Katrai piektajai mājsaimniecībai veidojas brīvi naudas līdzekļi

фото

Ekonomika | 2017. gada 21. septembrī plkst. 15:39

Vairāk nekā puse jeb 58% mājsaimniecību Latvijā veido uzkrājumus, tai skaitā, 18% respondentu katru mēnesi atliek noteiktu naudas summu, bet ap 40% uzkrājumus veido neregulāri.

No visām mājsaimniecībām, kas veido uzkrājumus, gandrīz 1/5 mājsaimniecību (19%) uzkrājumu veic bez konkrēta mērķa, jo paliek pāri brīvi naudas līdzekļi, liecina jaunākais „Maxima mazumtirdzniecības kompass” ietvaros veiktais pētījums par iedzīvotāju iepirkšanās paradumiem.

Tāpat 57% respondentu krāj naudu neparedzētu izdevumu segšanai, 49% – „nebaltai dienai”, jo viņi nav droši par nākotnes ekonomisko situāciju, bet 42% – kāda konkrēta dārgāka pirkuma veikšanai.

Jauno cilvēku vidū vecumā no 18 līdz 24 gadiem ir vairāk to, kuri krāj naudu konkrētam pakalpojumam vai pasākumam, kā arī vairākpopulāri ir ieguldīt naudu finanšu iestādē vai vērtspapīros, lai gūtu peļņu no procentiem. Respondenti vecumā no 25 līdz 44 gadiem vairākkrāj naudu kāda konkrēta dārgāka pirkuma veikšanai. Vecāka gada gājumacilvēkivairākkrāj naudu „nebaltai dienai”, pensijai un lai atstātu naudu mantojumā bērniem vai mazbērniem.

„Pētījuma rezultāti sniedz pozitīvu signālu – gandrīz viena piektdaļa mājsaimniecību, kuras veido uzkrājumus, dara to tāpēc, ka ģimenei paliek pāri brīvie līdzekļi. Iedzīvotāju labklājības līmenis pieaug, to varam redzēt arī pārtikas mazumtirdzniecības veikalu tirgū – 2017. gada 2. ceturksnī ir vērojams daudz straujāks pieauguma temps,” stāsta „Maxima Latvija” Biznesa analītikas departamenta vadītāja Zane Kaktiņa, kas pieauguma tempu (6,9% salīdzinājumā pret pagājušā gada to pašu periodu) skaidro gan ar svētku ietekmi, gan ar specializēto pārtikas veikalu straujās attīstības turpināšanos.

Specializēto pārtikas veikalu apgrozījuma pieaugums šogad, salīdzinājumā̄ ar pagājušo gadu, sākot no marta, jau pārsniedz + 40%.

Pētījuma ietvaros respondenti tika aicināti arī atbildēt uz jautājumu par lielāku un dārgāku pirkumu veikšanu. Šo jautājumu iedzīvotājiuztver diezgan nopietni, jo 60% iedzīvotājunorāda, ka šādi pirkumi vienmēr tiek iepriekš plānoti, bet 26% respondentu minēja, ka tikai dažkārt iepriekš ieplānodārgāku pirkumu veikšanu.

Visbiežāk iedzīvotāji dārgākus pirkumus veic no naudas summas, kas iepriekš ir tikusi uzkrāta vai arī iegādājas tikai tās preces, ko var segt no rīcībā̄ esošās naudas, nekrājot un neaizņemoties. Aptuveni 17% respondentu atzina, ka pērkdārgākas preces vai nu līzingā, vai nu kredītā, noformējot to pirkuma vietā. Sievietes vairāk nekā vīrieši aizņemas naudu no draugiem vai paziņām un iegādājas preces līzingā, ņemot kredītu bankā.

Kā jau minēts, iedzīvotāju iepirkšanās paradumi un makroekonomikas rādītāju ietekme analizēta mazumtirdzniecības nozares apskatā „Maxima mazumtirdzniecības kompass”, kas pieejamsšeit.

Pētījums tika veikts sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS 2017. gada jūlijā – tajā piedalījās 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

„Maxima mazumtirdzniecības kompass” ir visaptverošs mazumtirdzniecības nozares apskats, kurā mazumtirdzniecības tīkla „Maxima Latvija” eksperti ir snieguši savu vērtējumu par situāciju mazumtirdzniecībā un tās attīstības tendencēm nākotnē.

Apskats tapis, balstoties uz „Maxima Latvija” datiem, kā arī piesaistot nozares labākos pētniekus no tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un izmantojot uzticamus datus no Centrālās statistikas pārvaldes.

Komentāri