Raidījumā "Latvijas pilsētas - Simtgadei gatavas!" - Krāslava, Varakļāni, Ilūkste un Daugavpils, Mixnews.lv

Raidījumā "Latvijas pilsētas - Simtgadei gatavas!" - Krāslava, Varakļāni, Ilūkste un Daugavpils

фото

Ekskluzīvi | 2018. gada 14. novembrī plkst. 18:37

Latvijā ir 76 pilsētas, katrai no tām ir sava seja. Viena ir slavena ar savu skaisto pili, otra - tiltu, trešā ar bagātāko etnogrāfijas muzeju un ceturtā - ostu. Bet pilsētas seja ir ne tikai arhitektūrā, dabā vai vēsturē. Tās galvenā bagātība ir tās iedzīvotāji. Katru dienu viņi veido savu pilsētu citādu.

Par godu Latvijas 100. gadadienai sadarbībā ar Sabiedrības Integrācijas fondu esam sagatavojuši jaunu projektu "Latvijas pilsētas - Simtgadei gatavas!".

14.novembrī mēs stāstījām par Ilūksti, Daugavpili, Varakļāniem un Krāslavu.

Ilūskte

Par apdzīvotu vietu Ilūkste sāka veidoties 16. gadsimtā. Rakstos tā pirmoreiz minēta 1550. gadā kā mazs miestiņš Ilūkstes upes labajā krastā uz grāfa Kaspara Zīberga zemes. Pateicoties savai atrašanās vietai, kur satek ceļi no Sēlijas vidienes, Lietuvas, Baltkrievijas un Daugavpils, Ilūkste sāka veidoties kā tirdzniecības centrs un no 1795. gada arī kā apriņķa centrs.

Ilūkste ir nozīmīga Sēlijas sastāvdaļa – reizē multikulturāla un multikonfesionāla. Tās vēsturiskajā centrā atrodas četru reliģisko konfesiju dievnami: katoļu, luterāņu, pareizticīgo un vecticībnieku. 1769. gadā jezuīti uzcēla Ilūkstē baznīcu ar diviem augstiem torņiem, kas tajā laikā bija viena no lielākajām Latvijā.

Pirmā Pasaules kara laikā 1915. gadā Ilūkste ilgāku laiku atradās uz pašas kaujas līnijas, vairākkārt gāja no rokas rokā un tālab te nebij palicis neviena vesela nama. 1917. gadā Ilūkste ieguva pilsētas tiesības, tomēr tā vairs neatguva savu agrāko nozīmi. Sagrautas bij arī visas baznīcas, ieskaitot lielo katoļu baznīcu, kas pēc kara vairs netika atjaunota un 1921. gadā katoļiem piešķīra bijušo uniātu (grieķu katoļu) baznīcu, kas tika pārbūvēta.

Ja runāt par mūsdienām, tad Ilūkstes novads tika izveidots 2003. gadā. Novadā dzīvo aptuveni astoņi tūkstoši iedzīvotāji, bet pilsētā vairāk nekā divi tūkstoši.

Ilūkstē 3. novembrī tika atklāta akcija „Simts baltie Goda cimdi Latvijai” tapušo darbu izstāde. Ilūkstes novada adītājas kopīgi ir paveikušas šo diženo darbu – noadījušas 100 pārus cimdu Latvijai par godu! Baltos cimdus gan dūraiņus, gan pirkstaiņus ada un dāvā muzejam paši Ilūkstes novada iedzīvotāji. Adītie cimdi ir viena no īpatnējākajām un skaistākajām latviskās identitātes izpausmēm, kas turpina saglabāties arī mūsdienās. Latvietim cimdi ir ne tikai praktisks apģērba gabals, bet arī priekšmets ar dziļu simbolisku jēgu.

Ilūkstes pasākumi

Daugavpils

Daugavpilij ir 743 gadi. Vēstures avotos tā pirmo reizi minēta 1275. gadā, savukārt pilsētas tiesības tai tika piešķirtas 1582. gadā. Pilsētai tās pastāvēšanas laikā bijuši vairāki nosaukumi: Dinaburga, īslaicīgi Borisogļebska un Dvinska.

Senākā Daugavpils atradās tagadējā Naujenes pilskalnā, kas kontrolēja tirdzniecības ceļus pa Daugavu un pakļāvās Jersikas ķēniņam Visvaldim.

Pirmā pasaules kara gados Dvinska kļuva par piefrontes pilsētu. Pilsēta ļoti cieta kara laikā, iedzīvotāju skaits krasi samazinājās, daudzi rūpniecības uzņēmumi tika izvesti uz Krievijas vidieni. 1918.g. no februāra līdz decembrim Dvinskā atradās vācieši, pēc tam pilsētu ieņēma boļševiki. 1920.g. ar kopīgiem Latvijas, Lietuvas un Polijas spēkiem pilsētu atbrīvoja no boļševikiem, un to nosauca par Daugavpili.

Neatkarības gados pilsētas ekonomika tika atjaunota, attīstījās izglītība un kultūra. 30. gadu vidū tiek uzcelta monumentāla celtne – Vienības nams, kā arī Vienības tilts. 1940.g. jūnijā Latvijas Republiku iekļāva PSRS sastāvā, bet 1941.g. Padomju okupāciju nomainīja hitleriskā.

Cietokšņa ēkās vācieši ierīkoja ebreju geto un nometni krievu karagūstekņiem Štālāg – 340. Kara gados pilsētas teritorijā tika iznīcināti vairāk nekā 125 tūkstoši cilvēku. Otrā pasaules kara periodā pilsētā tika izpostītas vairāk par 70% ēku.

Daugavpils ir otra lielākā Latvijas pilsēta, Latgales plānošanas reģiona lielākā pilsēta, svarīgs pārrobežu ekonomiskās attīstības un pakalpojumu centrs Latgalē. Daugavpilij izveidojusies cieša sadarbība ar kaimiņvalstīm, jo līdz Lietuvas robežai ir tikai 25 km, līdz Baltkrievijas– 35 km un attālums līdz Krievijas robežai 120.

Sīkāk par svētku pasākumiem lasiet šeit.

Varakļāni

Līdz 13. gadsimtam Varkas pilsnovads ar centru Varkas pilskalnā ir bijis senās Jersikas karaļvalsts sastāvdaļa. 1226. gadā tas pirmo reizi pieminēts rakstītajos avotos kā novads, kuru bīskaps Alberts bija izlēņojis bruņniekam Kokneses Teoderiham. 1483. gadā pirmoreiz pieminēta apdzīvota vieta tagadējās Varakļānu pilsētas vietā.

Pilsētā atrodas greznais Varakļānu muižas komplekss. Varakļānu pils parks izveidots 18.gs. beigās paralēli pils celtniecībai – pēc itāļu arhitekta un dārzu mākslinieka Macotti projekta. Muižas komplekss veidots sava laika lepnam un bagātam kungam – Romas Svētās impērijas grāfam Mihaelam Janam fon der Borham. Mūsdienās muižas pils ir viens no apkārtnes ievērojamākajiem apskates objektiem. Tā ir izcils un agrīns klasicisma stila paraugs Latvijas būvmākslā.

No 1921. gada pils ēkā darbojās Varakļānu Valsts ģimnāzija, līdz ar to pils telpas tika piemērotas skolas vajadzībām. 1928. gada 11. februārī Varakļāni ieguva pilsētas tiesības. 1935. gadā 58% no pilsētas iedzīvotājiem bija ebreji.

Varakļānu novads ir pašvaldība, kurā 2009. gadā apvienota bijušā Madonas rajona Varakļānu pilsēta un Murmastienes un Varakļānu pagasti. Lai gan Varakļānu novads atrodas Latgales kultūrvēsturiskajā novadā, tas ietilpst Vidzemes plānošanas reģionā.

Krāslava

Krāslava tiek uzskatīta par vienu no senākajām rakstītos avotos pieminētajām apdzīvotajām vietām Latvijas teritorijā, kas izveidojusies 9. gadsimtā pie pilskalna Daugavas — Dņepras ūdensceļa malā (vikingu sāgās tā dēvēta par Daugavas pilskalnu, no kura uz leju var sākt burāt).

Sākot no 8. gadsimta šeit ir sastopami latgaļiem raksturīgie arheoloģiskie atradumi. 1920. gada Latgales atbrīvošanas operācijas sākumā, Krāslavu ieņēma Polijas karaspēks. Vēlāk augustā Krievija atsacījās no teritoriālajām pretenzijām uz Latgali, arī Krāslavas novadu, kas de jure pārgāja Latvijas Republikas sastāvā. 1923. gada Latvijas valdība Krāslavas miestam piešķīra pilsētas tiesības. 1947. gadā Krāslava kļuva par Krāslavas apriņķa centru, no 1950. gada par Krāslavas rajona centru. 2001. gada apvienojoties Krāslavas pilsētai un Krāslavas pagastam, tika izveidots Krāslavas novads.

Krāslavas pilsētas un 11 pagastu kultūras mantojumu pārstāv valsts aizsardzībā esoši izcili arhitektūras, mākslas, arheoloģijas, kultūras un pilsētbūvniecības pieminekļi. Kultūrainavā harmoniski iekļaujas no Plāteru dzimtas mantotais baroka stila pils komplekss un mūra baznīca, vairāku muižu ēkas un izcili parki visā novada teritorijā, kā arī dažādu konfesiju baznīcas, ceļmalu krucifiksi un vairāk par 100 ezeriem.

Novadnieki lepojas ar dziļāko ezeru Baltijā Drīdzi un likteņupi Daugavu, kuras tecējums Krāslavas un Daugavpils novados ir iekļauts UNESCO nacionālajā sarakstā.

Galvenās tautsaimniecības nozares ir kokapstrāde, lauksaimniecība, tūrisms, tirdzniecība. Savdabīga novada vizītkarte ir vietējo ražotāju maize, Krāslavas alus, sviests, zāļu tējas, linsēklu eļļa, medus, gurķi un tomāti, keramika, nobraucieni pa Daugavu un izjādes ar zirgiem.

Kā radās nosaukums Krāslava? Tam ir vairāki izskaidrojumi. Pats izplatītākais — nosaukums Krāslava radies no latgaliešu vārda “krāsls” — krēsls, jo Daugava pie Krāslavas met vairākus lokus, kas pēc formas atgādina krēslu. Tas vēl tiek apstiprināts ar nostāstiem, ka agrāk, kad Daugava vēl bija kuģojama tirdzniecības artērija, daudz plostu uzskrēja uz sēkļiem pie Krāslavas, kas arī veidoja analoģiju vārdam “krāsls” — krēsls.

Otrs izskaidrojums runā par to, ka Krāslavas nosaukums radies no cita latgaliešu vārda “krāsla” — krēsla. Senatnē Krāslavu iekļāva tumši, neizejami meži un to klāja krēsla.

Vēl viens Krāslavas nosaukuma izskaidrojums saistīts ar Polockas krivičiem, kuri pazina tagadējās Krāslavas apkārtni jau 9.-10. gadsimtā, bet varbūt arī agrāk. Viņi Daugavas loku pie Krāslavas sauca “krasnaja lavka” vai “krasnaja lava”, t.i., “Krasnaja” — skaists, “lava” — lāva, krēsls, dotajā gadījumā — skaista vieta.

Latvijas pilsētas - Simtgadei gatavas!" ir programmu cikls latviešu valodā, kas tiek raidīts Baltkom radio ēterā katru nedēļu, trešdienās, no plkst. 14.00 līdz 15.00, un radio MIX FM 102, 7– ceturtdienās, tajos pašos laikos.

Katrā programmā mēs stāstam par dažādām Latvijas pilsētām, uzzinām, kā tās gatavojas savas valsts gadadienai. Iepazīstinām ar pilsētas vadību, muzeju darbiniekiem, slaveniem pilsētniekiem utt.

Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "Latvijas pilsētas - Simtgadei gatavas!" saturu atbild SIA RNR LTD.

Komentāri