Pētījums: Trīs ceturtdaļas Rīgas centra ielu nav ērtas ne gājējiem, ne velosipēdistiem

фото

Ekonomika | 2014. gada 21. februārī plkst. 17:12

Lielākā daļa ielu Rīgas vēsturiskā centra teritorijā ir neērtas gan gājējiem, gan velosipēdistiem, un pilsētas infrastruktūra ir pakārtota privātā autotransporta vajadzībām, liecina SIA "Solver" pētījums, kas veikts pagājušā gada nogalē pēc Rīgas domes Pilsētas attīstības pasūtījuma, ziņo LETA.

Analizējot 154 ielu posmus Rīgas vēsturiskā centra teritorijā ar lielāko gājēju plūsmas intensitāti, eksperti konstatējuši, ka pēc novērtējuma skalas, kur A līmenis ir vislabākais un F - vissliktākais novērtējums, 77% aplūkoto gadījumu ielu ērtības līmeni gājējiem var novērtēt ar D un F līmeni. 73% gadījumu arī riteņbraucējiem servisa līmenis Rīgas vēsturiskajā centrā novērtēts ar D un F līmeni.

Gandrīz visos analizētajos segmentos jeb 140 no 154 pētītajiem ielu posmiem "efektīvais ietves platums", pa kuru gājēji var pārvietoties bez šķēršļiem, ir mazāks par 50% no kopējā ietves platuma. "Solvers" norāda, ka esošais gājēju tīkls un infrastruktūra nav gatava uzņemt visas iedzīvotāju grupas un nodrošināt viņiem labu servisa līmeni, jo pārsvarā Rīgas vēsturiskā centra ielas projektētas tikai autotransporta vajadzībām.

Vairumā gadījumu sliktā servisa līmeņa iemesls ir intensīva gājēju plūsma, šķēršļi un traucējumi. Gājēju un velobraucēju kustību apgrūtina šauras ietves, uz kurām turklāt izvietotas ielu kafejnīcas un ielu tirdzniecības vietas, sabiedriskā transporta pieturas, stāvvietas, veloceliņu ierīkošana uz ietvēm, kā arī ierobežots luksofora zaļā signāla gaidīšanas laiks. Vecrīgā šīm problēmām pievienojas arī tūristu grupas, automašīnu un velorikšu satiksme.

"Solvers" eksperti norāda, ka transporta infrastruktūra Rīgā ir pārslogota - maģistrālais ielu tīkls ir fragmentārs, lielākā daļa Rīgā iebraucošā autotransporta nonāk pilsētas centrā, kas noved pie ievērojamiem tranzīta plūsmas, kura šķērso centrālo pilsētas daļu. Tas rada lieku noslodzi transporta infrastruktūrai un noved pie vides degradācijas, būtiski pieaugot gaisa piesārņojumam.

Pašreizējā situācijā gājēju komforts visbiežāk tiek pakārtots privātajam autotransportam - gadījumos, kad nepieciešams palielināt caurlaidspēju transporta plūsmām, bieži vien tiek izmantota ielas telpa, kas ir paredzēta gājējiem - uz ietvēm veido stāvvietas, trotuārus bieži izmanto preču iekraušanai un izkraušanai.

Šāda situācija veidojas, ņemot vērā Rīgas pilsētas demokrātiskos normatīvus par minimālo ietves platumu. Eksperti uzskata, ka normatīvos būtu jāiekļauj tāds termins kā "gājēju efektīva zona", aizliedzot apgrūtināt ietves ar ceļa infrastruktūras elementiem - apgaismojuma stabiem, kontaktu tīkliem, ceļa zīmēm, luksoforiem, kā arī koku stādīšanu. Rīgas pilsētas normatīvi vāji regulē arī reklāmu un vasaras kafejnīcu izvietošanu, kas noved pie telpas sašaurināšanas, kur netraucēti var pārvietoties gājēji. Pilsētas vēsturiskajā centrā ierasta parādība ir arī ēku kāpņu izbūve uz trotuāriem, radot šķēršļus garāmgājējiem.

Šaurās ietves apgrūtina vai pilnīgi traucē kustību cilvēkiem, it īpaši invalīdiem un vecākiem ar bērnu ratiņiem, kā arī rada šķēršļus tūristu grupām. Gadījumos, kad pieturvietas nav atdalītas no gājēju telpām, gaidošie cilvēki pieturās var bloķēt gājēju satiksmi. Līdzīga situācija ir novērota tūristu grupām, kuras, koncentrējoties vienā vietā, dažreiz bloķē ietvi un apgrūtina gājēju satiksmi.

Tāpat trūkst vietas apzaļumošanai un drošības zonai, kas efektīvi atdalītu gājēju plūsmas no transporta negatīvas ietekmes - trokšņa, putekļiem, peļķēm, šļakatām, atvērtām durvīm. Līdz ar to arī trūkst vai ir ierobežotas pilsētas ielu sakārtošanas un apzaļumošanas iespējas, kas arī prasa papildu telpu.

Velo infrastruktūras trūkums, slikta ceļa seguma kvalitāte, velojoslu neesamība, augsta transporta intensitāte un spēkā esošie Ceļu satiksmes noteikumi savukārt noved pie tā, ka velobraucēji pārvietojas pa ietvi, mazinot gājēju servisa līmeni un komfortu.

"Solvers" eksperti arī izpētījuši, ka gājējiem daudz laika jātērē pie luksoforiem, gaidot zaļo signālu. Tas noved gan pie ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, gan rada papildu prasības gājēju zonai krustojumos, kur pie sarkanās gaismas drūzmējas cilvēki.

Eksperti pērn oktobrī analizējuši gājēju un velobraucēju ātrumu un kavējumus trīs konkrētos maršrutos. Lai pa Tērbatas ielu nokļūtu no Vaļņu ielas līdz Lāčplēša ielai, veicot aptuveni vienu kilometru, saskaņā ar "Solvers" novērojumiem nepieciešamas 18,20 minūtes, no kurām vairāk nekā 5 minūtes jeb 28% laika aizņem zaļā signāla gaidīšanas laiks luksoforos.

Steidzīgākus gājējus apgrūtina liels gājēju blīvums un šaurās ietves, īpaši posmā starp Raiņa bulvāri un Merķeļa ielu, kā arī starp Elizabetes un Dzirnavu ielu.

Savukārt, lai pievārētu nepilnus 800 metrus pa Merķeļa ielu no Katedrāles Brīvības ielā līdz tirdzniecības centram "Origo", nepieciešamas 13,15 minūtes. Saskaņā ar "Solvers" novērojumiem kopējais kavējuma laiks pie luksoforiem bija 4,21 minūte jeb 32% no kopējā laika. Papildus luksoforiem pārvietošanos kavē uz ietvēm izvietotajās sabiedriskā transporta pieturās gaidošie cilvēki, gājēju blīvums un nepietiekams ietves platums no Brīvības ielas līdz Marijas ielai.

Gājēju un velobraucēju kustību apgrūtina arī lieli attālumi starp gājēju pārejām - Rīgas centrālajā daļā vidējais attālums starp organizētām gājēju pārejām ir 150 līdz 200 metru, un arī šī situācija veicina ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus, jo cilvēki šķērso ielas neatļautās vietās.

"Solvers" norāda uz virkni nepilnību Rīgas gājēju tīklā - fragmentārs gājēju tīkls veicina gājēju un velobraucēju celiņu veidošanu apkārt esošām ietves zonām, jo tas ceļš ir ērtāks un īsāks. Rīgā trūkst sēdvietu gar ielām, kā rezultātā gājējiem praktiski nav iespēju pasēdēt, atpūsties, parunāties vai satikties ar cilvēkiem gar Rīgas ielām. "Nesamērīgi liela telpa tiek atdota stāvvietām un pavisam maza - sēdvietām," norāda eksperti. Papildus šīm problēmām Rīgas centra ietves raksturo nekvalitatīvs ietves segums, peļķes uz ietvēm, lietus ūdens no jumta, ziemā - arī uz ietvēm sastumtās kupenas.

Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam paredz, ka Rīga pēc 16 gadiem būs kompakta, resursus taupoša pilsēta, kas ir draudzīga gājējiem, velosipēdistiem un sabiedriskajam transportam, kā arī ar izcilu kultūrvidi, kas veicina pilsētnieku radošumu, ar zaļiem koridoriem un pieejamām ūdensmalām.

Lai risinātu konstatētās problēmas, "Solvers" iesaka samazināt vieglā un kravas autotransporta intensitāti Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, ierobežojot iebraukšanu un stāvēšanu šajā zonā, kā arī organizējot stāvparkus pie pilsētas robežas un gar pilsētas loku. Veicot ielas telpas reorganizāciju par labu gājējiem un velobraucējiem, ļoti svarīgi ir nodrošināt ietves efektīvo zonu bez šķēršļiem vismaz 1,52 metru platumā, lai cilvēki varētu netraucēti pārvietoties pa ietvi, kā arī paredzēt vismaz 0,6 metrus drošības zonas organizācijai, kas izpilda bufera lomu un atdala gājēju plūsmas no transporta plūsmām.

Vienlaikus būtu jādomā par to, lai gājējiem krustojumos nebūtu jāšķērso vairāk nekā četras braukšanas joslas, turklāt gājēju pārejas būtu nepieciešamas ik pēc 60 līdz 90 metriem, vienlaikus nosakot, ka maksimālais zaļā signāla gaidīšanas laiks gājējiem ir vidēji 15 sekundes, bet maksimālais - 30 sekundes. Komforta uzlabošanai Rīgā būtu arī jāveido atpūtas zonas cilvēkiem ik pēc 500 līdz 800 metriem - tās varētu būt nelieli skvēri, lapenes vai vienkārši soliņu grupa ar apzaļumojumu vai mākslinieciskiem objektiem.

Gājēju un velosatiksmes plūsmu novērtējums Rīgas vēsturiskajā centrā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam izmaksājis 28 443 eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Iepirkuma konkursa rezultātā pētījuma veikšana pērn septembrī uzticēta SIA "Solvers", kas bija vienīgais pretendents konkursā.

Departamenta pārstāve Lineta Mikša aģentūrai LETA norādīja, ka pētījuma mērķis bija iegūt datus par gājēju un velosatiksmes plūsmu intensitāti Rīgas vēsturiskajā centrā, veikt to novērtēšanu un salīdzināšanu ar 2003.gadā veiktā pētījuma datiem, lai gūtu priekšstatu par notikušajām izmaiņām un to tendencēm un izstrādātu rekomendācijas ielu šķērsprofilu pilnveidošanai un citiem pasākumiem, līdz ar to nodrošinātu atbilstošus gājēju plūsmu un velosatiksmes servisa līmeņus saskaņā ar satiksmes dalībnieku prioritātēm. Pētījuma rezultātus Pilsētas attīstības departaments izmantošot kā vienu no izejmateriāliem turpmāko attīstības plānošanas dokumentu izstrādei, piemēram, ir iecerēts uzsākt Publiskās ārtelpas tematiskā plānojuma izstrādi.

Komentāri