LTA: "TeliaSonera" skandāli var ietekmēt "Lattelecom" un LMT privatizācijas gaitu, Mixnews.lv

LTA: "TeliaSonera" skandāli var ietekmēt "Lattelecom" un LMT privatizācijas gaitu

фото

Ekonomika | 2013. gada 6. februārī plkst. 16:24

Skandāli ap zviedru "TeliaSonera" saistībā ar iespējamu kukuļdošanu, lai iegūtu mobilo sakaru operatora licenci Uzbekistānā, varētu izraisīt pavērsienus jau gadiem ieilgušajā "Lattelecom" un "Latvijas Mobilā Telefona" (LMT) valsts kapitāla daļu privatizācijas procesā, uzskata Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) izpilddirektors Jānis Lelis.

Lelis norādīja, ka zviedru koncerna nodarbošanās ar savām iekšējām problēmām un ar kaitējuma mazināšanu tā publiskajam tēlam varētu pavērt iespējas piesaistīt citus investorus kā abu Latvijas telekomunikāciju uzņēmumu pircējus.

Telekomunikāciju eksperts nenosauca konkrētus ārvalstu uzņēmumus, kuriem gribētos iegūt LMT un "Lattelecom", taču uzsvēra, ka tādi varētu atrasties "gan austrumos, gan rietumos, pat Meksikā". Viens variants varētu būt, ka "TeliaSonera" kādam pārdod savas daļas Latvijas uzņēmumos, atbrīvojoties no - zviedru redzējumā - nebeidzamā stāsta ar privatizāciju no Latvijas puses. Jaunie īpašnieki tad varētu kaulēties ar valdību par kontrolpaketes iegūšanu.

Šādi rīkojoties, izzustu arī jautājums par abu pušu, bet īpaši zviedru, pirmpirkuma tiesībām, jo Latvijas valsts diez vai pieteiktos pirkt "TeliaSonera" daļas, bet zviedri, izstājoties no abiem Latvijas uzņēmumiem, arī atteiktos no savām pirmpirkuma tiesībām iepretim valstij.

Saistībā ar nodomu privatizēt abus sakaru operatorus gadu gaitā izskanējuši iebildumi arī no LTA, ka zviedru koncernam nevajadzētu pārdot abus - fiksēto un mobilo - sakaru operatorus, jo tā varētu rasties "TeliaSonera" kontrolēts "monopols".

"TeliaSonera" atkārtoti izteikusi vēlmi pilnībā nopirkt gan "Lattelecom", gan LMT. Zviedru koncernam pieder 49% "Lattelecom" kapitāla daļu un tieši un netieši ap 60% LMT, kuras finanšu datus "TeliaSonera" jau iekļauj savos ceturkšņa un gada pārskatos.

Pērn 27.martā tika izveidota jauna darba grupa, lai risinātu jautājumus saistībā ar valstij tieši un netieši piederošajām kapitāla daļām "Lattelecom" un LMT. Par darba grupas vadītāju iecēla ekonomikas ministru Danielu Pavļutu, bet par darba grupas locekļiem - patlaban jau aizejošo satiksmes ministru Aivi Roni un finanšu ministru Andri Vilku (V).

2008.gada februārī Ivara Godmaņa valdība noraidīja "TeliaSonera" agrāk izteikto piedāvājumu maksāt 500 miljonus latu par "Lattelecom" un LMT atlikušajām kapitāla daļām.

"TeliaSonera" izpilddirektors Larss Nībergs 1.februārī paziņoja par savu atkāpšanos no amata saistībā ar izskanējušo bargo kritiku attiecībā uz uzņēmuma veiktajām investīcijām Uzbekistānā.

Nībergs pameta uzņēmumu pēc tam, kad tika publiskots ziņojums, kurā izvērtētas kompānijas aktivitātes Uzbekistānā.

Šajā ziņojumā gan nav rasti pierādījumi iepriekš izskanējušajām apsūdzībām, ka "TeliaSonera" 2007.gadā piekukuļojusi Uzbekistānas režīmam tuvu stāvošu sievieti, lai iegūtu trešās paaudzes (3G) mobilo sakaru licenci.

Savukārt zviedru mediji šajās dienās ziņo, ka Zviedrijas prokuratūra turpina izmeklēšanu pret "TeliaSonera" aizdomās, ka ir pamats to uzskatīt par kukuļošanas lietu. Avīzes "Dagens Nyheter" ziņu portāls "dn.se" vēsta, ka viena no aizdomas raisošām epizodēm ir maksas it kā par licenci Uzbekistānā veikšanu 2007.gada nogalē caur toreizējo "Parex banku" Latvijā, nevis tieši Uzbekistānas valsts kasei.

Foto; no vietnes betanews.com

Komentāri