Eksperts: Azartspēļu organizēšanas vietu plānošana jāveic elastīgi

фото

Ekonomika | 2014. gada 2. martā plkst. 09:34

Azartspēļu organizēšanas vietu noteikšanu teritorijas plānojumā būtu ieteicams plānot iespējami elastīgi, piemēram, paredzot teritorijas, kurās azartspēļu organizēšana ir vairāk pieļaujama, un tādas teritorijas, kurās azartspēļu organizēšanas vietas atvēršana būtu pieļaujama tikai izņēmuma kārtā, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja zvērinātu advokātu biroja "Borenius" zvērināta advokāta palīgs Mārtiņš Pētersons.

Pētersons norādīja, ka Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas deputāti šā gada 23.janvārī nolēma līdz 2015.gada 30.aprīlim veikt grozījumus Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos, norādot vietas, kur azartspēļu organizācija būtu pieļaujama.

"Lai arī šāda iniciatīva principā nevar tikt vērtēta kā nepareiza, tomēr tās īstenošanā būtu jāņem vērā vairāki apsvērumi," uzskata eksperts.

Pēc viņa domām, gan veicot grozījumus teritorijas plānojumā, gan arī lemjot par konkrētu atļauju izdošanu azartspēļu organizēšanas vietu atvēršanai, pašvaldībai sava rīcība arī turpmāk būs jāpamato ar kritērijiem, kas jau skaidroti Augstākās tiesas līdzšinējā praksē.

Piemēram, par pamatotu kritēriju ir atzīts kultūras, izglītības, reliģisko organizācijas iestāžu tuvums. Savukārt daudzdzīvokļu ēku tuvums un iedzīvotāju negatīva attieksme pret azartspēlēm kā pārāk nekonkrēti kritēriji nav pamatoti.

"Manuprāt, būtiski ņemt vērā ne vien konkrētās vietas apstākļus, bet arī to, kāda veida azartspēļu organizēšana attiecīgajā vietā ir plānota. No Azartspēļu un izložu likuma mērķa izriet, ka pašvaldībai primāri jāaizsargā nevis attiecīga teritorija kā tāda, bet gan tajā dzīvojošo personu intereses. Savukārt azartspēļu organizēšanas vietas ietekme uz sabiedrību neapšaubāmi atšķiras atkarībā no tā, kāda veida vieta tā ir.

Domājams, ka, piemēram, maza izmēra bingo zāle salīdzinājumā ar spēļu zāli ar ievērojamu skaitu spēļu automātu rada mazāku iespējamo kaitējumu daļai sabiedrības un mazāku azartspēļu atkarības risku. Tādēļ katrs gadījums ir vērtējams atsevišķi, ņemot vērā pēc iespējas plašāku apstākļu kopumu," norādīja Pētersons.

Viņaprāt, iniciatīva Rīgas pašvaldības teritorijas plānojumā noteikt azartspēļu organizēšanai atbilstošās teritorijas pati par sevi nav nepareiza, jo ļauj privātpersonām labāk paredzēt pašvaldības rīcību.

Vienlaikus teritorijas plānojums tomēr neatbrīvos pašvaldību no pienākuma katrā atsevišķā gadījumā izvērtēt un pamatot, kādēļ azartspēļu organizēšana tieši konkrētajā organizētājā norādītajā vietā ir vai nav pieļaujama.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam būs jāizvērtē iespēja Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos norādīt vietu azartspēļu organizācijai, janvārī vienojās Rīgas dome Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas deputāti.

Grozījumi būs jāizstrādā līdz 2015.gada 30.aprīlim, līdz tam organizējot izstrādāto grozījumu sabiedrisko apspriešanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Šādu lēmumu deputātiem nācās pieņemt, ņemot vērā, ka Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu aktuālā redakcija vietas azartspēļu organizēšanai neparedz, taču tiesas uzskata, ka, vērtējot sabiedrības intereses, Rīgas domei arī jāraugās, lai azartspēļu ierobežošana netiktu izslēgta pilnībā.

Aizliedzot organizēt azartspēles konkrētā vietā, pašvaldībai būtu jānorāda cita vieta, kur tas ir iespējams.

Komentāri