Jaunieši, kuri nemācās vai nestrādā, veidotu piekto lielāko pilsētu Latvijā, Mixnews.lv

Jaunieši, kuri nemācās vai nestrādā, veidotu piekto lielāko pilsētu Latvijā

фото

Ekonomika | 2015. gada 24. martā plkst. 16:11

Ja Latvijā dzīvojošie 50 000 jauniešu, kuri nezina, kā sevi nodarbināt, dzīvotu vienā pilsētā, tā būtu piektā lielākā valstī, iepazīstinot ar Eiropas Komisijas (EK) atbalstīto programmu jauniešiem "Jauniešu garantija", norādīja EK pārstāvniecības vadītāja Latvijā Inna Šteinbuka, ziņo LETA.

Jau ziņots, ka iniciatīvas "Jauniešu programma" aktīvisti apkopojuši informāciju, kas liecina, ka vairāk nekā 50 000 Latvijas jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem nestrādā, nemācās un neapgūst arodu. Mazāk nekā puse no šiem jauniešiem saņem atbalstu darba meklēšanā. Galvenie šķēršļi, kas traucē šiem jauniešiem iekārtoties darbā, ir pieredzes trūkums un darba tirgum nepietiekams izglītības līmenis.

"Es nezinu, vai tas ir slinkums, bet situācija ir ne visai laba," atzina Šteinbuka. "Ja šie jaunieši dzīvotu vienā pilsētā, tā būtu piektā lielākā valstī, tā būtu lielāka par Rēzekni. Tas ir diezgan traģiski," viņa uzsvēra, piebilstot, ka situācija Eiropā gan nav labāka.

"Ja runājam par Eiropu, tie ir 7,5 miljoni jauniešu. Ja mēs atkal salīdzinātu to ar pilsētu, tā kļūtu par otro lielāko Eiropā," pauda EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja.

Runājot par jauniešiem paredzēto atbalsta programmu, Šteinbuka informēja, ka gadījumā, ja jaunietis pēc skolas pabeigšanas četrus mēnešus neatrod darbavietu, valdība garantē iespēju atrast darbu, prakses vietu vai iespēju mācīties.

"Par to viņi vēl var dabūt stipendiju. Taču problēma ir tā, ka daudzi jaunieši par šādu iespēju nezina," viņa sacīja, atsaucoties uz Eirobarometra aptauju, kurā norādīts, ka 79% aptaujāto Eiropas Savienības dalībvalstīs neko nav dzirdējuši par šāda veida atbalsta programmu. Salīdzinājumam, Latvijā tikai 4% norādījuši, ka zina šādu programmu, tikmēr 20% par to bija kaut ko dzirdējuši.

"Lielākoties jaunieši nezina par šādām iespējām. Šī iemesla dēļ EK ir piešķīrusi Latvijai un vēl trīs valstīm finansējumu, lai mēs varētu informēt par šādām iespējām," sacīja Šteinbuka.

Savukārt labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), komentējot jauniešu lēmumu neturpināt izglītību vai nepiedalīties darba tirgū, norādīja, ka daļa no viņiem, iespējams, ir gatavi iet uz darbu, taču ne strādāt. Atsaucoties uz Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopoto statistiku, ministrs arī skaidroja, ka vairāk nekā 50% šādu gadījumu jauniešiem ir ļoti zems izglītības līmenis, kas savukārt nozīmē, ka viņiem ir mazas iespējas iesaistīties darba tirgū.

Augulis gan pauda cerību, ka situāciju būs iespējams mainīt, vairāk iepazīstinot jauniešus ar "Jauniešu garantijas" programmu. Programmā iesaistīta NVA, vairāk nekā 40 profesionālās izglītības iestādes Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) vadībā un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA) sadarbībā ar pašvaldībām visā Latvijā.

JSPA šī gada vasarā plāno jauniešus iesaistīt projektā, nodrošinot mentoru un padomdevēju atbalstu, īstenojot individuālās pasākumu programmas prasmju attīstīšanai.

Komentāri