Mudina neaizmirst, ka ES fondu finansējums Latvijā nebūs pieejams mūžīgi

фото

Ekonomika | 2014. gada 22. februārī plkst. 19:08

Latvijā ir būtiski saprast, ka Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums nebūs pieejams mūžīgi un ka Latvija no līdzekļu saņēmējvalsts kādreiz atsevišķās jomās kļūs par donorvalsti, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja revīzijas, nodokļu, darījumu un konsultāciju pakalpojumu sniedzēja EY partneris Andris Lauciņš.

Viņš vērsa uzmanību, ka patlaban tāda situācija jau ir citās organizācijās, kur Latvija ir dalībniece, piemēram, Pasaules Bankā. Latvija, kas ir Pasaules Bankas akcionāre, savas attīstības pirmsākumos saņēma no tās finansējumu projektu īstenošanai, taču pašlaik Latvija jau kļūst par donoru un citas valstis saņem līdzekļus savai attīstībai.

Arī ES līdzekļu kontekstā lēnām būtu jāsāk domāt par to, kā Latvija attīstīs infrastruktūru, kad Latvijai vajadzēs pašai ekonomikā radīt naudu. "Valstij tas ir diezgan liels izaicinājums - nekļūt atkarīgai no šiem līdzekļiem," sacīja Lauciņš.

Viņš atzīmēja, ka nākamajā ES fondu programmēšanas periodā jau ir iestrādāts iespējamais risinājums, ES ierēdņi ir domājuši, kā ar ES naudu radīt multiplikatora efektu, lai nauda atgrieztos ekonomikā vairākkārt, nevis valsts to vienkārši saņemtu kā subsīdijas vai grantu. Mērķis ir panākt, lai naudu varētu atpelnīt un ieguldīt vēlreiz. Pašlaik tiek diskutēts par metodi, kā to panākt, piemēram, tiek spriests, ka naudai, kas šajā ES fondu programmēšanas periodā tiks ieguldīta infrastruktūrā, jābūt kombinētai ar finanšu instrumentiem, piemēram, projekta obligācijām vai ko līdzīgu. "Tas nozīmē, ka saņemam no ES naudu un par daļu no šīs projektam vajadzīgās naudas izlaižam obligācijas vai citus finanšu instrumentus.

Brīdī, kad pienāk projekta īstenošanas beigu termiņš, projektam būtu jāspēj radīt naudas plūsma, lai obligācijas atmaksātu un nauda būtu pieejama nākamajam projektam. Tādā veidā varētu radīt naudu nākamajām investīcijām vai iepriekšējo investīciju apsaimniekošanai un tālākai attīstībai," skaidroja eksperts.

Viņš uzsvēra, ka Latvijai jārēķinās ar situāciju, ka pēc 2020.gada Latvija varētu saņemt mazāk ES naudas. "Ir grūti spekulēt, kādas būs 2020.gada vai 2026.gada ES budžeta pamatnostādnes. Tomēr, visticamāk, Latvija kā valsts saņems proporcionāli mazāk, jo mūsu valsts būs jau kādu līmeni sasniegusi," sacīja EY partneris.

Lauciņš atzina, ka salīdzinājumā ar citām valstīm, kurām pieejami Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda un Lauksaimniecības fonda līdzekļi, Latvija šo fondu apguvē ir pirmrindnieku vidū. Latvija ir nesalīdzināmi sekmīgāka, ja salīdzina ar tādām valstīm kā Rumānija un Bulgārija, kuras šos līdzekļus apguvušas daudz mazāk, vērtēja eksperts.

Komentāri