Situācija Ukrainā pirmdien izraisīja kritumu pasaules akciju biržās, Mixnews.lv

Situācija Ukrainā pirmdien izraisīja kritumu pasaules akciju biržās

фото

Ekonomika | 2014. gada 4. martā plkst. 11:18

Akciju vērtība pasaules lielākajās fondu biržās pirmdien piedzīvojusi kritumu saistībā ar bažām par konfliktu starp Ukrainu un Krieviju, kas mudinājušas investorus pievērsties tādiem drošā patvēruma aktīviem kā zeltam un Japānas jenai, ziņo LETA-AFP.

Londonas akciju biržas indekss "FTSE 100" samazinājies par 1,49%, Frankfurtes "DAX 30" - par 3,44%, bet Parīzes "CAC 40" - par 2,66%. Tikmēr ievērojams pieprasījums novērots pēc tā dēvētajiem drošā patvēruma aktīviem, zelta cenai palielinoties līdz 1354,87 dolāriem par unci, kas ir augstākais līmenis pēdējo četru mēnešu laikā.

Šveices franks attiecībā pret eiro pirmdien pieauga līdz 1,2104 frankiem, reģistrējot 14 mēnešos augstāko līmeni, bet dolāra vērtība pret jenu samazinājās līdz 101,38 jenām, investoriem iegādājoties Japānas valūtu. Tāpat samazinājusies procentu likme desmit gadu Vācijas obligācijām, kas ir vēl viens drošā patvēruma aktīvs.

Vienlaikus kritums reģistrēts arī Āzijas fondu biržās, Tokijas biržas indeksam sarūkot par 1,27%, Honkongas indeksam - par 1,47%, bet Sidnejas indeksam - par 0,38%.

No lejupslīdes nespēja izvairīties arī ASV akciju biržas, kur fondu tirgus indekss "Dow Jones Industrial Average" piedzīvoja kritumu par 1,17%, bet Volstrītas indekss "S&P 500" samazinājies par 0,93% un "Nasdaq Composite" indekss - par 1,14%.

Kritums reģistrēts arī Krievijas biržā, kur Maskavas fondu tirgus indekss MICEX sarucis par 10,79%, bet otrs galvenais Krievijas biržas indekss RTS - par 12,01%.

Savukārt Krievijas rubļa vērtība nokritās līdz rekordzemam līmenim attiecībā gan pret ASV dolāru, gan eiro, liekot valsts centrālajai bankai palielināt bāzes procentu likmi. Krievijas fondu tirgus indeksa MICEX kapitalizācija pirmdien zaudēja vērtību 61 miljardu ASV dolāru (44,31 miljarda eiro) apmērā.

Maskavas fondu tirgus indekss MICEX pirmdien tirdzniecības sesijas noslēgumā bija zaudējis 10,79% vērtības. Kapitalizācijas izteiksmē tas nozīmē 61,3 miljardus ASV dolāru. Savukārt otrs galvenais Krievijas biržas indekss RTS bija zaudējis 12,01% vērtības.

Cenšoties atbalstīt rubli un mazināt kapitāla aizplūšanu, Krievijas centrālā banka "Bank Rosii" pirmdien pieņēma negaidītu lēmumu palielināt procentu likmi no 5,5% līdz 7%.

Krievijas rublim jau iepriekšējās nedēļās bija nācies izjust ievērojamu spiedienu, ko radīja investoru bažas par attīstības tirgiem, kā arī nepārliecinošās Krievijas ekonomiskās izaugsmes perspektīvas.

Komentāri