Raidījums: Latvijai nākotnē varētu būt jāpērk gaisa piesārņojuma kvotas

фото

Ekonomika | 2013. gada 10. martā plkst. 21:38

Mežu nozarē strādājošie spiež trauksmes pogu, ka Latvija savulaik uzņēmusies pārāk lielas saistības siltumnīcas efekta gāzu (SEG) piesaistei. Katrai Eiropas valstij ir pienākums nodrošināt, ka tās meži un kūdras purvi piesaista noteiktu apjomu dabai kaitīgās CO2 gāzes, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Ja šo mērķi nevar izpildīt, valstij jāpērk tā sauktās kvotas papildu emisijām. Līdz šim Latvija vairāk izcēlusies kā aktīva šo vienību tirgotāja ne pircēja, un šobrīd situācija var pavērsties pretējā virzienā, vēsta LTV raidījums "de facto".

Līdz šim, citām valstīm tirgojot CO2 emisiju kvotas, Latvija nopelnījusi aptuveni 200 miljonus latu. Noteiktā daudzuma vienības jāpērk tām zemēm, kurās ir attīstīta ražošana un kurām ar piešķirtajām emisijām ir par maz. Starptautiskais emisiju tirgus darbojas saskaņā ar Kioto protokolu, kam pievienojusies arī Latvija. Nopelnītos miljonus iegulda Klimata pārmaiņu finanšu instrumentā, no kura finansē dažādus alternatīvo enerģijas avotu projektus, siltināšanu un tamlīdzīgi. Amatpersonas gan prognozē, ka turpmāk šajā instrumentā naudas kļūs arvien mazāk. No šā gada sācies jaunais Kioto protokola periods, kurā prasības par emisiju samazināšanu noteiktas daudz precīzāk, rezultātā Latvijai ko tirgot vairs nebūs.

"Šajā otrajā tirdzniecības periodā visticamāk Latvijai vairāk nebūs ko pārdot," neslēpj VARAM Klimata un vides politikas integrācijas departamenta direktore Ilze Prūse.

Tomēr par būtiskākām pārmaiņām satraukti mežu nozarē strādājošie. Mežiem ir galvenā loma CO2 gāzes piesaistē un katrai valstij arī noteikts līmenis, kādā apmērā šī piesaiste jāveic. Latvijai šajā ziņā nav paveicies – savulaik mums nebija metodikas, kā šo piesaistes līmeni noteikt, rezultātā mūsu vietā to izdarīja Eiropa, nosakot vienu no augstākajiem līmeņiem starp dalībvalstīm. Ja valsts nespēj nodrošināt, ka tās meži, ļoti vienkāršoti sakot, uzsūc CO2 noteiktajā apmērā, valstij jāpērk emisiju kvotas. Un var iestāties situācija, ka mums, kam tik ļoti tīk sevi saukt par zaļāko valsti pasaulē, var nākties to darīt.

"Tā mūsu grūtība ir tāda, ka saistības uzlaboties ir visiem. Līdz ar to, ja kāds pašlaik ļoti daudz piesārņo, emitē, viņam kūp skursteņi, meži galīgi nav. Tad īstenība samazinot šīs emisijas un drusku iestādot vairāk mežu, viņš ir uzlabojis situāciju," sacīja Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.

Tā kā Latvijai rūpniecība nav tik ļoti attīstīta, mēs patlaban CO2 radām mazāk, nekā caur mežiem piesaistām. Un te parādās nosacīti netaisnība – jaunajā Kioto protokola periodā, kas ilgs līdz 2020.gadam vairs nav būtiska attiecība starp siltumnīcas efekta gāzu emisiju un piesaisti, bet gan svarīgi, vai valsts izpilda to, ko solījusi.

"Mums ir noteikts, cik daudz ir zaļajai masai katru gadu jāuzņem šis te CO2 un tas ir tas, kas šobrīd no 2013. – 2020.noteikts obligāts atskaites līmenis, ko mēs nedrīkstam pārkāpt. Ja mēs pārkāpjam, tas nozīmē, ka mēs kļūstam kaitīgāki videi, jo mēs vairs nesavācam tik daudz, kā mēs parasti savācām. Un tad mums tas attiecīgi ir jākompensē," "de facto" sacīja Prūse.

Lai šādu iespēju nepieļautu, Zemkopības ministrija strādā pie Latvijas metodoloģijas izstrādes, kura tad daudz precīzāk, vai vismaz atbilstoši Latvijas interesēm aprēķinātu, cik daudz CO2 varām atļauties piesaistīt. Ministrija arī kareivīgi noskaņota panākt, ka Latvijai savu metodoloģiju ļaus izmantot arī Kioto protokola dalībvalstis.

"Ar to zaļumu tā tiešām ir, mēs esam ļoti daudz darījuši pēdējo 60 – 80 gadu laikā, lai koksnes krāju palielinātu, tālāk palielināt jau izmaksā stipri dārgi. Citām valstīm, kas varbūt to pēdējos gadus nav darījusi, tas palielinājums sākotnēji ir krietni lētāks, bet kā lai saka, tie izaicinājumi visiem pilnīgi vienādi tiek nolikti priekšā, kas nav īsti taisnīgi no mūsu viedokļa," stāstīja Mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Andis Lazdiņš.

"Pašlaik mums ļoti atjaunojamā enerģētika attīstās ļoti ātriem soļiem, pats sliktākais – no piesaistes viedokļa, ne tikai pie mums, bet visā Eiropā, un tas patēriņš kurināmās koksnes pieaugs un cenas arī pieaugs, un tad visticamāk mums pieaugs mežistrādes apjoms, nu enerģētiķiem būs labi, viņiem būs viss skaisti, bet mums būs baisas emisijas no šīs enerģētiskās koksnes," norāda Lazdiņš.

Zemkopības ministrija apgalvo, ka ja Latvijai neizdosies mīkstināt prasības, vai nu būs jāpērk kvotas jeb kā valsts pārvaldei patīk teikt – noteiktā daudzuma vienības, vai arī jābremzē mežistrāde, ko saprotamu iemeslu dēļ daudzi nav ieinteresēti darīt. Vēl jau ir trešā alternatīva – pāri palikušās kvotas no iepriekšējā perioda, kas iespējams situāciju uzlabotu, bet tikai līdz šā perioda beigām. Tikmēr par vidi atbildīgā ministrija uz mežu nozares kūrētāju plāniem raugās piesardzīgi.

"Mēs tiešām gribētu vairāk iepazīties ar to sagatavoto metodiku un būtu nepieciešams tā objektīvi paskatīties no malas, lai tā metodika uzlabotu uzskaiti, nevis vienkārši kalpotu par argumentu un pamatojumu mežu ciršanas apjoma palielināšanai. To pamatot politiski Latvijai starptautiski varētu būt ļoti sarežģīti," savukārt atzina VARAM pārstāve Ilze Prūse.

Mežu pētnieki gan argumentē – agri vai vēlu apjomi būšot jāpalielina tik un tā, jo mežs noveco. "Silavas" pētnieks Andis Lazdiņš norāda vēl kādu risku – nākamgad sāksies aprēķins, kā tad valstīm ar emisiju samazināšanu veicies līdz šim. Un kuluāros citām valstīm patīkot izteikt netiešus mājienus, ka iespējams emisijas līdz šim uzskaitītas nebūt ne precīzi. Sliktākais scenārijs, ja konstatē trūkumus – no kvotu tirdzniecības saņemtie 200 miljoni jāatmaksā. Tā gan esot tikai varbūtība, bet varbūtības tirgū, kur savā ziņā tirgo tīru gaisu, var spēlēt lielu lomu!

Foto: no vietnēm romania-insider.com, fotoplatforma.pl

Komentāri