Saeimas komisija: Strādājot tikai mikrouzņēmumā, nevar nopelnīt pat minimālo pensiju

фото

Ekonomika | 2013. gada 29. janvārī plkst. 18:04

Strādājot tikai mikrouzņēmumā, Latvijas iedzīvotājs nevar nopelnīt pat minimālo pensiju, otrdien, diskutējot par mikrouzņēmējdarbības jautājumiem, atzina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, ziņo BNS.

Komisijas sēdē deputāti pārrunāja, vai mikrouzņēmumi var kalpot par būtisku atspēriena punktu biznesa sācējiem, vai tajos strādājošo sociālā aizsardzība ir pietiekama un cik solidārs ir mikrouzņēmumiem noteiktais nodokļu režīms.

"Diskusija norādīja uz vairākiem vājajiem posmiem mikrouzņēmumu darbinieku sociālajā aizsardzībā. Veicot mazākas sociālās iemaksas, šie cilvēki var rēķināties ar salīdzinoši ļoti nelieliem sociālās apdrošināšanas pabalstiem un, strādājot tikai mikrouzņēmumā, nevar nopelnīt pat minimālo pensiju. Te vietā ir jautājums par solidaritāti – vai pārējie strādājošie ir ar mieru pārdalīt savus nodokļus, lai segtu starpību starp nopelnīto un valsts garantēto minimālo pensiju?" pastāstīja Barča.

Saeimas Preses dienestā aģentūru BNS informēja, ka pašlaik mikrouzņēmumos strādājošo skaits ir pārsniedzis 50 tūkstošus, kas ir 5,7% no kopējā nodarbināto skaita. Tomēr daudziem tā nav vienīgā darbavieta – 39% līdztekus strādā arī citos uzņēmumos. Un tikai aptuveni desmitajai daļai no mikrouzņēmumu darbiniekiem iepriekšējā periodā nav bijis darba ņēmēja statusa, raksturojot situāciju, klātesošajiem pavēstīja komisijas deputāte Elīna Siliņa.

Viņa arī sacīja, ka mikrouzņēmumos strādājošo sociālo aizsardzību varētu uzlabot, ar laiku līdz maksimāli 15% paaugstinot mikrouzuņēmuma nodokļa likmi un palielinot to nodokļa daļu, kas tiek novirzīta sociālajai apdrošināšanai.

Komisijas deputāti tika arī informēti, ka mikrouzņēmumu darbinieki labprāt izmanto sociālās apdrošināšanas sistēmas pakalpojumus, lai arī to apmērs atbilstoši veiktajām iemaksām ir neliels. Taču kā būtisks risks iezīmējas iespēja pavisam palikt bez sociālajām garantijām, jo gandrīz 3% gadījumu algas mikrouzņēmumos tiek deklarētas bez apgrozījuma. Savukārt brīvprātīgi sociālās iemaksas veic vien daži desmiti no vairāk nekā 50 tūkstošiem mikrouzņēmumos nodarbināto, uzsvēra Saeimas Preses dienestā.

Tomēr deputāts Andris Bērziņš atzina ‒ lai arī no sociālā viedokļa mikrouzņēmumu darbinieki nereti ir mazāk aizsargāti, nebūtu pareizi patlaban šo uzņēmējdarbības formu pēkšņi pārtraukt. Pēc viņa teiktā, spēles noteikumi bija jādefinē jaunā nodokļa ieviešanas laikā, piemēram, nosakot, ka šis ir tikai krīzes laika pagaidu risinājums.

Savukārt deputāts Gunārs Igaunis mikrouzņēmumu darbību vērtēja pozitīvi, minot, ka laukos tā ir vienīgā iespēja, kā var izdzīvot nelieli tūrisma uzņēmumi, kuru darbam ir izteikti sezonāls raksturs.

Patlaban mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu var iegūt, ja uzņēmumā ir nodarbināti ne vairāk kā pieci darbinieki, uzņēmuma apgrozījums gadā nepārsniedz 70 tūkstošus latu un darbinieka alga nepārsniedz 500 latu mēnesī.

Foto: no vietnes businessfinancestore.com

Komentāri