Bērziņš: Kompensācijas maznodrošinātajiem par elektrotirgus liberalizāciju nebūs īstermiņa jautājums, Mixnews.lv

Bērziņš: Kompensācijas maznodrošinātajiem par elektrotirgus liberalizāciju nebūs īstermiņa jautājums

фото

Ekonomika | 2014. gada 20. februārī plkst. 11:10

Kompensāciju izmaksāšana maznodrošinātajiem par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju nebūs īstermiņa jautājums, tāpēc risinot šo jautājumu ir jādomā ilgtermiņā, LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Bērziņš piekrīt, ka mēs esam nonākuši diezgan smagā situācijā, lai gan elektroenerģijas tirgus atvēršana būs arī Latvijas politiskās stabilitātes jautājums.

"Tirgus atvēršana varētu palīdzēt regulēt elektrības cenu, bet paralēli ir jāatceras, ka mums tas dārgi maksās. Ir jārēķinās, ka šis jautājums ir komplekss un ietekmēs daudzus," sacīja Bērziņš.

Piecas nedēļas līdz elektroenerģijas tirgus atvēršanai mājsaimniecībām joprojām nav skaidrs, kā mazturīgajiem un trūcīgajiem iedzīvotājiem tiks kompensēts elektrības cenas kāpums.

Pašlaik mājsaimniecības elektroenerģiju pērk par regulētu cenu pēc diviem tarifiem. Starta tarifs, kas paredzēts pirmajām 1200 kilovatstundām, ir 11,64 centi par kilovatstundu, bet pēc tam tiek piemērot pamata tarifs - 15,15 centi par kilovatstundu. Šobrīd divi tirgotāji ir atklājuši savus piedāvājumus. AS "Latvenergo" mājsaimniecībām elektrību tirgos par cenu no 16 līdz 16,9 centiem par kilovatstundu atkarībā no elektroenerģijas patēriņa. Savukārt SIA "Baltcom TV" elektroenerģiju piedāvās par 16,1 līdz 16,8 centiem par kilovatstundu.

Ņemot vērā, ka no 1.aprīļa elektroenerģijas sadārdzinājums mājsaimniecībām var būt pat aptuveni 40%, tika paredzēts izstrādāt kompensācijas mehānismu. Tas paredzēja novirzīt papildus līdzekļus pašvaldībām, kas elektrības sadārdzinājumu mājsaimniecībām varētu kompensēt kopā ar mājokļa pabalstu.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) atzīst, ka pašlaik nav izstrādāts konkrēts risinājums, kā realizēt atbalstu mazāk turīgām ģimenēm, taču līdz nākamās nedēļas valdības sēdei Labklājības ministrijai ir jāpiedāvā konkrēts risinājums.

Pēc valdības maiņas sākušās diskusijas par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām. Sākotnēji tika diskutēts par iespēju tirgus atvēršanu no 1.aprīļa atlikt. Šodien Straujuma uzsvēra, ka šāds lēmums netiks pieņemts.

Tagad ir aktualizējusies diskusija par atbalstu mazturīgajiem. Pirmdien izskanēja informācija, ka tiks veidots jauns pabalsts, lai kompensētu trūcīgiem un maznodrošinātiem iedzīvotājiem elektroenerģijas tarifu kāpumu. Taču, lai to īstenotu nepieciešams grozīt vairākus likumus, tostarp likumu "Par valsts budžetu". Šodien īsi pirms valdības sēdes tika prezentēts ierosinājums atbalstu sniegt caur tirgotājiem.

Savukārt valdības sēdē tika izteikts piedāvājums, mazturīgajiem kompensēt nevis elektroenerģijas cenas kāpumu, bet pārvades tarifu. Taču arī tas esot problemātiski, jo iedzīvotājiem paredzēt izrakstīt tikai vienu elektroenerģijas rēķinu, ietverot maksu par elektrību, pārvadi un obligātā iepirkuma komponenti, un to veiks elektrības tirgotājs. Turklāt Latvijā nav tikai viens elektroenerģijas pārvades operators - AS "Sadales tīkls", bet tādu ir astoņi. Piemēram, pārvades operatora pienākumus veic arī "Latvijas dzelzceļš", kas nodrošina elektroenerģijas piegādi arī pie dzelzceļa esošajām dzīvojamām mājām, kuru iemītnieki var pretendēt uz pabalstu.

"Pēc būtības šobrīd jautājums ir par politisko atbildību, nevis tehnisku noteikumu sagatavošanu," norāda labklājības ministrs Uldis Augulis. Viņš uzskata, ka Ekonomikas ministrijai (EM), gatavojoties elektroenerģijas tirgus atvēršanai, jau pirms gada bija jāpanāk vienošanās ar pašvaldībām par atbalsta mehānismu trūcīgajiem un maznodrošinātajiem.

Ministrs arī domā, ka vispareizākais mehānisms, par kuru atbildību bija gatava uzņemties arī LM, bija dzīvokļa pabalsta līdzfinansēšana pašvaldībām. Viņaprāt, tieši pašvaldību sociālie darbinieki zina vislabāk, kurām ģimenēm un cik lielā apmērā tas ir nepieciešams, un tikai šādā gadījumā valsts publiskās finanses tiktu tērētas vismērķtiecīgāk.

Augulis gan norāda, ka saprot, kādēļ pašvaldības minēto priekšlikumu neatbalsta. Tās negribot uzņemties kārtējo valsts funkciju, ja nav piešķirts finansējums tās izpildei.

"Jebkurā gadījumā EM izvairīšanās no atbildības ir saprotama, jo pabalstu izmaksās būs ļoti daudz neskaidrību un neapmierinātu cilvēku saistībā ar to, ka ne vienmēr trūcīgās mājsaimniecības ir noslēgušas līgumus ar AS "Latvenergo", bet ir, piemēram, tikai īrnieki, kas nav slēguši ar elektroenerģijas piegādātāju līgumu. Kādā citā mājsaimniecībā dzīvo viena trūcīga persona, bet citā - ģimene ar trīs bērniem, bet skaitītājs ir tikai viens un atlaide abiem vienāda," teikts LM paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.

LM arī norāda, ka iedzīvotāju atbalsta mehānismam paredzētais finansējums nav pietiekams. Jāpiebilst gan, ka Ekonomikas ministrija ir apzinājusi programmas, no kurām šim mērķim pārdalīt līdzekļus, tā pirmdien norādīja ekonomikas ministra padomniece Anna Kononova.

Patlaban atbalstam laika periodam līdz 2016. gadam paredzēti 14,09 miljoni eiro.

Valdība nolēma dot atbildīgajām ministrijām vēl nedēļu laika, lai rastu labāko risinājumu elektroenerģijas tarifu kāpuma kompensēšanai trūcīgiem un maznodrošinātiem iedzīvotājiem.

Komentāri