Anita Grase: Interjers kalpo cilvēkam, nevis cilvēks interjeram, Mixnews.lv

Anita Grase: Interjers kalpo cilvēkam, nevis cilvēks interjeram

фото

Ekskluzīvi | 2013. gada 21. oktobrī plkst. 20:35

"Latvijas dizains ir distancēts no lielajiem tirgiem un tendencēm. Ieguldījumi mūsu dizaineros Latvijas ražotājam izmaksā dārgi. Un tā sanāk apburtais loks. Ceru, ka reiz mēs to pārrausim!" saka pieredzes bagātā dizainere Anita Grase, dizaina kafejnīcas "Mākonis" saimniece.

"Es uzskatu, ka cilvēkam ik pa laikam ir jāmaina nodarbošanās. Un es, baidoties no rutīnas, meklēju jaunus izpausmes veidus! Radošiem cilvēkiem nav ieteicams ilgstoši atrasties komforta zonā- tas rada miegainību! Tāpēc ik pa laikam es cenšos izrauties no ierastās takas. Un arī dizaina kafejnīca "Mākonis" ir izraušanās no rutīnas," par savu karjeru stāsta Grase.

Dizaina kafejnīcas "Mākonis" saimniece Anita Grase Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi izglītību rūpnieciskajā dizainā, bet vēlāk pārkvalificējusies par interjera dizaineri. 2008.gadā ievēlēta par Latvijas Dizaineru savienības priekšsēdētāju. 2012.gadā atgriezusies pie savas radošās profesijas.Dizaina kafejnīcas konceta līdzautors un uzņēmuma līdzīpašnieks ir Lauris Grass.

фото

Dizaina kafejnīca "Mākonis", foto: Indriķis Stūrmanis

"Mākonī" ieturot maltīti, ir iespēja aplūkot dizaina eksponātus. Pēc saimnieces teiktā, kafejnīca vienlaikus ir izstāžu zāle un muzejs, jo krīzes skarto dizaineru darbi jau ir ieguvuši muzeja eksponāta vērtību. Te notiek arī "Inteliģences meistarklases". To galvenā mērķauditorija ir cilvēki, kuru ikdiena nav saistīta ar mākslu, bet kuri vēlas izkopt estētikas izpratni un paplašināt redzesloku.

Kā vērtējat mums apkārtesošo vidi, sabiedrības koplietošanas telpas?

Tā ir ļoti dažāda. Ir uzņēmēji, kas domā par savu klientu un sniedz tiem maksimāli labāko. Taču ļoti daudzi ir orientēti tikai uz biznesu. Vairāk, vairāk, vairāk - neinteresējoties par to, kā pakalpojums cilvēkam liek justies. Kopumā Latvijā cilvēki cenšas rūpēties, lai rosinātu pozitīvas emocijas un asociācijas. Mums ir mazs tirgus, tāpēc lietotāja vēlmes nedrīkst ignorēt. Viņš otreiz vairs neatnāks..... Ķīnā, kamēr tie trīs miljardi kaut vienreiz iziet cauri, ieguldījumi jau ir atpelnīti. Latvijā to nevar atļauties darīt.

Piemēram, apģērbs. Latvijas sievietes mīl pucēties, bet vācietes ir daudz praktiskākas. Cik latviešiem ir svarīgs interjera vizuālais skaistums?

Es domāju, latviešiem ir ļoti augsts radošuma resurss. Izsenis esam domājuši par to, kādā vidē dzīvojam, kā izskatāmies, kā uzvedamies sabiedrībā. Tas ir ļoti labi mazai tautai, kas pārstāv unikālu kultūru. Vācieši var atļauties justies ērti un viņiem estētikai ir pakārtota nozīme. Piemēram; lietusmēteli var izvēlēties skaistās krāsās, dizainiski labi noformētu. Atliek pievilkt atbilstošus apavus un tu jau izskaties skaisti un jūties komfortabli! Viss ir atkarīgs no paša cilvēka iekšējās kultūras, un prasmes saskatīt ne tikai lietu praktiskumu, bet arī skaistumu un savstarpējo saderību. Tāpēc mēs noorganizējām inteliģences meistarklases, lai palīdzētu uzņēmējiem, kuri savā jomā ir zinoši speciālisti, iegūtu zināšanas un izpratni par mākslu, dizainu, arhitektūru un mākslas stiliem. Inteliģences meistarklases 2.daļa- pašizpratnes kurss palīdz izzināt sevi caur mākslu, dizainu un zinātni– kā tu jūti lietas un krāsas sev apkārt, kādā vidē dzīvo, kā skaties uz pasauli, ko un kapēc ieraugi? Palīdzam cilvēkiem sakārtot pašiem sevi, ne tikai biznesu.

Kā veidojas Dizaineru savienības sadarbība ar kaimiņvalstīm?

Ar Baltijas dizaineriem mums ir ļoti laba sadarbība. Mēs joprojām sadarbojamies ar bijušo Padomju republiku dizaineru savienībām. Visciešākā sadarbība ir izveidojusies ar Lietuvu un Igauniju, kā arī Baltkrieviju un Ukrainu. Droši vien robežas vēl varētu paplašināt, bet ikdienas steiga nedod brīvu laiku padomāt un veidot jaunus kontaktus. Esmu Baltkrievijā kā konkursa eksperte vērtējusi interjera dizaineru sasniegumus. Pirms konkursa starptautisjkie eksperti nodomāja, ak, nabaga Baltkrievija! Tad aizbraucot ieraudzījām, ka tur ir pavisam cits vēriens, projektēšana ir ļoti labā līmenī, un pasūtījumu ziņā varam viņus labvēlīgi apskaust! Protams, valdošais režīms atstāj zināmu ietekmi uz procesiem, bet kopumā viņi cenšas saglabāt neatkarīgu radošumu.

Kā Baltkrievijā valdošais režīms ietekmē interjeru?

Ir izveidojies "pietuvinātais loks", kuri saņem ļoti labus pasūtījumus, kuri var atļauties būt brīvdomīgāki gan radoši, gan finansiāli. Kopumā Baltkrievija dzīvo rimtā saskaņā. Viņiem ir nodrošināts darbs un garantēts atalgojums, proti, par viņiem rūpējās. Baltkrievijā ir liels tirgus, un, ja vien dizaineri spēj pieņemt un respektēt noteikumus, tad darba apjoms ir ievērojams. Konkursā bija pārstāvēti daudzi talantīgi profesionāļi ar kvalitatīviem un izteiksmīgiem objektiem.

Lukašenko portrets nav pie katras sienas?

Portreta nav, bet ir daudz sporta haļļu. Lukašenko bērnībā ir nodarbojies ar sportu – futbolu, hokeju, līdz ar to ir uzkrītoši daudz sporta halles. Tiek atbalstīts viss, kas interesē Lukašenko un viņa ģimeni. Baltkrievijā lielas investīcijas tiek veiktas vēsturisko objektu renovācijā - celtnēs, laukumos un pat apjomīgās teritorijās. Bieži gan, iztrūkstot veselīgai diskusijai, tiek pieņemti nepārdomāti lēmumi ar neatgriezeniskām sekām.

Kādi ir jūsu iespaidi par Londonas dizaina festivālā redzēto?

Šķiet, šajās dienās visa pilsēta bija pārņemta ar dizainu. Dizaineru darbi bija izvietoti dažādās pilsētas vietās. Veikali, saloni, galerijas varēja izvēlēties, kuru dizaineru darbs atbilst viņu pašu konceptam. Piedalījās arī mūsu puiši Artūrs Analts un Rūdolfs Strēlis, kuri demonstrēja savu jauno objektu krēslu ar nosaukumu "Bridge". Ļoti lakonisks un strukturēts objekts. Nav ērts, bet izskatās labi... Satikām arī "Gada balva dizainā" laureātu Pēteri Zilberu, kas piedalījās ar savu objektu "MOODGROOM lamp” slotu – gaismekli. Festivālā piedalījās arī lietuvieši, kuru darbus diemžēl nepaguvām apskatīt. Lietuviešu dizains ir ļoti interesants – savdabīga dizaina domāšana. Jaunajiem dizaineriem aktīvi palīdz Viļņas Mākslas akadēmijas pasniedzēji, piemēram, Juozas Brunza un citi, kas paši ir daudzkārtēji konkursu laureāti. Lietuviešiem ir arī sava KONTRAFORMA, labs dizaina uzņēmums, kurš vienmēr piedalās šādos pasākumos ar svaigām idejām.

фото

Artūrs Analts un Rūdolfs Strēlis "Bridge"

Pēc Londonas Dizaina festivāla daudzi dalībnieki parasti dodas uz Tallinu, kur notiek festivāls Dizaina nakts. Igauņi ir radījuši "dizaina kilometru", kas sākas pie Mihaila Kaliņina Elektronikas rūpnīcas. Tur ir izveidots jauns dizaina centrs- dizaina restorāns, atrodas dizaina uzņēmumi, izstāžu vietas. Kilometrs turpinās vēsturiskajā Rottemam’s kvartālā un noslēdzas Kalomaja ostas ciematā, kur automašīnu garāžā ir izvietojusies dizaineru savienības mītne, darbnīcas, dizaina veikals un arī dizaina kafejnīca. Tallinas dizaina kilometrs ir piesātināts ar dažādiem dizaina objektiem.

Kā jums šķiet, vai mūsdienās jaunajiem dizaineriem ir vieglāk izcelties?

Latvijā ir vērojama interesanta tendence – vai nu izceļas ātri un viegli, pateicoties gadījumam, presei, vai lēni - pamatīgi un regulāri strādājot un pierādot sevi.

Tas, protams, ir atkarīgs arī no paša cilvēka. Piemēram, padomju laikā katrā ražošanas uzņēmumā bija eksperimentālā dizaina birojs. Tas bija fantastiski! Jaunajam dizainerim bija, kur iet praktiski mācīties un reāli darīt! Dizainers varēja kļūt par somu dizaineru Somdarī vai doties uz Rīgas Radiotehnikas rūpnīcas dizaina nodaļu, vai VEFā radīt telefona un radio aparātus, Sarkanajā Zvaigznē mokikus, Rīgas Porcelāna fabrikā apgleznot servīzes, Līvānos pūst stikla fantāzijas un tā tālāk. Bija ļoti daudz ražošanas uzņēmumu, kuros varējām realizēt savas prasmes. Šodien tā vairs nav, toties ir citas iespējas. Tirgus ir atvērts, ir jaunas iespējas ārpus Latvijas robežām rādīt un piedāvāt savus izstrādājumus, idejas, meklēt partnerus. Ja cilvēks ir uzņēmīgs, un viņam ir labs produkts, var atrast sev tirgu ārzemēs, kur viņa radītais būs nepieciešams jau krietni lielākās tirāžās, nekā Latvijas tirgū. Ir dizaina uzņēmumi, kuri piegādā ārzonai individuālus, uz pasūtījumu izgatavotus, izstrādājumus. Pieprasīts ir arī dizaina pakalpojums – interjera un vides dizains, arhitektu projekti.

Lielākā problēma ir finansējums. Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūra piedāvā segt pusi no izdevumiem, lai dizainers vai dizaina uzņēmums varētu aizbraukt uz kādu starptautisko izstādi, mesi. Taču finansējuma otra puse, kas ir jāsameklē pašiem, daudziem ir neiespējams uzdevums. Produkta radīšana ir ļoti dārgs process. Piemēram, lai radītu krūzi, ir nepieciešama forma, eksperimenti ar materiāliem, apdari. Prototipa izveidošana un sagatavošana ražošanai ir ilgstošs pasākums, kas izmaksā ļoti dārgi. Šo problēmu Latvijā šobrīd ir grūti atrisināt. Bija ideja izveidot līdzfinansējuma fondu, taču tā vēl aizvien nav realizēta. Un arvien vairāk dizaineri diemžēl atsakās no cīņas par konkurenci ārējos tirgos un izpilda vietējos neregulāros un slikti apmaksātos pasūtījumus.

Tomēr, Latvijā ir vairāki talantīgi un uzņēmīgi cilvēki kā Artis Nīmanis ("an&angel" Angel Glass design radošais direktors), "Red Dot" balvas ieguvējs. Nīmanis savu ražošanu organizē Čehijā. Arī "Rīgas Krēslu Fabrikas" vadītājs arhitekts Aldis Circenis ir ieguvis "Red Dot" balvu par ķebli "Bloom", bet "IF" balva ir piešķirta viņa radītajam šūpuļkrēslam bērniem "Room". Tikko interjera dizainā Starptautisku apbalvojumu ir saņēmuši Karīna un Ulvis Ābiķi. Mūsu dizaineri cīnās! Vispār lielisku Latvijas dizaineru pasaulē ir daudz, tikai par viņiem Latvijā trūkst publiski pieejamas informācijas.

фото

Aldis Circenis "Bloom"

Ko jūs domājat par pieņēmumu, ka dizains ir luksus, kas pieejams vien turīgajiem?

Īstenībā dizains nav ekskluzīvs. Tas nav luksusprece! Dizains ir domāts visiem lietotājiem, jo veicina dzīves kvalitāti. Bet, Latvijas īpatnība ir mazais tirgus, tāpēc ražošanas izmaksas uz nelielu tirāžu ir lielas. Prece izmaksā dārgi. Produkts pārsvarā ir roku darbs. Mēs nevaram ražot lielas partijas, jo nav kur tās realizēt. Mums ir dārgi resursi - elektroenreģija un loģistika, telpu noma un nodokļi. Rezultātā, rodas uzskats, ka Latvijā ražotie dizaina priekšmeti ir dārgi un visi nevar atļauties - tie ir ekskluzīvi. Arī mēs, veidojot savu dizaina uzņēmumu, sapratām, ka visdārgākās lietas ir pērkamas tieši no Latvijas dizaina ražotājiem.

Latvijā aug lins, kuru veiksmīgāk pārstrādā un izstrādā, diemžēl, lietuvieši. Un vēl mums ir kokmateriāls un kokrūpniecība. Tomēr fakts, ka esam ļoti tālu no pasaules tirgus domāšanas, priekšroka dizaina izstrādē tiek dota ārvalstu dizainam. Uzņēmēji sadarbojas ar dizaineriem, kuri “ir iekšā” pasaules tirgū, jūt tirgus tendences. Ieguldījumi mūsu dizaineros Latvijas ražotājiem izmaksā dārgi, un nav paredzams rezultāts. Te nu sanāk apburtais loks. Ceru, ka reiz mēs to pārrausim! Jau tagad vairākos veiksmīgos Latvijas uzņēmumos praktizējas produktu dizaineri un daži ir atraduši tur patstāvīgu darba vietu! Lai mums izdodas! .

Komentāri