Prezidents: Dzelzceļa līniju likvidācija bija viena no lielākajām Latvijas kļūdām (3)

фото

Ekonomika | 2014. gada 13. februārī plkst. 21:00

Dzelzceļa līniju likvidācija bija viena no lielākajām kļūdām, kas tikušas pieļautas Latvijā, un jau tuvākajā laikā tā ir jārisina, ja vēlamies saglabāt Latvijas lauku un mazo pilsētu attīstību, ceturtdien darba vizītē Limbažu novadā izteicās Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Bērziņš vizītes laikā tikās ar Limbažu iedzīvotājiem, kuri uzdeva jautājumus par slēgto dzelzceļa līniju turpmāko izmantošanu, ziņo LETA.

фото

Vizītes sākumā Bērziņš apmeklēja komponista Emiļa Melngaiļa muzeju Igatē un iepazinās ar izcilā kultūras darbinieka dzīves nozīmīgākajiem notikumiem, kā arī saņēma ielūgumu šogad apmeklēt Melngaiļa 140 jubilejas pasākumus, aģentūru LETA informēja prezidenta kancelejas preses dienestā.

Kā nākamo prezidents apmeklēja pirmo ekumenisko baznīcu Latvijā - Igates Sv.Jāņa Kristītāja un Marijas Magdalēnas baznīcu, kas šī gada janvārī svinēja savu pirmo gadadienu. Kā uzsvēra biedrības "Igate" valdes priekšsēdētājs Valters Piebalgs, Igates baznīca, iespējams, ir vienīgā ekumeniskā baznīca arī Eiropā.

Pateicoties prezidentam par baznīcas apmeklējumu, Piebalgs teica: "Jūs esat viens no tiem prezidentiem, kas vislabāk saprot tautu, jo pats nākat no tautas."

фото

Savukārt Normunda Bomja maiznīcas "Lielezers" apmeklējuma laikā Bērziņš iepazinās ar uzņēmumu, tā attīstības stratēģiju un eksporta tirgu apgūšanas plāniem. "Lielezers" cep tradicionālo rudzu maizi, kas gatavota pēc sentēvu metodēm un kuras gatavošanā tiešā veidā netiek izmantots raugs.

Limbažu novada apmeklējuma laikā prezidents viesojās arī vairākās skolās - Lādezera pamatskolā un Limbažu ģimnāzijā, sākumskolā un vakarskolā -, lai iepazītos ar mācību procesu un attīstības iecerēm, kā arī tiktos ar skolēniem.

Sarunā ar vidusskolēniem prezidents uzsvēra, ka novēl skolēniem nekad nepārtraukt apgūt jaunas zinības, mācīties un iegūt tādu profesiju dzīvē, lai paši var būt neatkarīgi, nodrošināt sevi, savus ģimenes locekļus un atdot parādu tiem, kas pašus ir balstījuši mācību laikā. Prezidents uzsvēra, ka pēc šāda principa vadījies un arī šobrīd vadās savā dzīvē.

"Latvijas nākotne un patiess patriotisms sakņojas šķietami vienkāršā un vienlaikus smagā darbā. Ja mēs katrs atsevišķi būsim stipri, tad būs arī stipra valsts un stipra nākotne," atzina Bērziņš.

Skolēni uzdeva jautājumus par Soču olimpiādes apmeklējumu, iespaidiem un tikšanos ar Krievijas prezidentu, par izglītības līmeni augstskolās, Latvijas ekonomikas perspektīvām, kā arī politiskās sistēmas attīstību Latvijā.

Prezidents uzsvēra, ka Latvijas nākotnes attīstības vārdā novēl daudz vairāk darboties un raudzīties uz priekšu, mazāk atpakaļ, vairāk meklēt sabiedrotos, nevis ienaidniekus.

Runājot par politiskajām partijām un to attīstības perspektīvām, Bērziņš minēja paša izveidoto ekspertu grupu valsts pārvaldes un politisko partiju stiprināšanas priekšlikumu izstrādāšanai un aicināja arī skolēnus iesniegt savus priekšlikumus, ja tādi ir radušies. Vienlaikus prezidents norādīja, ka viena no Latvijas pārvaldīšanas problēmām balstās tajā, ka varas partijas parlamentā un pašvaldībās pamatā atšķiras un nespēj rast kopīgu valodu valstij nozīmīgu jautājumu risināšanā.

Skolēni vēlējās uzzināt arī par prezidenta vaļaspriekiem, dzīves moto un autoritātēm. Valsts prezidents atklāja, ka viņa vaļasprieks un reizē arī atpūta saistās ar lauku darbiem, moto ir "Būt neatkarīgam, rīkoties pašam visos laikos", kā arī viņam nav autoritāšu, bet prezidents pats cenšas mācīties no apkārt esošajiem cilvēkiem labāko.

Reģionālās vizītes Limbažu novadā otrajā daļā Bērziņš tikās ar novada pašvaldības deputātiem un pārrunāja aktuālos jautājumus, kas skar Limbažu novada un tajā esošo pagastu turpmāko attīstību.

Limbažu novada domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers iepazīstināja prezidentu ar novada attīstību, starptautisko sadarbību, nozīmīgākajiem kultūrvēstures notikumiem un objektiem, kā arī Eiropas Savienības (ES) fondu finanšu piesaisti projektiem, tajā skaitā Limbažu novada pašvaldības ēku renovācijai un pieejamības nodrošināšanai, tranzītielu izbūvei un ielu rekonstrukcijai, Limbažu Lielezera pludmales rekonstrukcijai un labiekārtošanai, pilsētas vēsturiskā centra renovācijai, tūrisma attīstībai un citiem projektiem.

Kā vienu no būtiskākajiem problēmjautājumiem, kas šobrīd visvairāk uztrauc novada iedzīvotājus, deputāti nosauca autoceļa Dūči-Limbaži rekonstrukcijas pabeigšanas nepieciešamību. Šī ceļa garums ir gandrīz 27 kilometri un nesakārtots ir palicis pēdējais posms 7,8 kilometru garumā, kas būtiski apgrūtina Skultes iedzīvotāju nokļūšanu novada centrā. Tādēļ Limbažu novada deputāti aicināja Bērziņu paust arī savu viedokli autoceļu sakārtošanas jautājumā, kas ir primāri nozīmīgs iedzīvotājiem.

Prezidents pauda apņēmību šo jautājumu pārrunāt ar atbildīgajām amatpersonām, kā arī dalījās savā kopīgajā redzējumā par Latvijas autoceļu attīstību un to uzturēšanu, kas, viņaprāt, daudzos gadījumos neatbilst nepieciešamajai kvalitātei.

Tāpat ar novada deputātiem tika pārrunāti jautājumi, kas skar jauniešu bezdarbu un no tā izrietošās sekas, tajā skaitā dažādu atkarību attīstību. Prezidents uzsvēra, ka šajā jautājumā arī saskata lielu draudu Latvijas nākotnes attīstībai. Viņš īpaši uzsvēra, ka Latvijai būtu jāņem piemērs no ziemeļvalsts Somijas, kura jauniešu izglītošanā vadās pēc principa, lai ikviens saņemtu viņam nepieciešamo izglītību turpmākai dzīvei un varētu iegūt profesiju, lai sevi nodrošinātu, nevis fokusētos uz izcilību veidošanu jau skolas laikā, pārējiem skolēniem pievēršot mazāku uzmanību. Šāda Somijas pieejas pārņemšana, pēc Bērziņa domām, ir ceļš uz daudz perspektīvāku nākotni bērniem un nākamajām paaudzēm, tajā skaitā Latvijā.

Uz tikšanos ar prezidentu bija ieradušies vairāk nekā 150 Limbažu novada iedzīvotāji, kuri uzdeva jautājumus, kas galvenokārt skāra Latvijas ekonomisko attīstību, jo īpaši pievēršoties enerģētikas politikai un zaļās enerģijas jautājumiem, kuri šobrīd nodarbina arī lauksaimniekus saistībā ar biogāzes uzņēmumu piedāvātajām cenām elektroenerģijai.

Vērtējot zaļās enerģijas politiku, prezidents atklātā sarunā to nodēvēja par nesaprātīgu politisku lēmumu ES līmenī, kas šobrīd skar ne tikai Latviju, bet arī citas ES dalībvalstis. Vienlaikus Bērziņš izteica cerību, ka šis jautājums ES līmenī arī tiks risināts tuvākajā laikā, pats apņemoties to pārrunāt ar atbildīgajām amatpersonām ES līmenī.

"Ja uzstāda politiskus mērķus, kam nav ekonomiska seguma, rezultāts ir līdzīgs tam, kādu esam šobrīd sasnieguši zaļās enerģijas jomā," piebilda prezidents.

Sarunas noslēgumā iedzīvotāji interesējās arī par vēlēšanu sistēmas un politisko partiju nākotni Latvijā. Prezidents to nodēvēja par vienu no šī brīža aktuālākajiem jautājumiem un piebilda, ka aicinājis ekspertu grupu, kura izstrādājusi valsts pārvaldības sistēmas nostiprināšanas priekšlikumus, šobrīd uzsākt darbu pie politisko partiju stiprināšanas jautājumiem likumdošanā.

Bērziņš uzsvēra, ka šajā jautājumā sakņojas Latvijas nākotne, jo tikai stipras politiskās partijas var veidot patiesi parlamentāru valsti, un Latvija šo mērķi vēl nav sasniegusi.

Vizītes noslēgumā prezidents apmeklēja uzņēmuma "Limbažu piens" siera ražotni un iepazinās ar ražošanas procesu vecajā un jaunajā cehā, nolika ziedus pie Latvijas himnas autora Baumaņu Kārļa pieminekļa un apmeklēja Dzīvā sudraba muzeju.

Komentāri 3
Espirms 4 gadiem
Dzelzceļu izārdītājus būtu jāsauc pie ATBILDĪBAS!!! KUR PALIKA par pārdoto sliežu tonnām iegūtā nauda? Dzelzceļus cēla tautai ne kādai saujiņai sautīgiem izdzimteņiem.
anirapirms 4 gadiem
...un likvidetas fermas,palikusie fermu atbaidosie cementa skeleti,aizaugusas ares.
S. Oliņapirms 4 gadiem
Nav jābūt gaišreģim, lai paziņotu, ka dzelzceļa līniju (un ne tikai līniju!) likvidācija bija kļūda.To jau pašos demontāžas pirmsākumos zināja ikviens parastais valsts iedzīvotājs.Nez kāpēc vieglāk bija vadīties pēc lozunga: "Ārdīt un lauzt ir vieglāk nekā būvēt un celt!" Tādi saimnieki esam ... Ar pārāk daudzām "kļūdām"! (Īstenībā no tādiem vaidiem nekas nemainās, jo nevar mainīties, ja saimnieku nav!)