Raidījumā "Latvijas pilsētas - Simtgadei gatavas!" - Balvi un Līvāni, Mixnews.lv

Raidījumā "Latvijas pilsētas - Simtgadei gatavas!" - Balvi un Līvāni

фото

Ekskluzīvi | 2018. gada 25. oktobrī plkst. 10:16

Latvijā ir 76 pilsētas, katrai no tām ir sava seja. Viena ir slavena ar savu skaisto pili, otra - tiltu, trešā ar bagātāko etnogrāfijas muzeju un ceturtā - ostu. Bet pilsētas seja ir ne tikai arhitektūrā, dabā vai vēsturē. Tās galvenā bagātība ir tās iedzīvotāji. Katru dienu viņi veido savu pilsētu citādu.

Par godu Latvijas 100. gadadienai sadarbībā ar Sabiedrības Integrācijas fondu esam sagatavojuši jaunu projektu "Latvijas pilsētas - Simtgadei gatavas!".

  1. oktobrī mēs stāstījām par Balviem un Līvāniem.

Līvāni

  1. gadsimtā tagadējo Līvānu teritorija atradās Jersikas ķēniņvalsts sastāvā. Arheoloģiskie atradumi liecina, ka šeit pie senā vikingu Daugavas ūdensceļa atradies pilskalns ar apmetni, kurā atrasti sudraba monētu un stienīšu depozīti.

  2. gadā Rīgas arhibīskapa vasalis Līvens šeit dibināja miestiņu, no viņa vārda esot cēlies vietas nosaukums – Lievenhof. Tomēr Līvāni dēvēti arī citos līdzīgos vārdos - Limehnen, Libenen, Livenen.

Pēc Latgales pievienošanas Krievijas impērijai Līvāniem 1824. gadā piešķīra miesta tiesības. Miests strauji attīstījās pēc Rīgas-Dinaburgas dzelzceļa atklāšanas.

Pirmā pasaules kara laikā Līvāni vairākus gadus atradās frontes līnijas tuvumā, tāpēc artilērijas apšaudēs tika sagrautas daudzas ēkas. Latvijas brīvības cīņu laikā miestu 1918. gada decembrī ieņēma Padomju Latvijas armija, bet vēlāk to atbrīvoja Latvijas Republikas bruņotie spēki.

  1. gadā Līvāniem piešķīra pilsētas tiesības.

Trīsdesmitajos gados Līvānos strauji attīstījās tirdzniecība, noritēja aktīva būvniecība. Līvānu pilsēta daudz cietusi karos - vēsturiskā apbūve saglabājusies fragmentāri.

Padomju varas gados Līvānos attīstās daudznozaru ražošana - pilsēta kļuva par vienu no vadošajiem rūpniecības centriem. Septiņdesmitajos gados uzbūvēja vairākus lielus ražošanas uzņēmumus - eksperimentālo bioķīmisko rūpnīcu, māju būves kombinātu, būvmateriālu un konstrukciju kombinātu.

Balvi

  1. gadsimta beigās, Konstancija Hilzena pie Balvu ezera izveidoja pusmuižu. Pēc tam Hilzeni Balvos uzcēluši koka baznīcu. Līdz ar pusmuižas izveidošanu un katoļu baznīcas uzcelšanu Balvi sāka veidoties kā apdzīvota vieta, tomēr sākotnēji uz muižas vārtiem bijis uzraksts, kas vēstījis par aizliegumu ienākt suņiem un zemniekiem.

Balvi ir salīdzinoši jauna pilsēta, tomēr tās kā apdzīvotas vietas vēsture veidojusies vairāku gadsimtu garumā. Atpazīstamākie pilsētas objekti ir muižas pils ēka ezera krastā, 19. gadsimtā veidotais muižas parks un savdabīgās akmeņu kompozīcijas Lāča dārzā. Par pilsētas simbolu balvenieši uzskata strūklaku „Ūdensroze” skvērā, bet svinīgos valsts svētku brīžos iedzīvotāji pulcējas pie pieminekļa kritušajiem Latgales partizāniem.

  1. gadsimta sākumā Balvi jau bija izauguši par pagasta centru. 1925. gadā Balvi ieguva biezi apdzīvotas vietas, pēc trīs gadiem - pilsētas tiesības, un tādējādi kļuva par pirmo pilsētu Jaunlatgales apriņķī. Otrā pasaules karā no Balviem līdz Gulbenei stiepās Vērmahta aizsardzības līnija, 1944. gada jūlija-augusta kauju laikā vācu karaspēks nodedzināja bijušo muižas pili ar tajā iekārtoto kara hospitāli.

"Latvijas pilsētas - Simtgadei gatavas!" ir programmu cikls latviešu valodā, kas tiek raidīts Baltkom radio ēterā katru nedēļu, trešdienās, no plkst. 14.00 līdz 15.00, un radio MIX FM 102, 7– ceturtdienās, tajos pašos laikos.

Katrā programmā mēs stāstam par dažādām Latvijas pilsētām, uzzinām, kā tās gatavojas savas valsts gadadienai. Iepazīstinām ar pilsētas vadību, muzeju darbiniekiem, slaveniem pilsētniekiem utt.

Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "Latvijas pilsētas - Simtgadei gatavas!" saturu atbild SIA RNR LTD.

Komentāri