Pētījums: Iedzīvotāji piekristu vadīt valsts uzņēmumus par mazāku algu, nekā saņem pašreizējie vadītāji, Mixnews.lv

Pētījums: Iedzīvotāji piekristu vadīt valsts uzņēmumus par mazāku algu, nekā saņem pašreizējie vadītāji

фото

Ekonomika | 2013. gada 30. janvārī plkst. 13:23

Ceturtā daļa iedzīvotāju piekristu ieņemt amatu valsts uzņēmuma vadībā, ja viņu zināšanas atbilstu izvirzītajām prasībām, turklāt 73% respondentu būtu gatavi vadīt valsts uzņēmumu, ja atalgojums nepārsniegtu 2000 latu, liecina jaunākā "DNB Latvijas barometra" pētījuma rezultāti, ziņo "Nozare.lv"

Ņemot vērā pēdējo mēnešu laikā publiskajā telpā izskanējušās asās diskusijas par valsts uzņēmumu vadības atalgojuma paaugstināšanu un tā pamatotību, jaunākajā "DNB Latvijas barometra" pētījumā šoreiz mēģināts noskaidrot, kāds ir iedzīvotāju viedoklis par valsts uzņēmumu pārvaldīšanu, tostarp iespējami efektīvāko pārvaldības modeli, kā arī motivāciju pieņemt izaicinājumu vadīt lielus, stratēģiski nozīmīgus valsts uzņēmumus.

Pētījuma rezultāti liecina, ka ceturtā daļa aptaujāto piekristu ieņemt amatu valsts uzņēmuma vadībā, ja viņu zināšanas atbilstu izvirzītajām prasībām - būtu attiecīgā kvalifikācija, pieredze un citas prasmes. Tiesa, 33% aptaujāto šādam piedāvājumam nepiekristu, bet 36% aptaujāto uzskata, ka viņiem, visticamāk, nav tādas kvalifikācijas vai pieredzes, lai strādātu uzņēmuma padomē.

Starp tiem, kuri tomēr piekristu ieņemt amatu valsts uzņēmuma vadībā, lielākā daļa aptaujāto kā nozīmīgāko motivējošo faktoru minējuši pietiekami lielu atalgojumu (64%). Turklāt, aicināti nosaukt, cik liels atalgojums būtu uzskatāms par "pietiekami lielu" un motivējošu, vairākums respondentu atzīmējuši summu līdz 2000 latiem (73%). Pēdējās nedēļās publiski izskanējusī informācija liecina, ka lielāko valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojums pārsniedz 4000 latu.

Lūgti atzīmēt galvenos kritērijus, kas raksturo efektīvu valsts uzņēmumu pārvaldības modeli, iedzīvotāji visbiežāk norādījuši, ka uzņēmums jāvada un jāpārrauga darbiniekiem ar atbilstošu profesionālo kvalifikāciju (35%).

Salīdzinoši bieži atzīmēts arī, ka valstij skaidri jādefinē, kādas uzņēmējdarbības jomas jāpatur valsts pārvaldībā un ko darīt ar tiem valsts uzņēmumiem, kas nepieder šīm darbības jomām (20%).

Tikpat liela daļa respondentu norādījusi, ka, līdzīgi kā komercsektorā, arī valsts uzņēmumiem jābūt skaidri definētiem, izmērāmiem mērķiem, ar kuriem turklāt var iepazīties publiski pieejamos informācijas avotos (20%), un ka uzņēmuma valdes un padomes locekļi nedrīkstētu mainīties atkarībā no tā, kuras politiskās partijas ir pie varas (20%).

Tikmēr visretāk par galvenajiem pārvaldības modeļa efektivitātes kritērijiem iedzīvotāji uzskatījuši valsts uzņēmumu spēju izdzīvot bez valsts atbalsta (7%), attiecīgā uzņēmuma rentabilitāti (11%) un pakalpojumu konkurētspēju ar privātā sektora pakalpojumiem attiecīgajā nozarē (12%).

"Pilnībā atbalstu iedzīvotāju viedokli, ka nepieciešams attēlot to, cik efektīvi un atbildīgi valsts izturas pret saviem uzņēmumiem. Tiesa, jāpiekrīt arī tam, ka finanšu mērķi nav vienīgais kritērijs valsts uzņēmumu efektivitātes sasniegšanai, bet tie ir jāsabalansē arī ar noteiktu pakalpojumu nodrošināšanu sabiedrībai. Diemžēl patlaban valstij tiešām nav ne vienotas pieejas uzņēmumu pārvaldībā un uzraudzībā, ne arī efektīvu to darbības kontroles mehānismu un mērķu sasniegšanas novērtējuma. Nav arī ilgtermiņa plānošanas un stratēģiju izstrādes - izņemot atsevišķus gadījumus," komentējot šos datus, uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

"DNB Latvijas barometrs", kas kļuvis par atzītu ikmēneša socioloģisko pētījumu valstī, tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.

Foto: no vietnes informationweek.com

Komentāri