Ekonomists: Jaunu burbuļu veidošanos ļautu novērst stingrāka uzraudzība

фото

Ekonomika | 2013. gada 12. martā plkst. 12:42

Burbuļu veidošanos ekonomikā palīdzētu novērst stingrāka makrouzraudzības politika, portālā "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas (LB) ekonomists Emīls Kreislers, analizējot Spānijas ekonomisko problēmu pieredzi.

"Kādas ir iespējamās mācības no Spānijas sāpīgās pieredzes? Pirmkārt, strauja kredītu izaugsme un diversifikācijas trūkums var veicināt burbuļu veidošanos ekonomikā, kas potenciāli var izraisīt negatīvu ķēdes reakciju visā ekonomikā. Šādu scenāriju palīdz risināt stingrāka makrouzraudzības politika, kas par mērķi izvirza kopējo ekonomiskās sistēmas (sistēmisku) risku, kā arī iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma novēršanu," uzsver ekonomists.

Otrkārt, ārējo investīciju plūsmas ir visnotaļ trauslas pret dažādiem satricinājumiem, tāpēc valdības politika ir jāveido pēc iespējas stabila un paredzama, lai nodrošinātu investoru uzticību. Tas nozīmē konsekventu apņemšanos un līgumu pildīšanu, caurskatāmu likumdošanu un investoru tiesību aizsardzību, kā arī spēcīgas institūcijas, kas efektīvi nodrošina savas funkcijas.

Kā skaidro Kreislers, papildus tam ir jānodrošina ilgtspējīga budžeta politika, kas nozīmē valsts parāda līmeņa mazināšanu, budžeta bilances mērķu izvirzīšanu strukturālā izteiksmē, nākotnes drošības spilvena izveides veicināšanu.

"Nedrīkst aizmirst par cenu konkurētspēju monetārās savienības ietvaros, cenšoties ierobežot inflācijas kāpumus virs savienības vidējiem rādītājiem, kā arī jāseko, lai algu izaugsme nepārsniegtu produktivitātes rādītājus," norāda Latvijas Bankas eksperts.

Tāpat ir jādomā par pēc iespējas draudzīgākas biznesa vides radīšanu, kas stimulētu uzņēmējdarbības attīstību.

Kā atgādina ekonomists, Spānija ir viena no valstīm, kas pirmskrīzes periodā nebija fiskāli bezatbildīgo vidū, tomēr problēmas to piemeklēja tik un tā.

Pirmskrīzes periodā Spānijas izaugsmes rādītāji bija atzīstami, līdz pat 2007.gadam pārsniedzot 3% atzīmi, kā arī valdība bija salīdzinoši taupīga un "treknajos gados" dzīvoja ar budžeta pārpalikumu nominālā izteiksmē. Tomēr finanšu krīzes iespaidā šī aina krasi mainījās, IKP krita par vairāk nekā 5% un savu pirmskrīzes līmeni tā arī nav atguvis, savukārt valdības parāda līmenis pret IKP dubultojās.

Spānijas situāciju īsumā raksturo pasaules finanšu tirgu 2008.gada izskaņas problēmu plašāka ietekme, pārmērīga paļaušanās uz nekustamā īpašuma sektoru un celtniecību, privātā kapitāla plūsmu virzienmaiņa, kā arī konkurētspējas zudums, skaidro Kreislers.

Piemēram, ja analizē Spānijas nekustamā īpašuma sektoru un tā saistību ar celtniecības nozari un bankām, dati liecina, ka iepriekšējās desmitgades sākumā strauji pieauga privātajam sektoram izsniegto kredītu apjoms. Piecu gadu laikā tas gandrīz dubultojies.

Savukārt krīzes ietekme uz darba tirgu bija katastrofāla. Bezdarba līmenis strauji auga, sasniedzot pat 25% 2012.gadā.

"Eļļu ugunij pielēja arī vietējā darba tirgus likumdošana, kas vēsturiski bija neelastīga un padarīja pastāvīgo darbinieku atlaišanu par laikietilpīgu un dārgu procesu, tādējādi veicinot pagaidu darba līgumu īpatsvara palielināšanos, kas Spānijas ekonomikā ir salīdzinoši augsts, īpaši jauniešu vidū," situāciju raksturo Kreislers.

Tajā pašā laikā saņemtas arī labas ziņas. Spānijas eksporta rādītāji atkopjas, 2012.gadā augot par 3,8% salīdzinājumā ar 2011.gadu, un uzrādot zemāko tirdzniecības deficītu kopš 1998.gada. Uz situācijas stabilizēšanos norāda arī likmes Spānijas valdības obligāciju tirgū, atkāpjoties no 2011.gada vasaras/rudens un 2012.gada vasaras augstumiem.

"Tomēr pilnīga ekonomikas atkopšanās būs jāpagaida, jo cīņa ar augsto parāda līmeni privātajā sektorā ilgs vairākus gadus. Arī valsts sektora finanšu stāvoklis nav izcils un ir nepieciešama budžeta tēriņu griešana, lai samazinātu valsts parāda līmeni un nodrošinātu budžeta ilgtspēju," norāda Latvijas Bankas ekonomists.

Foto: euromag.ru, zaberaj.ru

Komentāri