatavošanās darbus dzelzceļa līnijas būvniecībai, tostarp gatavot projekta finanšu pieteikumu Eiropas Komisijai, saskaņot likumdošanu, izstrādāt projekta biznesa plānu un veikt citus pasākumus.

"Rail Baltica 2" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro (880 miljonus latu), bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro (2,56 miljardus latu). Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. 2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.

Komentāri