Māris Abiļevs: Romantika ir liekulība (2)

фото

Ekskluzīvi | 2014. gada 5. aprīlī plkst. 18:57

Austrumu cīņu treneris un mākslinieks Māris Abiļevs uzskata, ka romantika ir liekulība, bet sieviete, kā nesasniedzams kalns. Kalns, kura virsotni  vīrietis cenšas sasniegt, bet nekad tur nenokļūst.

Varam aiziet līdz kalna virsotnei, domāt, ka esam to sapratuši, bet pēkšņi viņa pagriežas, un tu saproti, ka vispār neko nesaproti. Sieviete vispirms ir māte, manu bērnu māte. Otrkārt, sieviete ir stimuls, lai vispār ko darītu. Treškārt, manas vīrišķības pierādījums, – ja man līdzās ir sieviete, tas nozīmē, ka esmu vīrietis. Es nevaru būt bez sievietes, un otrādi. Sieviete ir spogulis, kurā es katru dienu skatos. Vienalga, uz ielas, darbā, trolejbusā.

фото

Sievietes ir duālas. Šodien viņa var pateikt, ka mīl, rīt viņa tev sacīs, ka esi apnicis. Bet, ja viņa tā pasaka, paši esam vainīgi. Citā variantā – viņa ir atradusi stiprāku vīrieti. Iemesls, kāpēc vīrietis aiziet no sievietes, ir viens. To vēlas vīrietis vai viņa. Pārējais – tu mani esi krāpis, naktī krāc, apmelo mani, netīras kājas vai smird no mutes – tas jau ir iemesli. Principā, vienalga kurš grib aiziet. Tāpēc sievietei ir divas sejas. Varbūt viņa nespēj aiziet, jo notur materiālais stāvoklis, bērns vai nav, kur iet, jo nav parādījies cits vīrietis – uzskata Abiļevs.

Cik reižu esat iemīlējies?

Oficiāli? Oficiāli esmu precējies divas reizes. Man ir 7 bērni un četras sievietes. Man ir ļoti labas attiecības ar visiem. Bērni zina, kas ir viņu tēvs, kur un kad mēs ar viņiem tiekamies.

Bet uz jautājumu, cik reižu esat iemīlējies, īsti nevēlaties atbildēt

Varu iemīlēties arī šodien.

Kas, jūsuprāt, ir iemīlēšanās?

Negribu salīdzināt vai meklēt filozofiskas atbildes. Varu pateikt, ka man iemīlēties nozīmē ieraudzīt otro saulīti debesīs. Mēģināšu paskaidrot. Tas ir stars, uz kuru tevi velk, tu tiecies un mēģini darīt visu, lai tā saulīte visu laiku būtu blakus. Tāda ir iemīlēšanās, bet tā nevar kļūt par ikdienu. Viņa vairs nespīd kā pirmajā dienā. Tad tu sāc meklēt, meklēt… parādās jautājums par aiziešanu.

Trakākais, ko esat darījis sievietes dēļ?

Jaunībā muku no milicijas un nolēcu no piektā stāva. Nu, ar jums runāju. Normāli. Tā bija jaunības dienu mīla. Toreiz aktīvi nodarbojos ar sportu… Bija ierosināta mana pirmā krimināllieta. Negribu tā īsti stāstīt, meitene var to izlasīt un atcerēties. Bija kautiņš ar šoferi, sitieni bija ļoti spēcīgi, un milicija man jautāja, ar ko es nodarbojos. Cietušajam bija nodarīti nopietni miesas bojājumi… Tā mīla beidzās mēneša laikā. Toreiz tā bija pirmā mīla, pirmie pieskārieni. Pirmās sievietes ķermeņa sajušanas sajūtas. Man bija aptuveni 16, 17 gadi, biju nepilngadīgs, tāpēc, kad ierosināja krimināllietu, man «iedeva» trīs gadus nosacīti. Kad sāku aktīvi nodarboties ar sportu, strādāju paraugtipogrāfijā, bet pēc armijas nonācu Preses namā. Pēc izglītības esmu poligrāfiķis. Pussešos braucu uz darbu, pusčetros (darbs bija trijās maiņās) beidzu darbu, tad gāju uz treniņiem un mājās biju ap plkst. 23.00 vakarā. Un tā katru dienu. Vienīgā brīvdiena, kad neko nedarīju, bija pirmdiena. Papildus vēl gāju uz Mākslas akadēmijas kursiem. Man nebija laika meklēt piedzīvojumus. Akadēmijā mēģināju stāties trīs reizes. Pirmo reizi 1976. gadā stājos Grafikas nodaļā. Visas atzīmes bija teicamas, bet izgāzos krievu valodas sacerējumā.

Kā varējāt izgāzties krievu valodas sacerējumā?

Atvainojiet, es piedzimu Kazahijā. Kāda krievu valoda? Kazahijā jau zināju latviešu valodu. Atminos, ka vectēvs teica – vienalga, kur tu esi, bet tev jāzina dzimtā valoda!

Varbūt pastāstiet savus radurakstus, lai būtu lielāka skaidrība.

Manu mammu ar viņas vecākiem, 1949. gadā, izsūtīja uz Krieviju. Esmu represētais. Vecākus izsūtīja, jo viņi bija ļoti inteliģenti cilvēki. Kazahijā mamma apprecējās, un tur piedzimām. Man ir brālis un māsa. 1968. gadā atgriezāmies Latvijā. Ir tāds rakstnieks Egīls Kocers, plašāk pazīstams ar pseidonīmu Ziemelis, viņš ir manas mammas brālēns. Atceros, kad iegāju pie viņa dzīvoklī un ieraudzīju divas sienas ar grāmatu plauktiem, biju šokā. Tas man deva lielu stimulu. Savukārt vecāmāte ir Dāvida Klestova meita (Klestovs Kurzemē bija ļoti slavens baptistu kora vadītājs). Rūdolfs Krūmkalns bija izcils galdnieks. Dzimtai piederēja īpašumi, tāpēc pēdējā izsūtīšana, kas notika 1949. gadā, skāra arī viņus. Tā nu piedzimu Kazahijā… atminos ražas svētkus… sabrauc viss kolhozs un svin. Pie galda reiz sēdēja kādu 16 tautību pārstāvji – vācieši, latvieši, igauņi, poļi, franči, ebreji, inguši, čečeni, gruzīniem. Kādas krievu valodas zināšanas, ja kaimiņos dzīvo vācieši un igauņi, inguši! Vienā vārdā varēju pieļaut sešas kļūdas. Kad atgriezāmies Latvijā, man bija 12 gadi.

Mazliet novirzījāmies no tēmas…

Jā, tātad sacerējuma dēļ izgāzos akadēmijā. Gadu vēlāk stājos atkārtoti. Iestājeksāmeni iekrita Zvejnieksvētku laikā, un Ziemeļblāzmā bija balle. Tur, pateicoties savai garajai mēlei, tiku pie 15 «sutkām», un iestājeksāmeni aizgāja gar degunu. Trešo reizi stājos, kad jau biju Jauno Mākslinieku Savienības biedrs. Visās pozīcijās man bija salikti divnieki. Aizgāju pie dekāna skaidroties. Viņš arī godīgi pateica: «Ej, tu… tu esi mākslinieks, te tev nav, ko darīt.» Vēlāk laika posmā no 1984. līdz 1987. gadam iestājos Mākslinieku Savienībā. Esmu brīvs no visa, varbūt pat pareizi izdarīju.

Man ir pazīstams cilvēks, kas Akadēmijā stājies sešas reizes, līdz septītajā beidzot iestājies. Seši gadi, kamēr pabeigs… sanāk, ka 13 gadi kaķim zem astes. Nu, kāds vairs radošais darbs, viss… pirms tam viņam bija mērķis, bet tagad jau pa vēlu.

Kādu vietu jūsu dzīvē ieņem romantika?

Šo jautājumu gribētu izsvītrot… attiecībās ar sievieti, ja ir mīla, tad romantika var būt, sēžot pat pie galda. Romantika var būt, sēžot tramvajā. Ir gadījies redzēt jauniešus, kas sēž kā divi balodīši, neko apkārt sev neredz, viņi ir laimīgi. Salikt mājas sveces…vīns, šampanietis – tā ir cilvēka teatrālā būtība. Tas nozīmē, ka romantika jau beigusies, sveces ir butaforija. Tas labi izskatās filmās un bildēs, to atzīstu. Dzīvē ir citādi, ja mēs ko tādu darām dzīvē – viens no mums melo.

Cilvēki taču cenšas…

Kāpēc kaut kas jācenšas? Mīla neprasa centību. Es cenšos tevi mīlēt, bet tu mani nemīli! Es cenšos radīt romantisku gaisotni, vai tev patīk? Tā ir liekulība. Atnāku mājās, viņa uzvilkusi foršu halatiņu, kurā ir kāds mazs caurumiņš, un tā ir romantika! Ja katru dienu otrā cilvēkā varam atrast ko interesantu, tad tev nevajag būt liekulim. Romantika ir liekulība.

Kādām īpašībām jāpiemīt sievietei, lai viņa jūs ieinteresētu?

Vispirms viņai jābūt sievietei. Ejot pa ielu, pretim nāk simtiem cilvēku, un starp tiem ieraugām vienu. Tās ir pāris sekundes, kamēr viņa paiet garām, bet smadzenēs viņa jau iemājojusi. Varbūt es viņu ieraudzīšu vēlreiz, un jau trešo reizi es apstāšos un varbūt uzrunāšu viņu. Varbūt tikai apstāšos.

Vispārpieņemti apgalvojumi – vīrietis sievietē redz acis, krūtis, kājas… ko jūs ieraugat pirmo?

Vispirms ieraugu cilvēku. Ja man šīs sievietes siluets ir interesants, tikai tad varu pētīt acis, krūtis un pārējo. Tas nenozīmē, ka viņai jābūt slaidai balerīnai vai akrobātei. Nē, viņa var būt arī apaļīga. Ja mani piesaista siluets, es sākšu viņu pētīt.

Savukārt, ja apgalvošu, ka man patīk viņas krūšu galiņi, tad melošu. Labi, varu redzēt, jo esmu mākslinieks, tomēr, apgalvojot, ka viņai ir skaistas acis, es melošu. Visu nosaka konkrētā brīža iekšējā sajūta. Ja es meklēšu «kuci», lai apmierinātu savu vīrišķību, es tādu sievieti arī atradīšu. Ja man vajag sievieti, ar kuru parunāt, es tādu atradīšu. Nesaku, ka tā jābūt, tas ir vispārinot. Katrs cilvēks pretējā dzimumā meklē īpašības konkrētam nolūkam. Mīlestība ir atrast savu būtību, otru pusi. Ja man vajag seksualitāti, man viņa ir, figūra ir, acis ir. Es neatrodos mīlestības meklēšanas stadijā. Mīlestību nevajag meklēt, tā atnāk pati.

Kādreiz esat skaitījis, cik sieviešu jums bijis? Ir vīrieši, kuri skaita un lepojas ar savām uzvarām.

Nekad. Zināt, es kā vīrietis nekad nestāstīšu otram vīrietim par seksuālajām uzvarām. Tā ir sevis pazemošana. Tas nozīmē, ka viņš nav patiess. Nē, nekad.

Ir noteikts sievietes tips, kas jūs piesaista?

Ja es kā sportists būtu kolekcionējis sievietes, tad varētu pateikt par tipu. Mani pievelk cilvēks, kas izstaro savu dabisko, iekšējo skaistumu. Nav tā, ka mani piesaistītu tikai blondas vai tumšas. Man nav tāda tipa.

Vai varat iedvest sievietei izdarīt kaut ko pret pašas gribu?

Par visiem 100%. Tāpēc ka zinu sievietes vājās puses, un kā vīrietis to simtprocentīgi izmantoju. Viņa to zina un pakļaujas. Ja viņa to nezinātu, mēs nonāktu pretrunās. Viņa to dara labprātīgi.

Kā iepazināties ar savu sievu?

Viss notika spontāni. Tagad kopā dzīvojam 12 gadus, no tiem oficiāli 7. Pēdējā sieva, Zumrat, bezkaunīgi ieradās manā sporta zālē un paziņoja, ka strādās par grāmatvedi. Tolaik jau biju izšķīries. Atnāca tāda forša un bezkaunīga meitene: kā viņa man, tā es viņai – darbā neņemšu, bet jūs būsiet mana sieva. Kaut laika bija pietiekami, piebildu, ka man nav laika, un sacīju, lai pienāk nākamajā dienā ap pulksten 12. Nākamajā dienā pusstundu pirms norunātā laika aiztinos no zāles. Tiku līdz Brīvības un Lāčplēša ielas krustojumam, kad viņa, iespiedusi rokas sānos, nostājās iepretī un pajautāja, kur esmu sataisījies. Nācās uzaicināt uz kafiju. Tā viņa sāka strādāt un tagad ir mana sieva. Ar pirmo sievu arī bija interesanti, tas bija 1979. gadā. Uztaisījām Centrālaja universālveikalā paraugdemonstrējumus, turpat, kafejnīcā, mums uzklāja galdu, un Aiju man nosēdināja pretī. Sākām runāties, pavadīju viņu uz Purvciemu līdz mājām un ierosināju apprecēties. Tā bija pirmā diena, kad viņu vispār ieraudzīju, nezināju ne, cik gadu, neko. Viņa piekrita. Sarunājām nākamajā dienā tikties pie centrālā «zagsa», bet pasi viņa bija aizmirsusi. Nu, labi. Aizbraucām pie manis padzert tēju, tad pamanīju pasi viņas somiņā. Kādu laiku runājāmies un uzzināju, ka viņai vēl nav 18, tāpēc precības atlikām uz gadu. Pēc tam apprecējāmies, piedzima dēls Rūdis.

Ar viņu sanāk skandāli, kas nonāk līdz trauku plēšanai?

Mēs varam runāt paaugstinātos toņos, asi. Skandāli ir tad, ja to atļauj. Arī gadījumos, ja vīrs sievieti sit, – viņa to atļauj. Ja sieviete ir gudra, viņa to jebkurā gadījumā var apstādināt. Ja viņa nav gudra, aiziet sišana. Skandālu var apstādināt, ja viens apklust. Parasti ir tā – tev nebūs pēdējais vārds!

Kāds pats esat pēc rakstura?

Esmu ļoti agresīvs, impulsīvs. Vispār man ir ļoti slikts raksturs. Esmu tik daudz mobilo telefonu pret sienu sašķaidījis!

Sieva uz mākslu nav greizsirdīga?

Esmu greizsirdīgs uz sievu. Tāpēc ka viņa ir mana sieva, lai tik pamēģina… tā ir. Es esmu viņas, viņa ir mana. Abi esam privātīpašnieciski. Protams, visam jābūt saprāta robežās.

Foto: Ieva Zemīte

Komentāri 2
Annapirms 1 gada
Oi! Nu baigais mačo! Deklarē, kā no grāmatas. Nožēlojams vīrelis, kas netic romantiskām attiecībām.
2
Nu ganpirms 3 gadiem
Šī ļoti ena intervija. Cik gadu veca jau.