LTV: Pacientu šķirošana pirms ārstēšanās izmaksās dārgi (VIDEO)

фото

Ekonomika | 2014. gada 16. februārī plkst. 21:44

Lai gan ar likumprojektu, kam veselības aprūpi būtu jāsasaista ar nodokļu maksāšanu, tiek solīta virkne labumu, tomēr virkne faktu liek to apšaubīt. Šobrīd pastāv bažas, ka tas nevis mazinās nevienlīdzību, bet gan to vairos.

Turklāt iedzīvotāju sadalīšana tajos, kuriem pienākas valsts apmaksāta veselības aprūpe un tajos, kuriem nē, var izmaksāt vairāk nekā potenciālais ieguvums veselības aprūpes budžetam, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Izpētot plānotās pārmaiņas, jāsecina, ka tās kārtējo reizi iegriezīs tiem cilvēkiem, kuri atrodas uz nabadzības sliekšņa, kuru alga ir tuvu minimālajai, bet nesasniedz to. Tajā pašā laikā, lai sašķirotu cilvēkus pēc vairākiem desmitiem likumā noteikto kritēriju, vajadzēs tērēt tuvu pie miljona eiro. Savukārt, cik daudz līdzekļu šī šķirošana galu galā pievienos veselības budžetam, veselības ministre Ingrīda Circene (V) pateikt nespēj.

Jaunajam likumam, kas paredz obligātu veselības apdrošināšanu būtībā ir divi virzieni. Viens paredz veselības aprūpes naudu piesaistīt tai piektdaļai no iedzīvotāju ienākumu nodokļa, kas līdz šim likta kopējā valsts budžetā. Veselības ministre domā, ka tādējādi citiem politiķiem vairs nebūs izšķirošas ietekmes, cik lielam būt veselības aprūpes budžetam.

Tā gan gluži nav tiesa, jo likums administrēs mazāko daļu no visa veselības aprūpei nepieciešamā budžeta, un politiķiem ik gadu tāpat nāksies lemt, kādus izdevumus paredzēt iedzīvotāju ārstēšanai, norāda raidījums. Ja kā piemēru ņem 2014.gadu, tad tā iedzīvotāju ienākumu daļa, kas pienāktos veselības aprūpei, būtu 272,4 miljoni eiro, savukārt kopējais veselības aprūpes budžets ir 725 miljoni eiro.

"Ja runā par veselības aprūpes finansēšanas likumu, tad ātras un tiešas ietekmes uz veselības aprūpes budžetu tam nav. (..) Vienalga papildus būtisks finansējums nāks no citiem pamata budžeta ieņēmumiem, un tā procedūra paliks līdzšinējā, kā valdība un Saeima, izvērtējot prioritātes, piešķirs papildu finansējumu," raidījumam saka Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins.

Otra likuma sadaļa izraisījusi daudz lielākas diskusijas, jo paredz par valsts naudu ārstēt tikai tos, kuri samaksājuši iedzīvotāju ienākumu nodokli, turklāt – vismaz no minimālās algas. Un te ir iemesls runāt par nevienlīdzības vairošanu Latvijas sabiedrībā.

Ārpus sistēmas var palikt nodokļu maksātāji, kuru ieņēmumi ir nelieli vai neregulāri, un kuri nav pabalstu saņēmēji. Piemēram, cilvēks, kas palīdz citam ģimenes loceklim viņa uzņēmumā. Ja strādājošiem nodokli iekasē proporcionāli nopelnītajam, tad tiem, kas to darīs brīvprātīgi, maksājums jau būs visiem vienāds. Vienalga, vai kabatā ieripos apaļš miljons, vai pāris tūkstoši, dalība maksās visiem vienādi 28 eiro mēnesī.

"Es uzskatu, ka tas ir visnepareizākais šajā likumā – ja tas cilvēks nav samaksājis IIN tos 11 mēnešus, tad viņam ir vienalga, vai viņš ir miljonārs, vai knapi virs nabadzības sliekšņa, viņiem ir jāmaksā vienāda summa, tas ir pilnībā pret jebkuru vienlīdzības, solidaritātes, jebkuru summu. Solidaritāte tur nav nekāda," saka ģimenes ārste Ilze Aizsilniece.

Ārste arī norāda uz to, ka cilvēkam ir grūti būt atbildīgam ar savu veselību par darba devēja maksātajiem nodokļiem, jo to, vai tie patiešām ir nomaksāti, darba ņēmējs, saņemot algu, var arī neuzzināt.

Dārga sistēmas uzturēšana

Paralēli tam, projektā uzskaitīti ne tikai bērni un pensionāri, bet pavisam 19 grupu cilvēki, kurus valsts sola ārstēt par savu naudu. Un saraksts ar to nemaz nebeidzas. Valsts sola palīdzēt grūtniecēm, un arī ārstējot vēzi, diabētu un citas slimības. Plus vēl pilnīgi visiem pieejamā neatliekamā medicīniskā palīdzība, kuras klientu skaits līdz ar pārmaiņām varētu augt.

Saskaitot visu kopā, galu galā pieņemts, ka ārpus sistēmas varētu palikt aptuveni 100 000 cilvēku. Bet atbildes, ko tieši un cik daudz varēs atļauties ārstēt vairāk uz atsijāto pacientu rēķina, pārliecinošas atbildes nav, uzsver raidījums.

Precizējot, cik tieši naudas sijāšana ļaus pārdalīt, Circene nonāk pretrunās ar sevi, pasakot – tas nav likuma mērķis [pārdalīt naudu sistēmas iekšienē].

Būtībā sanāk, ka par valsts naudu tāpat ārstēs gandrīz visus, tikai pirms tam visus pacientus izsijās caur visai sarežģītam atbilstības sietam. Tas prasa apvienot informāciju no astoņu iestāžu datu bāzēm, kā arī jaunas štata vietas vairākās institūcijās. Turklāt, ja pieņem, ka atsijāsies aptuveni simt tūkstoši cilvēku, pašam šķirošanas procesam vajadzēs iztērēt vismaz 700 000 eiro pirmajā gadā, bet katrā nākamajā gadā vēl pusmiljonu eiro.

Ja sistēmai gadīsies kļūda, un ar tādām būs jārēķinās, pacientam plānotā ārsta vietā var nākties apstaigāt iestādes, lai pierādītu, ka ir tiesīgs ārstēties par budžeta naudu.

"Tas nav ārsta uzdevums un tas neiet kopā ne ar ko – pateikt, ka tu neesi samaksājis un atteikt sniegt palīdzību," saka ģimenes ārste Aizsilniece.

NVO: Nav pārliecības, ka veselības aprūpe kļūs kvalitatīvāka un pieejamāka

Negatīvu atzinumu par likumprojektu devušas ne tikai ģimenes ārsti un tiesībsargs, bet liela daļa nevalstisko organizāciju. Turklāt atsevišķi viedokļi ir visai skarbi. Šis likums nespēj pārliecināt, ka nodokļu maksātājiem vai individuālo iemaksu veicējiem pakalpojums kļūs kvalitatīvāks vai pieejamāks.

"Šajā dokumentā veselības sistēmas mērķis nav. Šis ir mēģinājums labāk administrēt esošos veselības aprūpes līdzekļus, bet tajā pašā laikā te ir iestrādāts arī tas, ka tie, kuri ir nodokļu maksātāji, tie neko vairāk nesaņems," uzsver Veselības ekonomikas asociācijas valdes locekle Daiga Behmane.

Veselības ekonomikas asociācijā atgādina, ka jāārstē tad, kad saslimst, nevis kad iekļūst tajā vai citā grupā. Viņuprāt, topošais likumprojekts nerisina Latvijas medicīnas sistēmas būtiskāko problēmu – pakalpojumu nepieejamību, īpaši – rindu un augsto līdzmaksājumu dēļ.

Izgāzies arī vēl kāds arguments. Nodarbinātības eksperts Mihails Hazans pierādījis - nav pamata apgalvot, ka veselības aprūpes piesaiste nodokļu nomaksai palīdzējusi izskaust nelegālo nodarbinātību. Līdz ar šo pētījumu šis arguments no likuma virzītāju mutēm pēkšņi pazudis.

Saeimas deputāti, gan no pozīcijas, gan opozīcijas jau izteikušies, ka varbūt šī projekta gaitu tomēr būtu jāpiebremzē, jo neskaidrību tomēr ir pārlieku daudz. Iespējams, ka šis projekts ļaus izslēgt no Latvijas sistēmas ārzemēs dzīvojošos, bet tai pašā laikā nav nekādu pētījumu par to, cik tad patiesībā no viņiem Latvijā ārstējas par mūsu valsts budžeta līdzekļiem, cik un kā maksas pacienti, un cik cilvēku vispār neizmanto Latvijas medicīnas sistēmu.

Vispirms tomēr vajadzētu izvērtēt, ko Latvijas iedzīvotājiem būtu jānodrošina, vajadzībām jāpievieno detalizēti aprēķini par to, ko cilvēki varēs saņemt un kādi tieši būs ieguvumi no budžeta pieauguma. Tieši šādu ieteikumu Veselības ministrijai bija sagatavojuši kolēģi no Finanšu ministrijas, kad pirms pāris mēnešiem likumprojekts tika skatīts Ministru Kabinetā, kritizējot matemātisku finansējuma apmēra noteikšanu.

Komentāri