Raidījumā "Latvijas pilsētas - Simtgadei gatavas!" - Aknīste un Subate, Mixnews.lv

Raidījumā "Latvijas pilsētas - Simtgadei gatavas!" - Aknīste un Subate

фото

Ekskluzīvi | 2018. gada 4. oktobrī plkst. 23:19

Latvijā ir 76 pilsētas, katrai no tām ir sava seja. Viena ir slavena ar savu skaisto pili, otra - tiltu, trešā ar bagātāko etnogrāfijas muzeju un ceturtā - ostu. Bet pilsētas seja ir ne tikai arhitektūrā, dabā vai vēsturē. Tās galvenā bagātība ir tās iedzīvotāji. Katru dienu viņi veido savu pilsētu citādu.

Par godu Latvijas 100. gadadienai sadarbībā ar Sabiedrības Integrācijas fondu esam sagatavojuši jaunu projektu "Latvijas pilsētas - Simtgadei gatavas!".

3.oktobrī mēs stāstījām par Aknīsti un Subatu.

Aknīste

Aknīste ir pilsēta Latvijā, Aknīstes novada administratīvais centrs. Atrodas Dienvidsusējas krastos, 135 km no Rīgas, 69 km no Daugavpils. Pilsetas platība ir 3,43 km2.

Novads ar skanīgo nosaukumu Aknīste kulturvēsturiski pieder Daugavas reģionam. Tas var lepoties gan ar greznu pili, gan muižu un gleznainiem dabas pieminekļiem. Aknīstes pagasts ir lielākā Aknīstes novada sastāvdaļa un vienīgā pilsēta novadā. Tieši šeit darbojas lielākā mācību iestāde novadā. Novada dome ir parūpējusies par transportu, lai to varētu apmeklēt ne tikai pilsētiņā dzīvojošie, bet arī pagastu bērni.

Pilsētas tiesības kopš 1991. gada.

Vēstures avotos pirmoreiz minēta 1298. gadā. Lietuvas krusta karu laikā 1388. gadā Lietuvas dižkungs Vītauts Sēlijas dienvidu daļas zemes atdeva Livonijas ordenim, to pārvaldīja Daugavpils komturi.

Latvija to no Lietuvas ieguva 1921. gadā pēc Latvijas-Lietuvas robežkomisijas lēmuma, kas atzina teritorijas piederību Latvijai, jo lielākā daļa tās iedzīvotāju bija latvieši. 1925. gadā tai piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss. No 1950. gada pilsētciemats, 1991. gadā Aknīste ieguva pilsētas tiesības.

Aknīstes novada ģerbonī no pilsētas vēsturiskā ģerboņa iekļuvis briedis, jo apvidus bijis un ir bagāts ar mežiem, tāpēc purpura laukā nosēdināta zelta brieža galva. Savukārt sudraba laukā trīs savienotie zaļie gredzeni simbolizē novada trīs pagastus – Aknīsti, Asari un Gārseni, kas par vienu novadu kļuva 2009. jūlijā.

Pilsetas iedzivotaji aktivi nodarbojas ar sportu. Piemeram, katru gadu te noties organizāciju un iestāžu sporta spēles.

Vietejie iedzivotaji stasta, ka vasarā pilsētiņa iegūst otro elpu, tomēr sarīkojumi par apmeklētāju trūkumu nevarot sūdzēties arī tukšajā sezonā. Kultūras dzīve visai intensīva un par to pastastījas Aknīstes novada kultūras darba vadītāja Kristiana Kalniete.

Pilsētā notiek daudz un dažādi Latvijas 100. gadei veltīti pasākumi. Piemēram, godinot Latvijas valsts pastāvēšanas simtgadi tika istenots projekts „Latvijas izcelsmes dekoratīvo augu ekspozīcijas un virtuālās „Nacionālās selekcijas slavas zāles” izveide NBD Salaspilī”. Projekta gaitā izveidota ceļojošā fotoizstādes. Ceļojošā fotoizstāde tapusi sadarbībā ar lauku partnerību “Sēlija” un tika eksponēta 5 novados - Aknīstes, Salas, Jēkabpils, Krustpils, Viesītes novadā.

Augustā Aknīstē norisinājies laikmetīgās kamermūzikas festivāls "Sansusī". Viena no dienām uz Aknīstes robežas pie graudu kaltes notika arī "Sansusī" - Aknīstes Simtgades zaļumballe ar ansambli Ritvara Garozas vadībā.

Plašāk par Latvijas jubilejas svinībām Aknīste varat lasīt šeit.

Subate

Subate ir pilsēta Lietuvas pierobežā Subates ezera krastos (66 km uz dienvidiem no Jēkabpils). Kopējā pilsetas platība ir 5 km2.

Subate izveidojusies senās Sēlijas zemju tirdzniecības un kara ceļu krustpunktā Subates ezera rietumu krastā. Latvieši, lietuvieši, ebreji, krievu vecticībnieki veidoja nacionālo kolorītu šajā Sēlijas novadā. Šodien par to liecina vecās mājas un muzeja ekspozīcija, Subates pilsētas vēsturiskais centrs ir valsts nozīmes aizsardzības pilsētbūvniecības piemineklis.

Pilsētas tiesības kopš 1917. gada.

Subate atrodas uz viena no senākajiem Sēlijas tirgus ceļiem. Pirmo reizi vēstures avotos Subates vārds minēts 1570.gadā, kad Kurzemes un Zemgales hercogs Gothards Ketlers pārdeva G.Plāteram-Zībergam Subates ezera rietumu krastā tirgus vietu. Ap to sāka veidoties pilsētiņa. Apmēram pēc 100 gadiem, ar Polijas karaļa lēmumu arī Subates luterāņu baznīcu nodeva katoļiem. Luterticīgie subatieši, protestēdami pret katoļticības ieviešanu un to, ka arī Plāteri-Zībergi pārgājuši katoļticībā. 1917.gadā Subatei otro reizi tika piešķirtas pilsētas tiesības.

Subates ģērbonī uz sudraba fona attēlota zaļa egle. Subates apkārtnē ir skaisti egļu meži. Senajiem latviešiem egle bija Zemes mātes simbols.

Kā raidijumām pastastija Subates pilsētas domes priekšsēdētāja Sofija Glūmāne, latvieši, lietuvieši, ebreji, krievu vecticībnieki veidoja nacionālo kolorītu šajā Sēlijas novadā. Šodien par to liecina vecās mājas un muzeja ekspozīcija, Subates pilsētas vēsturiskais centrs ir valsts nozīmes aizsardzības pilsētbūvniecības piemineklis. Ja Īrija savu tūrisma produktu klāstā piedāvā aplūkot un uz savām pastkartēm drukā Dublinas namu daudzkrāsainās koka durvis, tad Subatē tāds pats ekskursantu vilinājums varētu būt koka slēģi, jeb kā šai pusē saka - stavņi.

Latvijas valsts simtgades atklāšana notika 4. maijā akcijā „Apskauj Latviju!”. Taja diena pie Latvijas robežas esošo 45 pašvaldību teritorijās iedzivotaji stādīja ozolus, kam pievienota īpaša norāde, kas apliecinās, ka tas ir Latvijas simtgades ozols.

Subate šo pasakumu apmekleja ari LU professors, politologs Ivars Ijabs.

Plašāk par Latvijas jubilejas svinībām Subate varat lasīt šeit.

"Latvijas pilsētas - Simtgadei gatavas!" ir programmu cikls latviešu valodā, kas tiek raidīts Baltkom radio ēterā katru nedēļu, trešdienās, no plkst. 14.00 līdz 15.00, un radio MIX FM 102, 7– ceturtdienās, tajos pašos laikos.

Katrā programmā mēs stāstam par dažādām Latvijas pilsētām, uzzinām, kā tās gatavojas savas valsts gadadienai. Iepazīstinām ar pilsētas vadību, muzeju darbiniekiem, slaveniem pilsētniekiem utt.

Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "Latvijas pilsētas - Simtgadei gatavas!" saturu atbild SIA RNR LTD.

Komentāri