Mazākumtautību skolēni sevi dēvē par Latvijas krievvalodīgajiem (VIDEO), Mixnews.lv

Mazākumtautību skolēni sevi dēvē par Latvijas krievvalodīgajiem (VIDEO)

фото

Ekskluzīvi | 2015. gada 6. maijā plkst. 14:11

Mazākumtautību skolēni jūtas piederīgi Latvijai un sevi visbiežāk identificē kā Latvijas krievvalodīgos, nevis krievus, secināts pētījumā par mazākumtautību skolu skolēnu piederības sajūtu Latvijai.

Pētniece Māra Laizāne skaidroja, ka mazākumtautību jaunieši izjūt piederību zemei, kurā dzīvo, kā arī plāno savu dzīvi te. Arī tie jaunieši, kuri vēlas iegūt izglītību ārzemēs, plāno atgriezties Latvijā, lai strādātu un dzīvotu šajā valstī.

Absolūts vairākums mazākumtautību skolu skolēnu apgūst izglītību skolās ar krievu mācībvalodu. Taču pētījuma rezultāti rāda, ka mazākumtautību skolēni sevi bieži vien neidentificē kā krievus un uzskata, ka "krievs" ir Krievijai piederīga persona. Tieši pretēji - skolēni sevi identificē kā piederīgus Latvijai un biežāk pielietotā pašidentifikācija ir "Latvijas krievvalodīgais".

Mazākumtautību skolēni identificē sevi kā atšķirīgus no Krievijas krieviem. Skolēni, kuri pašidentificē sevi kā "krievus", to dara ģimenes tradīciju un vēstures kontekstā, ne kā savas pašreizējās realitātes apzīmējumu.

Tomēr klasiskus etniskos pašidentifikācijas apzīmējumus kā "krievs", "russkij", "latvietis", "latiš" mazākumtautību skolēni vērtē kā apzināti saasinātus apzīmējumus, kuri otrā etnosa valodā tiek lietoti drīzāk nievājošā nozīmē. Šis ir faktors, kas netiek pietiekami ņemts vērā politiskajā diskursā latviešu valodā.

Mazākumtautību skolēnu vērtējumā pašidentifikācija "latvietis" ir etniski slēgta - proti, par latvieti varot tikai piedzimt, ko galvenokārt nosaka pašu etnisko latviešu attieksme pret šo jautājumu. Tāpēc pat labas un lieliskas latviešu valodas zināšanas un iekļaušanās sabiedrībā nepadarīšot mazākumtautību pārstāvi par latvieti.

Mazākumtautību skolēni uzsver savu piederību Latvijai, jūt emocionālu piesaisti Latvijas dabai, zemei, savai dzimtajai pilsētai, arī valstij kā teritoriālam veidojumam, taču nošķir sevi no politiskās varas.

Mazākumtautību skolēni uzsver Latviju kā mājas - vietu, kur tie jūt māju sajūtu, vēlas dzīvot. Iespējamo aizbraukšanu no Latvijas viņi uztver drīzāk karjeras un labas izglītības kontekstā. Daudzi uzsver vēlmi jebkurā gadījumā atgriezties/palikt Latvijā, jo šeit ir viņu mājas.

Foto: Latvijas armija

Komentāri