IZM uzskata, ka spēj uzraudzīt mērķdotāciju izlietojumu (1)

фото

Ekonomika | 2014. gada 24. februārī plkst. 22:04

Ciktāl sniedzas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) atbildība, visi mērķdotācijām piešķirtie līdzekļi ir precīzi novirzīti atbilstoši mērķim - pedagogu atalgojumam, tādēļ ministrija nepiekrīt Valsts kontroles (VK) apgalvojumam par IZM nespēju uzraudzīt mērķdotāciju izlietojumu, uzsvērts ministrijas paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.

IZM atbalsta VK ierosinājumu mācību gada beigās pašvaldībām piešķirto, bet atbilstoši mērķim neizmantoto finansējumu atmaksāt atpakaļ valsts budžetā, taču vienlaikus uzskata, ka pašvaldību vadītāji un mācību iestāžu direktori ir tie, kuriem jāuzņemas atbildība par piešķirtā finansējuma izlietojumu.

Ministrijas pārstāvji akcentē - no 2012.gadā pašvaldībām piešķirtā mērķdotāciju kopējā apjoma - 188,9 miljoniem latu - VK konstatētās neatbilstības 52 600 latu ir 0,027% no kopējā apjoma, bet 2013.gadā konstatētās neatbilstības 43 800 latu ir 0,022% no kopējās gada mērķdotāciju summas - 198,6 miljoniem latu.

Patlaban valstī neesot normatīvā akta, kas IZM dotu tiesības ietekmēt pašvaldības saistībā ar tālāko finansējuma sadali, jo pašvaldības pašas apstiprina savu kārtību, kā sadalāma mērķdotācija. IZM vērtēs VK ierosinājumu un iespējamos grozījumus normatīvajos aktos, kas dotu pamatu ieviest izmaiņas kontroles sistēmā, norāda ministrijas pārstāvji.

Tāpat IZM izvērtēs iespēju aprēķināt un piešķirt mērķdotācijas, pamatojoties uz skolēnu skaitu mācību gada beigās jeb maijā, kā to iesaka VK, vienlaikus "apzinoties risku, ka pašvaldības saņemtu daudz mazāku finansējumu, jo audzēkņu skaits mācību gada beigās vairumā gadījumu ir mazāks nekā sākumā, un tas var negatīvi ietekmēt skolotāju atalgojumu".

IZM jau iepriekš ir atzinusi, ka principu "nauda seko skolēnam" ir nepieciešams pilnveidot. Tādēļ IZM jau ir sākusi darbu pie jaunā finansēšanas modeļa izstrādes.

Darba grupa, kurā tiek iesaistīti strādāt Finanšu ministrijas, Kultūras ministrijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas pašvaldību savienības, arodbiedrības "Latvijas Izglītības vadītāju asociācija", Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Latvijas Pedagogu domes, Izglītības attīstības centra, Profesionālās izglītības biedrības pārstāvji, plāno līdz 2014.gada augustam izstrādāt jaunu pedagogu darba samaksas modeli, lai 2014.gada oktobrī varētu sākt tā aprobāciju un ar 2015.gada 1.septembri pāriet uz jaunu pedagogu darba samaksas modeli, kas būs aprēķina metodikā caurskatāmāks.

Pirmo darba grupas sēdi plānots sasaukt jau nākamnedēļ.

IZM darba grupa izvērtēs arī VK ieteikumu, ka pedagogu darba samaksa par darbu skolēnu brīvlaikā ir aprēķināma citādi - atbilstoši pedagogu ieguldītajam darbam. Tāpat IZM informē, ka ir sākts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (EDSO) pētījums par vispārējās izglītības pedagogu darba samaksas sistēmas funkcionalitāti un tās pilnveidošanas iespējām.

Pētījums sniegs pamatojumu jauna finansēšanas modeļa izstrādei, pakāpeniski pārejot uz citu pedagoga darba laika noteikšanu un darba samaksas aprēķināšanu atbilstoši Darba likumam. Pētījuma rezultāti tiks iesniegti IZM līdz 2014.gada 1.jūlijam.

Mērķdotācijas pašvaldībām pedagogu darba samaksai tiek aprēķinātas un piešķirtas atbilstoši bērnu un skolēnu skaitam izglītības pakāpē - 1.-4.klase, 4.-9.klase, 10.-12.klase, īstenotajai izglītības programmai un atsevišķās pašvaldībās, arī ņemot vērā skolēnu skaitu uz vienu kvadrātmetru (blīvumu), uzsver IZM.

Aprēķinos IZM izmanto Valsts izglītības informācijas sistēmas datus, kur skolas saskaņā ar normatīvajiem aktiem informāciju par kārtējo mācību gadu (skolēnu skaitu 1.septembrī) iesniedz līdz 5.septembrim.

Pamatojoties uz mācību gada sākumā iesniegto informāciju par skolēnu skaitu, tiek aprēķinātas un piešķirtas mērķdotācijas pašvaldībām. Pēc informācijas apstiprināšanas izglītības iestādei Valsts izglītības informācijas sistēmas datus finanšu atskaitēs mainīt nav iespējams, skaidro ministrijā.

Ja pašvaldība, ievadot datus, ir kļūdījusies, IZM pēc kļūdas konstatēšanas no pašvaldībām pieņem kļūdu labojumus, t.i., vēstuli no attiecīgās pašvaldības. IZM, atzīstot šo neatbilstību, izstrādās prasības, lai precīzi reglamentētu datu ievades kļūdu labošanu.

Pašlaik pastāv risks, ka pašvaldības, lai saņemtu lielāku finansējumu, mācību gada sākumā cenšas piesaistīt pēc iespējas vairāk skolēnu un piešķirto mērķdotāciju atsevišķos gadījumos izmanto ne tikai pedagogu algām, bet arī pabalstiem.

VK revīzijā secinājusi, ka IZM rīcība saistībā ar mērķdotācijām pedagogu atalgojumam ir bijusi neefektīva un dažos gadījumos pat nelikumīga.

VK uzskata, ka IZM darbs nav bijis apmierinošs, jo nav iespējams pārliecināties, vai budžetā ir ieplānots tik daudz naudas, cik izvirzītajam mērķim - pedagogu algām - patiešām nepieciešams.

Komentāri 1
Y4Fpv4ucpirms 4 gadiem
nov? rt? you KDC f? r Rating: look like? s met? la, but the d? mi kr? sa is gray? that, then nothing. I bgohut the d? Mu F Kr? This? Anas domain ju, that it w? Re anymore? K k? Gunsmoke, but t? it anymore? k pel? that d? mu kr? s?. V? J? year? study? kr? sa look like? s nice