Raidījumā "Latvijas pilsētas - Simtgadei gatavas!" - Olaine un Jelgava, Mixnews.lv

Raidījumā "Latvijas pilsētas - Simtgadei gatavas!" - Olaine un Jelgava

фото

Ekskluzīvi | 2018. gada 29. augustā plkst. 20:56

Par godu Latvijas 100. gadadienai sadarbībā ar Sabiedrības Integrācijas fondu esam sagatavojuši jaunu projektu "Latvijas pilsētas - Simtgadei gatavas!".

  1. augustā mēs stāstījām par Olaine un Jelgavu.

**Olaine **

Pilsēta atrodas Latvijas centrā, pašā vidū. Olaine ir viena no jaunākajām Latvijas pilsētām. Tas ir pagasts ar ļoti izdevīgu ģeogrāfisko novietni, kas rada labvēlīgus priekšnoteikumus teritorijas attīstībai.

1830.-1857 gadā cauri Olainei uzbūvēja jaunu Rīgas-Jelgavas lielceļu un Olaine bija labi pazīstama arī ārzemju ceļotājiem kā zirgu pasta stacija, pusceļā starp Jelgavu un Rīgu.

Pagasta teritorija bijusi apdzīvota jau akmens laikmetā – to apliecina arheoloģiskie atradumi. 1903. gadā Olaines purvā atrasti ziemeļbriežu ragi, 1928.gadā - krama bultas gals, kas netieši varētu liecināt par iespējamām akmens laikmeta apmetnēm Olaines purvos.

Olaine kā strādnieku ciemata veidošanās aizsākās 1939. līdz ar kūdras ieguves nozares attīstību - kūdras purvos un kūdras brikešu fabrikā strādājošie, veidoja kūdras rūpnīcas ciemata iedzīvotāju lielāko daļu.

Un kūdras ieguves nozare ir guvusi atspoguļojumu ģerbonī. Ģerboņa vairogs ir no kreisās puses augšas diagonāli sadalīts divās daļās, sudraba un zaļā. Zaļajā daļā ir attēlota melna dzērveņu mētra sudraba lapām un sarkanām ogām, kas simbolizē Olaines novadā esošos kūdras purvus. Bet sudraba daļā ir attēlotas trīs sarkanas asins lāses. Tas simbolizē veselību un dzīvību, jo pilsētā atrodas farmaceitisko preparātu rūpnīca Olainfarm.

Abi šie simboli apzīmē ražošanas uzņēmumus, kas veicinājuši pilsētas izaugsmi joprojām mūsdienās.

Par godu Latvijas 100. gadadienai Olaine piediljas iniciatīvā "LV100 Dižošanās". Plašāk par Latvijas jubilejas svinībām Olaine varat lasīt šeit.

Jelgava

Jelgava tika dibināta 1265. gadā ar nosaukumu Mītava. No pirmsākumiem līdz pat 1. pasaules kara beigām, kā arī vācu okupācijas periodā, 2.pasaules kara laikā vācu oficiālajā lietvedībā, presē, bet krievu valodas presē ne tikai 2.pasaules kara laikā, bet arī Latvijas Republikas laikā tika lietots – Mītava (Mitau/ Muтава).

Jelgavas nosaukums pirmo reizi rakstītā veidā parādās 18.gs. vidū uz pirmajām latviešu valodā iespiestajām grāmatām. Paradoksāli ir tas, ka – ja grāmata bija latviešu valodā, tā bija izdota Jelgavā, ja svešvalodā – tad Mītavā. Tādēļ laikam arī laika gaitā izveidojies uzskats, ka Mitau ir vāciskas cilmes nosaukums, bet Jelgava – latviskas cilmes vārds.

  1. gada 18. novembrī Rīgā vācu okupācijas apstākļos Latvijas Tautas padome pasludināja Latvijas Republikas izveidi. Latvijas Pagaidu valdība «strādnieku un zemnieku Sarkanās armijas» uzbrukuma laikā 1919. gada 2. janvārī no Rīgas pārcēlās uz Jelgavu, kur uzturējās līdz 6. janvārim. Tādējādi formāli Jelgava 1919. gada janvārī uz piecām dienām kļuva par Latvijas galvaspilsētu.

  2. gada 5. janvārī Jelgavā tika izveidots 1. Latviešu atsevišķais bataljons, kuru komandēja Oskars Kalpaks. Latvijas Pagaidu valdība 1919. gada 6. janvārī aizbrauca uz Liepāju, un janvāra beigās boļševiki jau kontrolēja gandrīz visu Latvijas teritoriju, izņemot nelielus apgabalus ap Liepāju un Aizputi.

Tieši Jelgavā, nevis Rīgā izveido pieminekli Jānim Čakstem. Kad 1927. gadā nomira Latvijas Valsts pirmais prezidents – sabiedrībā ļoti populārais Jānis Čakste, idejai par J.Čakstes pieminekļa celšanu Rīgā no valdības puses, kur «toni» lielā mērā noteica Kārlis Ulmanis, īsta atbalsta nebija.

Jelgavniekiem kārtējo reizi pavērās iespēja pārspēt Rīgu. 1930. gadā Jelgavas Latviešu biedrība bija iecerējusi plaši svinēt pastāvēšanas 50. gadadienu, vienlaikus īpaši godinot tās kādreizējo priekšsēdētāju J.Čaksti. Tika izveidots Jāņa Čakstes piemiņas fonds. Pieminekli atklāja Latvijas Valsts prezidents Alberts Kviesis. 1944. gada jūlija un augusta dienās cieta gan Hercoga Pētera ģimnāzijas ēka, gan arī J.Čakstes piemineklis.

1944.gadā Otrajā pasaules karā pāris dienu laikā gāja bojā Jelgava. 31. jūlija bombardēšanā tika sagrauts vairāk nekā 95% pilsētas apbūves. Pēc kara beigām pilsētu vairāku desmitu gadu laikā pilnīgi pārbūvēja.

Jelgavas iedzīvotāju skaits 20. gadsimta 70. – 80. gados sasniedza 70 000. Savukārt jelgavnieku etniskais sastāvs izteikti kļuva daudznacionāls. Mācību praksē vai pastāvīgā darbā Jelgavas uzņēmumos ieradās strādāt speciālisti no visas plašās Padomju Savienības.

Jāņem vērā, ka dati par atsevišķām statistikas nozarēm PSRS bija slepeni, un, zinot Jelgavas kā «slēgtās pilsētas» statusu ar lielu padomju militārpersonu klātbūtni, jābūt piesardzīgiem par patieso iedzīvotāju skaitu pilsētā un latviešu procentuālo īpatsvaru, kurš minēts aptuveni 50 procentu robežās no kopējā Jelgavas iedzīvotāju skaita.

Kopš 1991. gada Jelgavā un Jelgavas novadā ir atjaunotas vai no jauna izveidotas vairākas Latvijas Neatkarības kara piemiņas vietas, kas glabā kritušo piemiņu un viņu cīņu vēsturi nākamajām paaudzēm.

Jelgavas vārds Latvijā un pasaulē izskan ne tikai ledus, smilšu skulptūru, Jelgavas Pilsētas svētku laikā, kad Jelgavā viesojas tūristi no citām Latvijas pilsētām un reģioniem, kā arī ārzemju viesi, bet arī ikdienā. Jelgavas pils, Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs, piemineklis Jānim Čakstem, atjaunotais Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornis, Zemgales Olimpiskais centrs, Mītavas tilts un skulptūra «Jelgavas students» , labiekārtotā Pasta sala – šīs ir tikai dažas no pilsētas pērlēm un apskates vietām, kuras ir vērts redzēt.

"Latvijas pilsētas - Simtgadei gatavas!" ir programmu cikls latviešu valodā, kas tiek raidīts Baltkom radio ēterā katru nedēļu, trešdienās, no plkst. 14.00 līdz 15.00, un radio MIX FM 102, 7– ceturtdienās, tajos pašos laikos.

Katrā programmā mēs stāstam par dažādām Latvijas pilsētām, uzzinām, kā tās gatavojas savas valsts gadadienai. Iepazīstinām ar pilsētas vadību, muzeju darbiniekiem, slaveniem pilsētniekiem utt. Raidījuma izlaidumu varat skatīties ŠEIT.

Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "Latvijas pilsētas - Simtgadei gatavas!" saturu atbild SIA RNR LTD.

Komentāri