Pētījums: Iedzīvotāji vāji informēti par ES līdzekļu sadali, apšauba to lietderīgu izlietojumu

фото

Ekonomika | 2013. gada 27. februārī plkst. 12:46

75% iedzīvotāju par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu sadali un izmantošanu Latvijā ir vāji informēti. Iedzīvotāji uzskata, ka daļa naudas tikusi vienkārši izšķiesta bezjēdzīgos projektos (47%) un tās piešķiršanā bija vērojama "savējo būšana" un korupcija (43%), secināts jaunākajā "DNB Latvijas barometra" pētījumā.

Par nozīmīgākajiem ieguvumiem no ES fondu finansējuma pieejamības Latvijā iedzīvotāji uzskata to, ka finansējums palīdzējis uzlabot vidi, autoceļus, komunālos pakalpojumus, transportu u.c. infrastruktūru (34%). Salīdzinoši bieži respondenti kā ieguvumus atzīmējuši arī Latvijas ekonomiskās situācijas uzlabošanos (24%), lauksaimniecības (24%) un uzņēmumu attīstību (22%), kā arī sociālo problēmu risināšanu (21%).

Lielākā daļa aptaujāto spēja atzīmēt konkrētus ieguvumus valstij kopumā no ES fondu finansējuma pieejamības, bet, lūgti norādīt, kādu labumu viņi personīgi ir izjutuši, konkrētu atbildi varēja minēt mazāk nekā puse aptaujāto (45%).

Iedzīvotāji visbiežāk norādījuši, ka ar ES fondu palīdzību ir uzlabojusies viņu pilsētas vai novada infrastruktūra (30%). Vairāk nekā piektdaļa iedzīvotāju personīgu ieguvumu no ES fondiem izjutuši ar izglītību saistītās lietās. Tostarp viņu vai viņu bērnu izglītības iestādēs ir uzlabota vide, ieviesti jauni mācību materiāli utt. (13%), un viņiem ir bijusi iespēja mācīties vai paaugstināt kvalifikāciju (10%).

Tiesa, salīdzinoši bieži iedzīvotāji arī norādījuši, ka viņi no ES fondu pieejamības nav izjutuši nekādu labumu (47%).

Izvērtējot publiskajā telpā izskanējušos kritiskos izteikumus par ES fondu līdzekļu izmantošanu, līdzās viedoklim, ka daļa naudas tika vienkārši izšķiesta bezjēdzīgos projektos un tās piešķiršanā bijusi vērojama "savējo būšana" un korupcija, salīdzinoši bieži aptaujātie atzīmējuši, ka daļa līdzekļu tika piešķirti arī projektiem, kuri nedod Latvijai ilgstošu labumu (33%) un pārāk maz uzmanības ir veltīts tam, vai projekti tiešām sasniedz izvirzītos mērķus (32%), kā arī naudas piešķiršana un atskaitīšanās ir pārmērīgi birokrātiska (28%).

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumos Armands Eberhards norāda, ka pētījuma rezultāti skaidri parāda iedzīvotāju bažas par to, ka daļa ES fondu līdzekļu netiek izlietoti efektīvi.

"Tiesa, jāpiebilst, ka ar vienu darvas karoti var sabojāt pat vislielāko medus mucu. Ik pa laikam publiskajā telpā skaļi izskan atsevišķi gadījumi par nelietderīgu ES fondu līdzekļu izlietojumu vai krāpnieciskām un nelikumīgām darbībām. Ir svarīgi šādiem gadījumiem pievērst uzmanību, sodīt vainīgos un pilnveidot uzraudzības un kontroles sistēmas, bet nav pamata vispārināt atsevišķus gadījumus uz ES fondu izlietojumu kopumā," uzsvēra Eberhards.

Turklāt sabiedriskās politikas centra "Providus" pētnieks Valts Kalniņš šai kontekstā atzina, ka sabiedrība, daudz dzirdējusi par korupciju, to izmanto kā ērtu grēkāzi pat tad, kad runa ir par jomām, par kurām tā maz zina. "Ikkatrs no mums ir dzirdējis pārliecinošus stāstus par zādzībām vai citādu līdzekļu izšķērdēšanu dažādās publiskās budžeta institūcijās. Savukārt, ja kas noticis godīgi, to pie labākās gribas tik pārliecinoši parādīt nevar," uzskata Kalniņš.

Vienlaikus, lūgti raksturot projektus, kuriem vajadzētu piešķirt ES finansējumu, vairāk nekā puse aptaujāto atzina, ka to būtu jāpiešķir tādiem projektiem, kas dod labumu visai sabiedrībai, nevis tikai šaurai iedzīvotāju grupai (62%), un tādiem, kuru rezultāts ir ekonomiskā attīstība (56%). Aptuveni trešdaļa norādīja arī to, ka šiem projektiem būtu jādod ilgstoši rezultāti (35%) un jārisina aktuālas sociālas problēmas (32%). Savukārt, salīdzinot iedzīvotāju uzskatus par to, kurās jomās jau ir ieguldīts lielākais ES fondu finansējums un kuras jomas būtu jāfinansē turpmāk, jāsecina, ka pastāv būtiskas atšķirības. Biežāk minēto nozaru vidū, kuras, pēc iedzīvotāju domām, jau saņem lielāko finansējumu, ir uzņēmējdarbība un inovācijas (18%), lauksaimniecība un zivsaimniecība (18%), transporta un sakaru tehnoloģijas (16%), kā arī izglītība (15%).

Tiesa, 38% aptaujāto atzina, ka viņiem vispār nav ne jausmas, kurām jomām ir piešķirts lielākais finansējums. Tai pašā laikā, atzīmējot, kurās nozarēs turpmāk vajadzētu ieguldīt vairāk ES fondu līdzekļu, iedzīvotāji izvirzījuši citas prioritātes - visbiežāk minēta veselības aprūpe (54%) un nodarbinātība (43%). Salīdzinoši bieži atzīmēta arī lauksaimniecība un zivsaimniecība (37%), kā arī izglītība (37%), kas atrodas arī prioritāšu saraksta augšgalā kā nozares, kuras jau saņem ES fondu lielāko finansējumu.

Visbeidzot, izvērtējot, vai Latvija no dalības ES vairāk iegūst vai zaudē, iedzīvotāju domas krasi dalījās. 37% aptaujāto uzskata, ka Latvija no dalības ES vairāk iegūst, bet pretēju viedokli aptaujātie pauda tikai nedaudz retāk - 32%. Tikmēr 31% aptaujāto bija grūti paust konkrētu viedokli šajā jautājumā.

Foto: euranet.eu

Komentāri