Raidījumā "Latvijas pilsētas - Simtgadei gatavas!" - Sigulda, Ogre, Jūrmala un Rīga, Mixnews.lv

Raidījumā "Latvijas pilsētas - Simtgadei gatavas!" - Sigulda, Ogre, Jūrmala un Rīga

фото

Ekskluzīvi | 2018. gada 19. decembrī plkst. 17:58

Latvijā ir 76 pilsētas, katrai no tām ir sava seja. Viena ir slavena ar savu skaisto pili, otra - tiltu, trešā ar bagātāko etnogrāfijas muzeju un ceturtā - ostu. Bet pilsētas seja ir ne tikai arhitektūrā, dabā vai vēsturē. Tās galvenā bagātība ir tās iedzīvotāji. Katru dienu viņi veido savu pilsētu citādu.

Par godu Latvijas 100. gadadienai sadarbībā ar Sabiedrības Integrācijas fondu esam sagatavojuši jaunu projektu "Latvijas pilsētas - Simtgadei gatavas!".

19.decembrī mēs stāstījām par Siguldu, Ogri, Jūrmalu un Rīgu.

Sigulda

Siguldas vēsture aptver laiku kopš Turaidas un Siguldas piļu dibināšanas senajos Gaujas līvu pilsnovados līdz mūsdienām. Bet Šī apkārtne bijusi intensīvi apdzīvota pirmaja gadsimtā pirms mūsu ēras. Senatnē Siguldas apkārtnē dzīvojušas zemgaļu ciltis (tā sauktie Gaujas zemgaļi), taču 11. gs šeit jau konstatējama pie somugriem piederošā lībiešu kultūra.

Pastāv dažādas versijas vietvārda "Sigulda" izcelsmei. Viens no ticamākajiem variantiem ir vācu nosaukums Segewold, kas latviski nozīmē "uzvaras mežs" un norāda uz krustnešu un zemgaļu uzvaru kaujā ar līviem netālu no Satezeles pils 1206. gadā.

Pilsētas tiesības Sigulda ieguva 1928. gadā, taču Siguldas vēsture ir daudz senāka. Jau 11.gs Gaujas lejteci sāka apdzīvot somugru ciltis — lībieši. Teikas un dokumenti vēsta par nocietinātām pilīm un pilskalniem — Sateseli, Turaidu, Kubeseli.

Ir lietas, kas nāk tieši no Siguldas. Pimēram Siguldai ir sava preču zīme "Radīts Siguldā". Ar šādu marķējumu apzīmēti produkti un vietas, kas tur radušās.

Latvijā radītais Aerodium jau krietnu laiku zināms visur pasaulē un nesis tālāk mūsu zemes vārdu. Šogad Siguldas "Aerodium" komanda Holivudas filmas "Neiespējamā misija: Sekas" vajadzībām uzbūvējusi lielāko vēja tuneli pasaulē un apmācījuši filmas galvenās lomas tēlotāju, aktieri Tomu Krūzu.

Mēs visi zinam, ka Sīguldā atrodas Bobsleja un kamaniņu trase. Bet tā ir Retā trase, kas apmeklētājam piedāvā iespēju nobraukt ne tikai ziemā, bet arī vasarā. Trase atklāta 1986. gadā, tās garums ir tūkstoš divi simti metru. Un tajā var braukt ar ātrumu līdz pat simt divdesmit pieci kilometri stundā. Siguldas bobsleja un kamaniņu trase ir iemesls, kāpēc mums ir tik daudz talantīgu un godalgotu šo sporta veidu pārstāvju.

Gūtmaņala ir lielākā grota Baltijas valstīs. Tā atrodas Siguldā, Gaujas senielejas labajā krastā, netālu no Turaidas. Ir sena kulta vieta, aizsargājams ģeoloģisks objekts.

Latvijā vienīgais gaisa tramvajiņš atrodas arī Siguldā. Ar šo tramvajiņu obligāti vismaz reizi mūžā jāizbrauc katram pilsētas viesim.

Plašāk par Latvijas jubilejas svinībām Siguldā varat lasīt šeit.

Ogre

Ogres pilsētas nosaukums ir cieši saistīts ar Ogres upi, par kuras vārdu ir vairāki nostāsti. Indriķa hronikā Ogres upe dēvēta par Vogeni. Pēc igauņu vēsturnieka Alvres domām vārds Vōgene nozīmējis „straujā, viļņainā", to pamatojot ar to, ka līvu valodai radniecīgajā igauņu valodā voog nozīmē „straume", „plūsma". Laika gaitā vārds Voga varēja pārtapt tagadējā Ogres nosaukumā.

Ogres apkaime ir bijusi apdzīvota jau pirms 3 tūkstošiem gadu; tas konstatēts pēc izrakumos atrastajiem akmens cirvjiem, keramikas lauskām. Līdz 9. gadsimtam bijis apdzīvots Ķentes pilskalns.

Rakstiski Ogres upes grīva pirmo reizi minēta Indriķa Livonijas hronikas 1206. gada līvu-vāciešu militārā konflikta aprakstā.

Kopš 1875. gada Ogrē sākās intensīva vasarnīcu celtniecība; to skaits līdz Pirmajam pasaules karam sasniedza trīs simtus. Pirmā pasaules kara laikā Ogre atradās tiešā frontes tuvumā, artilērijas šāviņi gandrīz pilnīgi iznīcināja Ogres apbūvi. Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām Ogre ieguva pilsētas tiesības 1928. gada.

Ogrē atrodas Baltijas valstīs vienīgais Gaidu un skautu muzejs. Gājēju tilts Ogrē ir lielākais arkveida tilts Latvijā.

Ogres un Ikšķiles novadu šķērsojošā dzelzceļa līnija Rīga–Dinaburga (tagad Rīga–Daugavpils) ir pirmā dzelzceļa līnija Latvijā, būvēta 1861. gadā.

Ogres novadā savā laikā dzīvojušas daudzas izcilas Latvijas personības: gleznotāji Vilhelms Purvītis, Kārlis Hūns, Jānis Kuga, Kārlis un Eduards Brencēni, komponists Kārlis Kažociņš, operdziedātājs Pauls Sakss, rakstnieki Sudrabu Edžus un Kārlis Jēkabsons, kā arī Latvijas armijas ģenerālis Rūdolfs Bangerskis. Par viņiem joprojām stāsta piemiņas vietas novadā.

Pirms trim gadiem tika izdota Natālijas Ketneres grāmata “Pilsēta Ogre. Cilvēki. Likteņi. Laikmeti”. Grāmatas pamatā ir publikācijas laikrakstos par Ogres vēsturi un cilvēkiem, aptverot aptuveni 100 gadu ilgu laika posmu. Grāmatā publicēti maz zināmi fakti par pilsētas vēsturi. Autore ļauj iepazīt Ogri caur pilsētas kādreizējo vadītāju likteņiem.

Sīkāk par svētku pasākumiem lasiet šeit.

Jūrmala

Jūrmala ir Latvijas lielākā kūrortpilsēta, kura atrodas Vidzemē. Pilsēta tradicionāli sastāv no atsevišķām daļām no Ķemeriem līdz Priedainei.

Peldvietas un dziednīcas Jūrmalā sāka iekārtot 19. gadsimta pirmajā pusē. Krievijas impērijas laikā Ķemeri, Kauguri, Majori, Dzintari un Bulduri izveidojās par atsevišķiem populāriem kūrortiem, kurus pēc neatkarīgās Latvijas nodibināšanas apvienoja Rīgas Jūrmalas, Slokas un Ķemeru pilsētās. Tagadējās robežas Jūrmala ieguva pēc Otrā pasaules kara, kad kļuva par vienu no populārākajām kūrotpilsētām PSRS.

Mūsdienās Jūrmala ir ne tikai kūrortpilsēta, bet arī prestižs dzīvojamais rajons Rīgā un citur strādājošajiem. Pirmais Jūrmalas pilsētas ģenerālplāns tika izstrādāts 1971. gadā. Tajā centralizēti tika noteikti pilsētas attīstības galvenie parametri, iedzīvotāju skaits, atpūtas iestāžu skaits, rūpniecības produkcijas apjomi. Pēc neatkarības atjaunošanas Jūrmala bija pirmā republikas pilsēta, kas izstrādāja savu Attīstības plānu. Par Jūrmalas attīstības mērķi pasludināja veidot cilvēkiem draudzīgu pilsētu, kura labvēlīga iedzīvotāju veselībai un līdzsvarotai demogrāfiskai attīstībai. Par perspektīvo iedzīvotāju skaitu noteica 61 tūkstoti, tomēr iedzīvotāju skaits samazinājās līdz 56 tūkstošiem.

Jomas iela ir viens no apmeklētākajiem tūristu centriem Jūrmalā - tai ik gadu cauri iziet aptuveni 3 miljoni cilvēku. Kafejnīcās un restorānos uz Jomas ielas var nobaudīt 11 dažādu valstu virtuvju ēdienus - latviešu, arābu, uzbeku, turku, armēņu, spāņu, itāļu, ķīniešu, kaukāziešu, japāņu, krievu - kā arī Vidusjūras, Eiropas, Āzijas un internacionālās.

Jomas iela savu nosaukumu ieguvusi no smilšu kāpu paralēlām ieplakām jeb jomām, kādas veidojas vēja ietekmē, atkāpjoties jūrai.

Savukārt populārā dziedātāja Laima Vaikule, kura dzīvo Bulduros, pastāstīja Radio Baltkom, kāpēc viņa izvēlējās tieši šo pilsētu un ar ko viņa lepojas, kā Jūrmalas iedzīvotāja.

Rīga

Rīgas pilsētas vēsture mērāma vairāk nekā astoņos gadu simtos, tā ir pārpilna ar dramatiskiem notikumiem un saglabāta gan neskaitāmos rakstu sējumos, gan pieminekļos, teikās, dziesmās, atmiņās un nostāstos.

Arheoloģiskie atradumi Rīgas teritorijā liecina, ka apdzīvota vieta te pastāvējusi jau 12. gadsimtā. Rīdziņas upei ietekot Daugavā, tagadējā Alberta laukuma rajonā bija izveidojies paplašinājums, tā sauktais Rīgas ezers. Tā bija ērta vieta ostai, tāpēc tās apkārtnē izveidojās vietējo cilšu – kuršu un lībiešu - apmetnes.

Komponists, pianists, diriģents Raimonds Pauls 1967. gadā sacerēja dziesmu ar nosaukumu - Mana diesma Rīgai. Maestro dzimis 1936. gada Rīgā. Vīnš pastastīja, kāpēc mīl Rīgu un kāpēc šī pilsēta viņam ir īpaša.

19.gs. beigās Rīgas Doma ērģeles bija lielākās ērģeles pasaulē. Mūsdienās tās tiek uzskatītas par vienu no pasaulē vērtīgākajām un vēsturiskajām ērģelēm.

Rīgas īsākā iela ir Atgriežu iela, kas ir 30 metrus gara. Tā atrodas pie Saeimas deputātu frakciju un komisiju ēkas. Bet šaurākā Rīgas iela ir Rozena iela, kas atrodas pie 1991. gada barikāžu muzeja.

Par Latvijas valsts simtgades svinībām lasiet šeit.

Latvijas pilsētas - Simtgadei gatavas!" ir programmu cikls latviešu valodā, kas tiek raidīts Baltkom radio ēterā katru nedēļu, trešdienās, no plkst. 14.00 līdz 15.00, un radio MIX FM 102, 7– ceturtdienās, tajos pašos laikos.

Katrā programmā mēs stāstam par dažādām Latvijas pilsētām, uzzinām, kā tās gatavojas savas valsts gadadienai. Iepazīstinām ar pilsētas vadību, muzeju darbiniekiem, slaveniem pilsētniekiem utt.

Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "Latvijas pilsētas - Simtgadei gatavas!" saturu atbild SIA RNR LTD.

Komentāri