Vērtējot Māstrihtas kritērijus, Latvijas inflācijas un ilgtermiņa procentu likmes mērīs pašas pret sevi

фото

Ekonomika | 2013. gada 19. martā plkst. 13:04

Februārī Latvija līdz ar Zviedriju un Grieķiju ir kļuvusi par vienu no trim Eiropas Savienības (ES) valstīm ar viszemāko inflāciju, šajā topā nomainot Īriju, raksta "Nozare.lv".

Tas nozīmē, ka, vērtējot Latvijas atbilstību Māstrihtas kritērijiem, Latvijas rādītāji tiek iekļauti kritērija vērtības aprēķinā un Latvija tiks mērīta pati pret sevi gan inflācijas, gan ilgtermiņa procentu likmju kritērija aprēķinā, otrdien videokonferencē sacīja "Nordea" bankas vecākais ekonomists Andris Strazds.

Latvija kopš pērnā septembra izpilda inflācijas kritēriju, ko iepriekš mūsu valsts ilgstoši nevarēja izpildīt. Latvijai kļūstot par vienu no trim ES valstīm ar viszemāko inflāciju, mūsu valsts arī ilgtermiņa parādzīmju likmju kritērija aprēķināšanā tiks mērīta pati pret sevi, jo ilgtermiņa procentu likmes tiek salīdzinātas pret trim ES valstīm ar viszemāko inflāciju.

Grieķijā darbojas palīdzības programma, un tās procentu likmes netiek uzskatītas par tirgum atbilstošām likmēm un netiek ņemtas vērā, tādējādi var sanākt, ka faktiski Latvijas atbilstību ilgtermiņa procentu likmju kritērijam varētu mērīt, salīdzinot ar vidējo Latvijas un Zviedrijas rādītāju. Neskatoties uz to, ka Zviedrijā ir ļoti, ļoti zemas ilgtermiņu procentu likmes, Latvija ar uzviju izpildīs procentu likmju nosacījumu, vērtēja ekonomists.

Strazds prognozēja, ka ilgtermiņa procentu likmju kritērija vērtība varētu būt 5% gadā, bet Latvijas rādītājs būs 4%, tādējādi mūsu valsts ilgtermiņa procentu likmju kritēriju izpildīs ar viena procenta drošības maržu.

Latvija jau labu laiku izpilda citus formālos kritērijus, lai kļūtu par eirozonas dalībvalsti, atzīmēja ekonomists. Latvija ir piedalījusies valūtas maiņas mehānismā II kopš 2005.gada. Valsts budžeta deficīts 2012.gadā bijis aptuveni 1,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet valdības parāds pagājušā gada beigās 42% no IKP, kas ir būtiski zem noteiktajiem maksimāli pieļaujamajiem līmeņiem.

Latvija, visticamāk, kļūs par 18.eirozonas dalībvalsti 2014.gadā. Ja Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas konverģences ziņojumi par Latviju būs pozitīvi, tad ir 99,99%, ka arī Eiropas Ministru padomes balsojums būs pozitīvs, un tālāk gada otrajā pusē sekos tehniskas darbības pārejai uz eiro, lēsa ekonomists. Pagātnē nav bijis tāda precedenta, kad valsts, kas saņēmusi pozitīvu konverģences novērtējumu, politisku iemeslu dēļ nebūtu uzņemta eirozonā, atzīmēja Strazds.

Portāls Mixnews.lv jau ziņoja, ka Latvija marta sākuma lūdza Eiropas Komisijai un Eiropas Centrālajai bankai sagatavot novērtējumu par Latvijas tautsaimniecības gatavību pievienoties eirozonai.

Plānots, ka maija beigās vai jūnija sākumā abas institūcijas iesniegs sagatavoto konverģences ziņojumu ES dalībvalstu ekonomikas un finanšu ministru padomē (ECOFIN).

Jūnijā eirozonas valstis iesniegs rekomendācijas ECOFIN par eiro ieviešanu Latvijā, tad ECOFIN pieņems lēmumu par nostāju attiecībā uz eiro ieviešanu Latvijā un tiks apstiprināts vēstules teksts nosūtīšanai uz Eiropadomi. Pēc tam Eiropadomē tiks pieņemts politisks lēmums, Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetārā komiteja (ECON) balso par ziņojumu attiecībā uz lēmuma projektu par eiro ieviešanu Latvijā. Tad ES Padome paudīs politisku viedokli par atbalstu eirozonas paplašināšanai.

Jūlijā ECOFIN pieņem gala lēmumu par Latvijas dalību eirozonā. Eiro ieviešanas Latvijā mērķa datums ir 2014.gada janvāris.

Foto: no vietnes refdag.nl

Komentāri