Maskavas fondu tirgū turpinās straujā lejupslīde (Papildināts 15:40)

фото

Ekonomika | 2014. gada 3. martā plkst. 15:40

Papildināta visa ziņa

Maskavas fondu tirgū pirmdienas pēcpusdienā turpinājās straujā lejupslīde, kas aizsākās jau pašā tirdzniecības sesijas sākumā, tirgum reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, ziņo LETA-AFP.

Maskavas fondu tirgus indekss MICEX pirmdienas pēcpusdienā bija nokrities par 11,94%. Savukārt otrs galvenais Krievijas biržas indekss RTS bija zaudējis pat 13,5% vērtības.

Maskavas birža un Krievijas rublis jau pirmdienas rītā tirdzniecības sesiju sāka ar strauju kritumu. Maskavas fondu tirgus indekss MICEX tirdzniecības sesijas sākumā bija nokrities par 8,35%, bet otrs galvenais Krievijas biržas indekss RTS bija zaudējis 9,7% vērtības.

Krievijas gāzes giganta "Gazprom" akciju cena samazinājās par vairāk nekā 10%.

Tērauda uzņēmuma "Mečel" akciju vērtība piedzīvoja kritumu par 26% apmērā, tādējādi izraisot uzņēmuma akciju tirdzniecības apturēšanu. Savukārt Krievijas bankas "Sberbank" akciju cena samazinājās par vairāk nekā 13%.

Tikmēr Krievijas rubļa vērtība pret eiro nokritās līdz jaunam visu laiku zemākajam līmenim. Eiro vērtība rīta tirdzniecības sesijā pārsniegusi 50 rubļu atzīmi, tādējādi pārspējot pagājušajā nedēļā sasniegto rekordu 49,42 rubļu apmērā.

Tikmēr ASV dolāra vērtība pret rubli pārsniegusi 37 rubļus, kas ir augstākais līmenis kopš 2009.gada.

Krievijas rublim jau iepriekšējās nedēļās bija nācies izjust ievērojamu spiedienu, ko radīja investoru bažas par attīstības tirgiem, kā arī nepārliecinošās Krievijas ekonomiskās izaugsmes perspektīvas.

Cenšoties atbalstīt rubli un mazināt kapitāla aizplūšanu, Krievijas centrālā banka "Bank Rosii" pirmdien pieņēma negaidītu lēmumu palielināt procentu likmi no 5,5% līdz 7%.

Reaģējot uz Krievijas militāro intervenci Ukrainā, ASV brīdinājušas Maskavu par iespējamām ekonomiskām sekām. Analītiķi norāda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā var radīt būtiskas galvassāpes Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, velkot paralēles ar 2008.gada Krievijas-Gruzijas karu, kam sekoja 2009.gada Krievijas finanšu krīze.

"Atšķirībā no piecu dienu kara Dienvidosetijā mēs bažījamies, ka saspīlējums Ukrainā varētu būt krietni ilgāks, tam radot ilgstošu negatīvu ietekmi uz Krievijas ekonomisko vidi," norāda "Alfa Bank" analītiķi.

Pat pirms krīzes Ukrainā Krievijas ekonomikai neklājās viegli - pērn tā palielinājās vien par 1,3% un valsts ekonomiku tagad tiešā veidā ietekmē valdības nespēja mazināt atkarību no naftas un gāzes eksporta ieņēmumiem.

Savukārt iebrukums Ukrainā draud vēl vairāk pasliktināt situāciju Krievijā, ārvalstu investoriem izvēloties pamest Krieviju gan politisku, gan ekonomisku iemeslu dēļ, šai situācijai negatīvi ietekmējot arī Krievijas uzņēmumus.

Karadarbība Ukrainā prasīs papildu līdzekļus no budžeta, ko apgrūtinājušas arī Soču Olimpiādes rīkošanas izmaksas, ierobežos Krievijas ekonomiskās saites ar rietumvalstīm, kā arī radīs apjomīgus zaudējumus Ukrainā pārstāvētajiem Krievijas uzņēmumiem.

"Soči bija ļoti dārgi. Militāri piedzīvojumi un attiecību pasliktināšanās ar Rietumiem var izmaksāt daudz vairāk," uzskata bankas "Berenberg Bank" analītiķi.

"Ilgtermiņā Krievija to nevar atļauties," norāda "Berenberg Bank".

Komentāri