Ekonomikas ministrs kliedē mītus par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām

фото

Ekonomika | 2014. gada 11. februārī plkst. 14:55

Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas, tarifu un tirgus liberalizācijas tēma nokļuva ziņu epicentrā un acumirklī apauga ar dažiem mītiem, kurus es vēlos kliedēt un arī iespējami vienkārši pastāstīt, kā vēsturiski veidojušās elektroenerģijas izmaksas un vai elektrības cenai ir sakars ar tirgus liberalizāciju, paziņojumā medijiem raksta ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).

Attiecībā uz gaidāmo elektroenerģijas cenu kāpumu ministrs uzsvēra, ka tirgus liberalizācija neietekmē AS "Latvenergo" ražotās un pārdotās elektroenerģijas izmaksas, ziņo "Nozare.lv".

"Elektroenerģijas izmaksas Latvijā ietekmē valdības un Saeimas lēmumi, kuri tika pieņemti pēdējo gandrīz desmit gadu laikā kopš 2005.gada, kad Saeima apstiprināja toreizējā ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa (V) virzīto Elektroenerģijas tirgus likumu," sacīja Dombrovskis.

Pirmkārt, tie ir lēmumi par atbalstu koģenerācijai - procesam, kad vienlaicīgi tiek ražota gan elektrība, gan siltums, un atjaunojamajai jeb tā sauktajai zaļajai enerģija. Latvija apņēmās, ka 40% no visas patērētās enerģijas būs zaļā enerģija. "Latvenergo" ir pienākums iepirkt šo zaļo enerģiju par paaugstinātu cenu, maksājot tās ražotājiem obligātā iepirkuma komponenti (OIK), kas automātiski palielina patērētājiem piegādātās elektroenerģijas cenu. Pieaugot zaļās enerģijas ražotāju skaitam, pieaug arī OIK maksājumi un attiecīgi arī kopējās elektrības izmaksas.

Otrkārt, pēc krīzes 2011.gadā tika pieņemts ne pārāk pārdomāts lēmums par Starta tarifa ieviešanu. Pieaugot OIK apjomam, kā arī kopējām ražošanas izmaksām un pievienotās vērtības nodoklim (PVN), 2011.gadā elektroenerģijas tarifam bija jāpieaug par 45%. Meklējot veidus, kā samazināt tarifa pieauguma ietekmi uz iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, tika pieņemts lēmums kā pārejas risinājumu ieviest Starta tarifu pilnīgi visām mājsaimniecībām.

Starta tarifs nesedz reālās elektroenerģijas izmaksas, tāpēc "Latvenergo" to ik gadu dotēja ar 26 miljoniem eiro. Tādā veidā valsts visu šo laiku sniedza sociālo atbalstu ne tikai tiem, kam tas patiešām nepieciešams, bet pilnīgi visiem, tostarp turīgajiem iedzīvotājiem un pat ļoti turīgajiem māju un jahtu īpašniekiem. "Šādu pieeju nevar nosaukt par sistēmiski pareizu," uzskata ekonomikas ministrs.

Savukārt 2009.gadā Latvija parakstīja Baltijas enerģijas tirgu starpsavienojumu plānu, kura gaitā Latvija ir uzņēmusies saistības līdz 2015.gadam pilnībā pabeigt elektroenerģijas tirgus atvēršanu un izbeigt elektroenerģijas mazumtirdzniecības cenu regulēšanu. Pārtraucot cenu regulēšanu saskaņā ar šo vienošanos, valstij arī jāpārtrauc tarifu dotēšana. "Rēķins par šiem desmit gadu garumā pieņemtajiem lēmumiem nu ir pienācis mūsu pastkastē, un apmaksas atlikšana, diemžēl, nemainīs rēķina apmēru," uzsvēra Dombrovskis.

Pēc viņa teiktā, atlikt tirgus liberalizāciju arī pēc 2015.gada 1.janvāra var izdarīt, tikai pārkāpjot savas starptautiskās saistības. Tādā gadījumā Latvija neizpildīs astoņu valstu līguma noteikumus un apdraudēs iesākto projektu pabeigšanu, nesaņems "Connecting Europe Facility" finansējumu no Eiropas Komisijas, kas plānots no 100 līdz 200 miljonu eiro apmērā, apdraudēs jau realizēto projektu ekonomisko pamatojumu un attiecīgi citām valstīm radīs zaudējumus.

"Ja tirgus liberalizācija tiks atlikta līdz 2015.gada 1.janvārim, kas ir pēdējais datums tirgus atvēršanai, saskaņā ar Latvijas uzņemtajām starpvalstu saistībām pastāv divi iespējamie scenāriji. Pirmais paredz, ka "Latvenergo" dosies pie regulatora ar jaunajiem tarifiem, neparedzot tos dotēt, līdz ar to jaunais tarifs būs tieši tāds pats kā cena par elektrību, kuru uzņēmums piedāvā pēc liberalizācijas, jo atspoguļos patiesās elektroenerģijas izmaksas. Bet otrs scenārijs paredz, ka valsts uzdod "Latvenergo" turpināt dotēt pilnīgi visus iedzīvotājus un uztur spēkā Starta tarifu. Tādā gadījumā problēmas radīsies valsts budžeta kontekstā un, visticamāk, Saeimai būs jālemj par 2014.gada budžeta samazināšanu un jāizšķiras, kurai nozarei atņemt iepriekš paredzēto finansējumu. Savukārt 2015.gada 1.janvārī, kad tirgus tomēr būs jāatver, mēs atkal sastapsimies ar šo pašu situāciju, kāda ir šodien, un elektroenerģijas cenu pieaugumu," norādīja ekonomikas ministrs.

Dombrovskis uzsvēra, ka lēmumu par tirgus liberalizācijas datumu kopā ar lēmumu par atbalsta programmām, mazinot elektroenerģijas cenu pieaugumu, pieņēma Saeima. Līdz ar to arī mainīt šo lēmumu var tikai Saeima.

"Arī atliekot elektroenerģijas tirgus liberalizācijas datumu, deputātiem jāatceras, ka tirgus liberalizācija pati pa sevi nav iemesls elektrības cenu kāpumam, un rēķins par elektroenerģiju lielai mājsaimniecību daļai var palielināties jebkurā gadījumā. Tāpēc, arī lemjot par tirgus liberalizācijas atlikšanu, likumdevējam ir jālemj par atbalsta mehānismiem, lai pasargātu no elektroenerģijas tarifu kāpuma mazāk nodrošinātos iedzīvotājus. Tāpat ir jāņem vērā, ka liberalizācijas atlikšana jebkurā gadījumā ietekmēs valsts budžetu," ir pārliecināts ekonomikas ministrs. Jau ziņots, ka Saeima pieņēma grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, paredzot elektroenerģijas tirgus pilnīgu atvēršanu no 2014.gada 1.aprīļa. No 1.aprīļa Latvijas mājsaimniecībām elektroenerģija būs jāpērk brīvajā tirgū. Tādējādi elektrības cena atsevišķām mājsaimniecībām pieaugs pat par 40%.

Latvijas elektroenerģijas tirgus tiek pakāpeniski atvērts jau kopš 2007.gada. Patlaban brīvajā tirgū ir vairāk nekā 24 000 lietotāju - juridiskas personas, kas patērē ap 75% elektroenerģijas. Nodrošinot pilnīgu liberalizāciju, brīvajā tirgū tiktu iesaistītas arī visas mājsaimniecības jeb ap 847 300 lietotāju, kas patērē atlikušos aptuveni 25% elektroenerģijas.

Komentāri