LNB direktors: Digitālajā laikmetā cilvēkiem ir svarīgi redzēt oriģinālus (VIDEO), Mixnews.lv

LNB direktors: Digitālajā laikmetā cilvēkiem ir svarīgi redzēt oriģinālus (VIDEO)

фото

Ekskluzīvi | 2014. gada 18. janvārī plkst. 08:34

Vēl divdesmit vai trīsdesmit gadus lasīsim arī drukātās grāmatas

Ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē samazinās grāmatu lasītāju skaits lasīšanas intensitāte, to aizvieto citas aktivitātes, tostarp multimediālā komunikācija, intervijā portālam Mixnews.lv teica Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.

"Es nedomāju, ka lasītāju paliek vairāk. Tie, kas līdz šim lasīja drukātās grāmatas, tie ir arī lielāki jauno ierīču izmantotāji. Diemžēl nevaru apgalvot, ka tad, ja cilvēks nelasīja iespiestās grāmatas, viņš lasīs digitālās grāmatas. Tā īsti nenotiek," saka bibliotēkas direktors.

Runājot par digitāli uzglabātiem tekstiem, viņš arī min tehnoloģiju nozīmi.

"Šī ciparotā informācija jau nav tik droša un stabila, lai mēs varētu apgalvot, ka digitalizētie teksti arī pēc piecdesmit gadiem būs lasāmi. Ja teksts būs aizmigrējis nākošajā digitālajā paaudzē, tad labi, bet ja teksti būs palikuši kādā iepriekšējā tehnoloģiskā risinājumā, kas nebūs attīstījies, tad būs liela problēma piekļūt šim tekstam. Tādēļ ir jābūt diezgan uzmanīgiem," secina Vilks.

Paralēli divdesmit vai trīsdesmit gadus tiks lasītas gan iespiestās grāmatas, gan arī ļoti daudz tiks izmantotas elektroniskās grāmatas.

Moderna bibliotēka ļauj ērti strādāt un piedāvā zināšanas

Savukārt skeptiķiem, kuri ir noraidoši pret jauno Nacionālās bibliotēkas ēku, tās direktors iesaka iepazīties tuvāk ar to, kādas aktivitātes bibliotēkā ir paredzētas.

"Katrai nācijai, katrai valstij ir svarīgi zināmas lietas notikt drošā vietā. Neviens taču neplāno XV, XVI, XVII gs. materiālus, senas kartes, XX gs. izcilos Latvijas plakātus, notis digitalizēt un oriģinālus izmest ārā. Bibliotēka varētu būt kaut kas līdzīgs muzejam - pēdējā vieta, kur saglabāsies tradicionālais iespiestais veids. Kā zināms artefakts, kas paliek," tā Andris Vilks.

Otrs faktors ir lasītāju komforts un darba apstākļi. "Mēs pazaudējām daudz lasītāju, jo nespējām nodrošināt apstākļus darbam. Nebija kur paēst, nebija kur mašīnas nolikt. Katrā ziņā tas ir ļoti būtiski, ka cilvēki varēs normāli strādāt, visu dienu pavadīt bibliotēkā un darīt savus darbus," viņš piebilst.

Publiskā telpa, kura ļauj cilvēkiem satikties, ļauj piedalīties dažādos pasākumos - tas ir veids, kā tagad modernas bibliotēkas strādā, atzīst nacionālās bibliotēkas direktors. Modernā bibliotēkā katru dienu kaut kas notiek – izstādes, lekcijas, grāmatu atvēršanas.

"Mēs organizējam atsevišķas telpas, kur notiks mācības. Mācības varēs organizēt arī mūsu partneri. Šobrīd mūs vienkārši gāž no kājām nost organizācijas – valstiskas, nevalstiskas, kas vēlas darīt kopīgas lietas, kas ir saistītas ar zināšanām, intelektu, kultūru, izglītību. Šā gada kalendārs jau mums ir teju trīsdimensiju veidā: gan telpas ir saplānotas, gan laiks ir saplānots," atzīst Vilks.

Viņš uzsver, ka Nacionālā bibliotēka nevēlas "arī pārvērsties par kultūras namu". Ir vēlme saglabāt kodolu, proti, informāciju un zināšanas.

"Piemēram, ja pasākums ir par mūziku, tad mēs to saistām ar mūsu mūzikas krājumiem, kolekcijām un rīkojam pasākumu, kas ir piesaistīts krājumiem. Piemēram, rādām kino," paskaidro Vilks.

Komentāri