Eiropas Komisija: sociālā drošība un nodokļu sistēma Latvijā ir vāja, Mixnews.lv

Eiropas Komisija: sociālā drošība un nodokļu sistēma Latvijā ir vāja

фото

Ekonomika | 2018. gada 7. martā plkst. 15:49

Lai gan Latvija pērn piedzīvojusi straujāko izaugsmi kopš 2011.gada un ir būtiski paātrinājusi reformu ieviešanas gaitu, nevienlīdzības un nabadzības līmenis saglabājas augsts un liecina par vāju sociālās drošības modeli un nodokļu un pabalstu sistēmu, secināts Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā par Latviju.

EK atzīst, ka Latvija ir panākusi zināmu progresu, pildot EK 2017.gada rekomendācijas.

Latvija uzrādījusi labu progresu tādās jomās kā valsts budžeta deficīts, kas ir noturēts normas robežās, tāpat labs progress panākts augstākās izglītības jomā, kā arī samazinājusies priekšlaicīga mācību pārtraukšana vispārējās izglītības iestādēs.

Uzlabojumi novēroti arī kopējā un bērnu nabadzības mazināšanā, tomēr EK ieskatā Latvijā joprojām saglabājas ienākumu nevienlīdzība. EK piebilst, ka pērn nabadzībai pakļauto cilvēku īpatsvars samazinājās līdz 28,5%, tomēr vidēji Eiropas Savienībā (ES) tas ir 23,5%.

Daļēju progresu pērn Latvija sasniegusi veselības jomā, kurā, neskatoties uz budžeta pieaugumu, veselības budžets Latvijā joprojām ir mazāks par 40% no ES vidējā rādītāja.

EK arī norāda, ka, neskatoties uz Latvijā ievieto nodokļu reformu, tomēr joprojām trūkst analīzes par tās ietekmi uz tautsaimniecību. Daļējs progress arī novērots profesionālās izglītības jomā, kur lēni tiek ieviestas darba vidē balstītas mācības.

Daļējs progress arī noticis publiskās pārvaldes jautājumos, piemēram, lai arī ir noteikts personāla samazināšanas un pakalpojumu efektivizēšanas mērķis, tas tomēr neattieksies uz pašvaldībām un valsts uzņēmumiem, tādējādi mazinās reformas vispārējā efektivitāte.

Savukārt minimālu progresu Latvija, EK ieskatā, uzrādījusi tādās jomās kā korupcijas apkarošana, piemēram, iestrēgstot trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojektam, kā arī formāli pieejot valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudei.

Tāpat Latvija joprojām veic ļoti mazus ieguldījumus pētniecībā un attīstība, bet sociālās palīdzības jomā ir apturēta minimālā ienākuma līmeņa reforma. EK arī norāda, ka Latvijā pensiju pieaugums atpaliek no tautsaimniecības pieauguma.

EK priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (V) atzina, ka Latvijas ekonomika attīstās stabili, tajā pašā laikā jādomā par valsts parāda mazināšanu.

EK prognozē, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šogad sasniegs 3,5%, bet nākamgad - 3,2%. "Latvijā turpinās stabila ekonomikas attīstība un nav konstatēta makroekonomiskā nesabalansētība," piebilda Dombrovskis.

Viņš atzina, ka Latvijā ir vērojams zināms progress attiecībā uz 2017.gada valstu specifisko rekomendāciju izpildi. Vienlaikus, lai gan reformu mērķis ir Latvijas ekonomikas galveno strukturālo problēmu risināšana, tomēr to efektivitāte atsevišķos gadījumos būtu uzlabojama. "Diemžēl, Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības līmeņiem Eiropas Savienībā," uzsvēra Dombrovskis.

Viņš piebilda, ka līdz ar nodokļu reformas pieņemšanu, Latvijai pieejamā fiskālā telpa tuvākajos gados būs ļoti ierobežota.

"Pašreizējā ekonomiskās izaugsmes posmā Latvijai ir būtiski virzīties uz sabalansētu budžetu, mazinot valsts parādu un stiprinot ekonomikas noturību pret iespējamiem nākotnes riskiem," teica Dombrovskis.

EK arī paudusi bažas, ka nodoms ievērot spēkā esošo nodokļu politiku turpmākos trīs gadus ierobežos pieejamos valsts resursus svarīgajām veselības aprūpes un sociālās palīdzības jomām.

"Veselības pasliktināšanās Latvijā ir saistīta ar mazo valsts finansējumu veselības aprūpei un tās efektivitāti, kas ir zemāka nekā citās valstīs. Līdz ar resursu prioritāšu noteikšanu veselības jomā 2018.gadam un 2019.gadam paredzams, ka pakalpojumu pieejamība uzlabosies. Tomēr valsts izdevumu plāns 2020.gadam joprojām krietni atpaliek no ES vidējā rādītāja un reformas efektivitātes palielināšanai ir tikko sākušās," secina EK.

"Lai gan darbaspēka nodokļu progresivitāte nesen tika uzlabota, paredzams, ka tās ietekme nevienlīdzības samazināšanā būs niecīga. Nabadzība un nevienlīdzība joprojām ir augsta, jo īpaši zemu sociālās aizsardzības izdevumu dēļ, kas ir tieši saistīti ar zemiem nodokļu ieņēmumiem, izsakot tos kā daļu no iekšzemes kopprodukta (IKP)," norāda EK.

Tāpat EK vērš uzmanību uz faktu, ka vērienīga nodokļu reforma neatstāj daudz iespēju palielināt izdevumus citās jomās.

"Izmaksas saistībā ar nodokļu reformu, paredzams, ietekmēs fiskālo telpu 2019.-2018.gadā, taču valsts budžeta deficītu ir paredzēts saglabāt 1% apmērā no IKP. Tajā pašā laikā nodoms ievērot spēkā esošo nodokļu politiku turpmākos trīs gadus ierobežos pieejamos valsts resursus svarīgajām veselības aprūpes un sociālās palīdzības jomām," secina EK.

Foto: pixabay.com

Komentāri