Raidījumā "Latvijas pilsētas - Simtgadei gatavas!" - Zilupe un Jaunjelgava, Mixnews.lv

Raidījumā "Latvijas pilsētas - Simtgadei gatavas!" - Zilupe un Jaunjelgava

фото

Ekskluzīvi | 2018. gada 10. oktobrī plkst. 19:48

Latvijā ir 76 pilsētas, katrai no tām ir sava seja. Viena ir slavena ar savu skaisto pili, otra - tiltu, trešā ar bagātāko etnogrāfijas muzeju un ceturtā - ostu. Bet pilsētas seja ir ne tikai arhitektūrā, dabā vai vēsturē. Tās galvenā bagātība ir tās iedzīvotāji. Katru dienu viņi veido savu pilsētu citādu.

Par godu Latvijas 100. gadadienai sadarbībā ar Sabiedrības Integrācijas fondu esam sagatavojuši jaunu projektu "Latvijas pilsētas - Simtgadei gatavas!".

10.oktobrī mēs stāstījām par Zilupi un Jaunjelgavu.

Zilupe

Zilupe ir vistālākais punkts Latvijas austrumos. Pilsēta sāka veidoties aptuveni pirms simts gadiem sakarā ar dzelzceļa līnijas Maskava—Ventspils būvniecību.

Pilsēta sāka attīstīties 20. gadsimta sākumā uz barona Rozena zemes, tāpēc tolaik dēvēta par Rozenovu. Savu vislielāko uzplaukumu tā piedzīvoja pirmās Latvijas brīvvalsts laikā un 1931. gadā ieguva pilsētas statusu.

Otrais pasaules karš smagi skāra Zilupi – 1941. gadā, uzsprāgstot vācu armijas munīcijas ešelonam, nodega praktiski visas ēkas (te lielākoties bija koka apbūve). Taču pilsēta var palepoties ar to, ka saglabāti visi pieminekļi, kas te savulaik uzstādīti. Te arī ir retā Latvijas pilsēta, kur nekad nav bijis revolūcijas vadoņa Ļeņina tēla.

Liela rūpnieciskā ražošana te nekad nav bijusi – 30. gados bijis lokomotīvju remontēšanas depo (tas apkalpojis dzelzceļa līniju Rīga–Maskava), padomju gados darbojās rūpnīca Metālists, kas ražoja bērnu ragaviņas, skārda vannas un citas plaša patēriņa preces, Ludzas rajona sadzīves pakalpojumu kombināta trikotāžas un adīšanas darbnīcas un maizes ceptuve.

Šobrīd uzņēmumu ir maz: pāris kokapstrādes, kokogļu ražotne, mežtehnikas remonts, autoserviss, ir pāris kafejnīcas un vairāki veikali.

Lielas pārmaiņas bijušas iedzīvotāju skaita un sastāva ziņā. Pirms kara te bija 471 ebrejs, 472 latvieši un vēl tikpat citu tautību. Karā tika iznīcināta puse ebreju, bet šobrīd šeit nedzīvo neviens no dzīvi palikušajiem šīs tautas pēctečiem. Vairākums zilupiešu ir krieviski runājošie, tāpēc lielākoties te dzird krievu valodu, vien brīžiem ieskanas arī latgaliešu mēle.

Fonds „1836” 2015. gadā ir sācis realizēt Latvijas simtgades projektu „Aplido, apceļo, apmīļo Latviju!”, kura mērķis bija kopā ar pašvaldībām, tūrisma informācijas centriem, vietējiem iedzīvotājiem un citiem interesentiem izveidot tūrisma ceļu gājējiem, velosipēdistiem, motociklistiem un autobraucējiem līdz 2018. gada 21. jūnijam. Projekta laikā tika izveidots ceļš ar tā tuvumā esošajiem tūrisma objektiem un naktsmītnēm – „Naktenēm”, kas tiks apkopots ceļvedī „Aplido, apceļo, apmīļo Latviju”. Latvijas apceļošana notika ari Zilupes novadā.

Plašāk par Latvijas jubilejas svinībām Zilupe varat lasīt šeit.

**Jaunjelgava **

Jaunjelgavas pilsētas vēsture sniedzas tālā senatnē. 13.gadsimtā Jaunjelgava vietā atradās sena sēļu pils, ko nopostīja vācu krustneši. Tās vietā sāka veidoties apdzīvota vieta.

Jaunjelgava radusies tur, kur beidzas Daugavas lielo krāču posmi. Tāpēc šeit tika izveidots preču pārkraušanas punkts, lai tās varētu tālāk transportēt pa upi vai ceļu, izvairoties no krācēm.

1590.gadā Jaunjelgavai, kas savā pirmsākumā saukta par Sēreni, Jaunpilsētiņu, vai Jaunpilsētu, vēlāk par Jelgaviņu, Jauno Jelgaviņu, Lubu Jelgavu, Kurzemes hercogs Frīdrihs piešķīra miesta tiesības.

Laika gaitā pilsētiņu ir postījušas dažādas nelaimes: uguns, plūdi, mēris, holēra un arī kari. Tomēr tā tikusi atjaunota un 1647. gadā tai piešķirtas pilsētas tiesības un ģerbonis.

Godinot hercoga Frīdriha piemiņu, viņa atraitne Elizabete Magdalēna pilsētu nosauca to par Frīdrihštati. Pēc Rīgas – Daugavpils dzelzceļa atklāšanas 1861.gadā Jaunjelgavas ekonomika turpināja attīstīties, bet kā ūdensceļa piestātne tā zaudēja savu sākotnējo nozīmi.

1.pasaules karā tika nopostīts vairāk nekā 1000 ēku. Jaunjelgavu. 20. un 30. gados Jaunjelgava izveidojās par tīru un sakoptu pilsētiņu. Tajā darbojās divas valču dzirnavas, zeltera un limonādes fabrika.

Jaunjelgavai ir nozīmīga vieta ebreju vēsturē Latvijā. Jaunjelgavā dzimušais publicists Hermanis Rozentāls uzskatīja, ka Frīdrihštates ebreju kopiena radās 18. gadsimta beigās no Lietuvas un Baltkrievijas izceļotājiem. Ernesta Johana Bīrona valdīšanas laikā hercogistes ebrejiem piešķīra dažādas tiesības un pārvietošanās brīvību.

Pirmā Pasaules kara sākumā 1915. gadā visiem Jaunjelgavas ebrejiem Krievijas valdība pavēlēja atstāt pilsētu, daudz bēgļu pārcēlās uz Rīgu.

  1. gada jūnija deportāciju laikā tika izsūtītas četras ebreju ģimenes, bet sekojošā holokausta laikā gandrīz visi pilsētas ebreji tika nogalināti 1941. gada 2. augustā. Pēc Otrā pasaules kara beigām viņu mirstīgās atliekas tika pārapbedītas ebreju kapsētā un pārapbedījumu vieta iezīmēta ar pieminekli upuriem.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Jaunjelgavas pašvaldība kopā ar ebreju reliģisko biedrību Šamir veica ebreju kapsētas teritorijas uzkopšanu. 2000.-2008. gados par jaunu tika uzlikti apmēram 90 nokritušu, sašķiebušos, vai zemē iegrimušu pieminekļu.

Latvijas simtgades svinēšanas festivāls "Latvijas Goda aplis" apceļoja valsti un godināt Latvijas novadus ciemojas ari Jaunjelgavas novadā. Jaunjelgava, kas ir 12. vieta, kur viesojas “Goda aplis”, godināja ne vien savu vēsturi, bet arī pilsētiņas iedzīvotājus. Tos, kuri spējuši mazpilsētā attīstīt uzņēmējdarbību, tos, kuri stiprinājuši patriotismu un nesuši Jaunjelgavas vārdu pasaulē, kā arī tos, kuri rūpējušies, lai sabiedrība neiesūno.

Plašāk par Latvijas jubilejas svinībām Jaunjelgavā varat lasīt šeit.

"Latvijas pilsētas - Simtgadei gatavas!" ir programmu cikls latviešu valodā, kas tiek raidīts Baltkom radio ēterā katru nedēļu, trešdienās, no plkst. 14.00 līdz 15.00, un radio MIX FM 102, 7– ceturtdienās, tajos pašos laikos.

Katrā programmā mēs stāstam par dažādām Latvijas pilsētām, uzzinām, kā tās gatavojas savas valsts gadadienai. Iepazīstinām ar pilsētas vadību, muzeju darbiniekiem, slaveniem pilsētniekiem utt.

Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "Latvijas pilsētas - Simtgadei gatavas!" saturu atbild SIA RNR LTD.

Komentāri