Straujuma: Latvija par ES budžetu cīnījās vienatnē

фото

Ekonomika | 2013. gada 11. februārī plkst. 10:50

Cīņā par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu Baltijas valstis nebija vienotas un Latvija palika viena pati, šorīt intervijā Latvijas Radio pavēstīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

"Lietuva un Igaunija pateica, ka tās apmierina šis budžets, un mūsu premjers Valdis Dombrovskis (V) cīnījās viens pats," skaidroja ministre.

Straujuma norādīja, ka jau nedēļu pirms Eiropadomes tikusies ar šo valstu ministriem un sapratusi, ka atbalsta nebūs.

"Katrs rēķina savus ieguvumus, acīmredzot Lietuva un Igaunija bija apmierinātas," viņa piebilda.

Ministre atzina, ka neviena valsts šajā sanāksmē nav sasniegusi savus mērķus un visas esot aizbraukušas neapmierinātas. Tomēr uz fona, kur kopējais samazinājums ir bijis no 12% līdz 14%, Latvija ieguvusi 30% pieaugumu. Pēc Straujumas teiktā, tas arī bijis arguments, uz kura pamatojoties, Latvija nav dabūjusi vairāk.

Straujuma arī bija skeptiska par to, vai Latvija būtu spējusi viena pati izdarīt kaut ko vairāk.

"Jautājums - ko mēs varējām izdarīt? Noraut 27 valstu budžetu ar veto? Mēs rēķinājām, kā izskatītos, ja būtu veto. Premjers tam bija ļoti tuvu," skaidroja ministre.

Zemkopības ministre arī atzīmēja, ka šo budžetu teorētiski varot neakceptēt Eiropas Parlaments (EP), un tad viss būtu jāsāk no sākuma. Straujuma arī piebilda, ka runāšot ar EP deputāti Sandru Kalnieti (V) un mēģināšot iesniegt EP priekšlikumu, kurā tiktu piedāvāta paātrināta nosacījumu vienādošana - jau no 2017.gada.

Kā ziņoja portāls Mixnews, nākamajā plānošanas periodā Latvija lauku attīstībai saņems papildus 67 miljonus eiro (47 miljonus latu), paredz piektdien ES līderu panāktā vienošanās. Iepriekš izskanēja, ka Latvijai papildus pienāksies 60 miljoni eiro. Vēl papildu septiņi miljoni, visticamāk, iegūti, ņemot vērā Latvijas draudus bloķēt budžetu, liecina neoficiāla informācija.

Vienošanās paredzot, ka Latvija lauku attīstībai papildus novirzītos līdzekļus varēšot izmaksāt kā tiešmaksājumus. Latvijas prioritātēs - kohēzijā un tiešmaksājumos lauksaimniekiem - pozīcijas paliek tādas pašas kā iepriekšējā piedāvājumā, proti, kohēzijas maksājumu griesti Latvijai noteikti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 4,2 miljardi eiro (2,95 miljardi latu), bet Latvijas lauksaimniekiem līdz 2020.gadam paredzēts sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa.

Foto: euromag.ru, zaberaj.ru, mixnews.lv

Komentāri