Raidījumā "Latvijas pilsētas - Simtgadei gatavas!" - Saldus, Ventspils, Stende un Liepāja, Mixnews.lv

Raidījumā "Latvijas pilsētas - Simtgadei gatavas!" - Saldus, Ventspils, Stende un Liepāja

фото

Ekskluzīvi | 2018. gada 28. novembrī plkst. 19:06

Latvijā ir 76 pilsētas, katrai no tām ir sava seja. Viena ir slavena ar savu skaisto pili, otra - tiltu, trešā ar bagātāko etnogrāfijas muzeju un ceturtā - ostu. Bet pilsētas seja ir ne tikai arhitektūrā, dabā vai vēsturē. Tās galvenā bagātība ir tās iedzīvotāji. Katru dienu viņi veido savu pilsētu citādu.

Par godu Latvijas 100. gadadienai sadarbībā ar Sabiedrības Integrācijas fondu esam sagatavojuši jaunu projektu "Latvijas pilsētas - Simtgadei gatavas!". 28. novembrī mēs stāstījām par Saldu, Ventspili, Stendi un Liepāju.

Saldus

Pilsēta atrodas 119 km attālumā no Rīgas. Saldus ir 16. lielākā pilsēta Latvijā pēc iedzīvotāju skaita. Tur dzīvo aptuveni vairāk nekā 10 000 cilvēku.

Saldus pirmo reizi rakstītos avotos minēts 13. gadsimtā, bet par pilsētas dibināšanas gadu uzskata 1856. gadu. Saldus pilskalns , tā saucamais Salden, pirmo reizi minēts Kursas dalīšanas līgumā kā apdzīvota vieta "Zemē starp Skrundu un Zemgali". 14. gadsimtā netālu no kuršu pilskalna Livonijas ordenis uzcēla Saldus pili, ko novēlēja ordeņa patronesei Svētajai Mārai un nosauca par "Mūsu mīļās kundzes pili" jeb Frauenburgu.

Saldus pilsētas tiesības ieguva 1917. gadā Pirmā pasaules kara laikā, kad atradās Vācijas okupācijā. Latvijas brīvības cīņu laikā Saldus bija pirmā pilsēta, kuru 1919. gada no lieliniekiem atbrīvoja 1. latviešu atsevišķais bataljons.

Otrā pasaules kara beigās pilsēta atradās Kurzemes cietoksnī un tās tuvumā notika sīvas kaujas, taču līdz pat Vācijas kapitulācijai 1945. gada Saldus palika Vērmahta okupētajā Latvijas daļā.

Pirms diviem gadiem Saldus novads svinēja 160 gadu jubileju. Saldus ir Latvijas saldākā pilsēta un tiek pat dēvēta par "medus pilienu Kurzemē". Saldū tiek ražotas konfektes "Gotiņa" un cepti gardi cepumi; tepat netālu top Druvas saldējums. Pilsētai ir arī sava saldā strūklaka "Medus piliens".

Saldus vēsture, attīstība un kultūras dzīve nav iedomājama bez Kapelleru ģimenes. 1857. gadā Kapelleri uzcēla namu un atvēra aptieku. Šajā ēkā ilgu laiku atradās Saldus rajona bibliotēka. Tagad Kapelleru nams pārtapis par sabiedrisku centru, kur notiek koncerti, pasākumi, apskatāmas dažādas izstādes, te ciemiņiem iespējams piedalīties radošajās darbnīcās, kā arī salonveikalā "Pūču māja" iegādāties mīļas dāvanas un jaukus suvenīrus.

Ventspils

Ventspils ir viena no Latvijas senākajām pilsētām. Tās veidošanās pirmsākumi saistāmi ar Livonijas ordeņa pils uzcelšanu, kas pirmoreiz vēstures dokumentos pieminēta 1290. gadā.

Kopš 1369. gada zināms pilsētas zīmogs un ģerbonis, bet pilsētas tiesības netieši pieminētas kādā 1378. gada dokumentā.

Pilsētas uzplaukumu pārtrauc Pirmais pasaules karš. Karadarbības ietekmē pilsētā iedzīvotāju skaits samazinās vairākkārt – 1920.gadā to ir tikai nedaudz vairāk par 8000. Latvijas valsts neatkarības laikā Ventspils osta nespēj sasniegt pirmskara kravu apgrozījuma līmeni. 1939. gadā Ventspilī sāk būvēt bāzes Sarkanās armijas vajadzībām.

Latvijas okupācija un aneksija PSRS sastāvā ventspilniekus skar tāpat kā pārējos Latvijas iedzīvotājus. 2. pasaules kara, represiju un emigrācijas rezultātā iedzīvotāju sastāvs un skaits ir stipri mainījies. Tomēr arī pēc Otrā pasaules kara Ventspils sekmīgi turpina attīstīties kā starptautisko kravu tranzīta centrs. Nozīmīgi Ventspilij ir sešdesmitie un septiņdesmitie gadi, kad Ventspils kļūst par lielāko PSRS naftas un naftas produktu eksportostu.

Pilsētas nosaukums cēlies no Ventas upes, kas plūst cauri pilsētai. Ventspilī dzīvo vairāk nekā 35 tūkstoši iedzīvotāju un tā ir sestā lielākā pilsēta valstī. Ventspils ir nozīmīga ar savu neaizsalstošo ostu, kurā tiek pārkrauts liels daudzums naftas, kālija sāls un citu resursu.

Stende

Stende sākusi veidoties 1901. gadā sakarā ar Ventspils - Ribinskas dzelzceļa būvi. 1925. gadā ar nosaukumu Renčuciems (vēlāk — Stendesciems) iekļauts bieži apdzīvoto vietu kategorijā.

Pilsētas nosaukums cēlies no dzelzceļa stacijas nosaukuma, kas savukārt nosaukta pēc netālās Stendes (Dižstendes) muižas. Vēl viens Stendes nosaukuma izskaidrojums saistīts ar lībiešu izcelsmes vārda „Testenden”, tā senrakstā nosaukta Stendes upe, kuras krastā atradies ciems „Padestende”. Kurši būs pārņēmuši no lībiešiem „Testendes” vārdu un ar savu priedēkli „pa” darinājuši savu nosaukumu ciemam, kas dibināts Testendes krastā.

1935.gadā Stendes ciemā bijuši 719 iedzīvotāji (vairāk kā citās tā laika Latvijas mazākajās pilsētās). No tiem 96% latviešu. Ciemā bijušas 119 dzīvojamās ēkas.

No 1946.gada Stende ir strādnieku ciemats, no 1949.gada – pilsētciemats.Vēlāk tika izstrādāts ciemata perspektīvās attīstības plāns, kurš gan netika realizēts dzīvē. Tajā bija paredzēta piena kombināta būvniecība, profesionāli tehniskās skolas celtniecība, kinoteātra celtniecība, apvedceļa būve u.c. Pilsētas statuss ir kopš 1991. gada.

Liepāja

Liepājas vēsture sākas no 1253. gada, kad Piemares Kursas zemē pirmoreiz minēta līvu vai Līvas ciems (villa Liva), bet tirdzniecības vieta pie Liepājas ezera iztekas jūrā pastāvējusi jau kopš vikingu laikiem. Nosaukums "Lyva" dažādos vēstures avotos minēts līdz pat 16. gadsimtam.

Liepāja izveidojusies stratēģiski svarīgā vietā, kur senais Baltijas jūras piekrastes ceļš šķērsoja Liepājas ezera izteku jūrā, caur kuru veda ūdensceļš uz Ālandes upes baseinu.

Rūpniecība un tranzīttirdzniecība ir Liepājas 20. gadsimta sākuma ekonomiskās dzīves balsti. 1910. gadā Liepājas 52 lielrūpniecības uzņēmumos nodarbināja gandrīz 8 000 strādniekus, kas veidoja vairāk nekā 8% no visa Latvijas strādnieku skaita.

Pirmais pasaules karš sākās ar Liepājas ostas apšaudi, bet Vācijas impērijas karaspēks Liepāju okupēja 1915. gada maijā. Gada beigās pilsētā bija palikuši vairs tikai 43 600 iedzīvotāju. Liepājā valdīja vācu okupācijas kārtība, trūkums, saimnieciskais pagrimums.

Latvijas Republikas sākumgados Liepājas sabiedrībā valdīja uzskats: “Tagad no senās dzīves atlikusi tikai mirstošā pilsēta.” Liepāja kļuva par izglītības un kultūras pilsētu. Liela nozīme pilsētas ekonomikas stabilizēšanā bija 1929. gadā atklātajai Liepājas-Glūdas (Jelgavas) dzelzceļa līnijai. Ievērojamākais rūpniecības uzņēmums Liepājā bija Kara ostas darbnīcas jeb KOD, kas sevī ietver mašīnu fabriku un kuģu remonta rūpnīcu.

Latvijas pilsētas - Simtgadei gatavas!" ir programmu cikls latviešu valodā, kas tiek raidīts Baltkom radio ēterā katru nedēļu, trešdienās, no plkst. 14.00 līdz 15.00, un radio MIX FM 102, 7– ceturtdienās, tajos pašos laikos.

Katrā programmā mēs stāstam par dažādām Latvijas pilsētām, uzzinām, kā tās gatavojas savas valsts gadadienai. Iepazīstinām ar pilsētas vadību, muzeju darbiniekiem, slaveniem pilsētniekiem utt.

Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "Latvijas pilsētas - Simtgadei gatavas!" saturu atbild SIA RNR LTD.

Komentāri