Raidījumā "Latvijas pilsētas - Simtgadei gatavas!" - Sabile, Kandava, Kuldīga un Pāvilosta, Mixnews.lv

Raidījumā "Latvijas pilsētas - Simtgadei gatavas!" - Sabile, Kandava, Kuldīga un Pāvilosta

фото

Ekskluzīvi | 2018. gada 8. novembrī plkst. 20:11

Latvijā ir 76 pilsētas, katrai no tām ir sava seja. Viena ir slavena ar savu skaisto pili, otra - tiltu, trešā ar bagātāko etnogrāfijas muzeju un ceturtā - ostu. Bet pilsētas seja ir ne tikai arhitektūrā, dabā vai vēsturē. Tās galvenā bagātība ir tās iedzīvotāji. Katru dienu viņi veido savu pilsētu citādu.

Par godu Latvijas 100. gadadienai sadarbībā ar Sabiedrības Integrācijas fondu esam sagatavojuši jaunu projektu "Latvijas pilsētas - Simtgadei gatavas!".

7.novembrī mēs stāstījām par Kuldīgu, Sabili, Kandavu un Pāvilostu.

Kuldīga

Kuldīga ir īstā vieta, kur pavadīt brīvdienas. Tā ir gan slavenā hercoga Jēkaba dzimtene, gan vieta, kur ir platākais Eiropas ūdenskritums, garākās Latvijas alas un vecpilsēta, kas uzņemta vairāk nekā 30 filmās.

Iespējams, tieši senatnīgās gaisotnes dēļ, Kuldīgu un tās apkārtni sauc par vienu no šarmantākajām un pievilcīgākajām vietām Latvijā. Kuldīgas pilskalns bija lielākais kuršu zemes Bandavas centrs, kuru apmeklēja Skandināvijas vikingi.

Pilsētas oficiālie simboli ir ģerbonis ar tajā attēloto pilsētas aizgādni.

Svēto Katrīnu (pieņemts 1938. gadā) un sarkanmelnais karogs ar ratu centrā (pieņemts 1992. gadā). Par neoficiālajiem pilsētas simboliem dažkārt tiek uzskatīti ķieģeļu tilts un Ventas rumba.

Kuldīgā ir dzimusi Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, ar kuru mēs sazvanījāmies un palūdzām padalīties ar atminām par dzimto pilsētu.

Reiziece-Ozola pastāstīja, ka pa reizei izdodas aizbraukt uz Kuldīgu, bet ne tik bieži, kā gribētos.

Jautājām viņai arī par to, kā, viņasprāt, nelielam pilsetam, tādām kā Kuldīgai, izododas būt pievilcīgām gan saviem iedzivotājiem, gan tūristiem, festivāliem un pasākumu organizatoriem.

Arī pasākumu daudzveidība Kuldīgā ir apbrīnojama – Lido zivis Kuldīgā, Dzīres Kuldīgā, Hercoga Jēkaba gadatirgus, Pliko skrējiens, Kuldīgas velodiena, kurā ar draugiem kopā esmu piedalījusies un sajutusi lielisku emociju gammu.

Aktīvā tūrisma piekritējiem uz Kuldīgu jādodas velobraucienos, jo Kuldīga ir viena no populārākajām Latvijas velopilsētām, kas pazīstama ar vairākiem velosipēdistu festivāliem.

Un protams, Kuldīga plaši svinēja Latvijas simtsgadi. Par godu svētkiem no 2018. gada 5.janvāra līdz 25.februārim Kuldīgas Mākslas namā bija apskatāma latviešu tautas tērpiem un Dziesmu un deju svētku tradīcijai veltīta izstāde "Latviskās dvēseles raksti".

Plašāk par Latvijas jubilejas svinībām Rēzeknē varat lasīt šeit.

Sabile

Rakstos Sabile pirmoreiz minēta 1253. gadā. Apdzīvota vieta pie pils sākusi veidoties 15. gs. Vēlāk Sabile ir neliels amatnieku ciemats. Pilsētas tiesības Sabile ieguva 1917. g., pie sava ģērboņa, kurā attēlots kopš viduslaikiem audzēto vīnogu ķekars, tā tika 1925. g. Tagad Sabile ir neliela, ainaviska mazpilsēta, kurā koncentrēti ievērojami kultūrvēstures pieminekļi. Sabiles pilsētas neatņemams vaibsts ir arī augstais čigānu īpatsvars, tādēļ pilsēta dēvēta par Latvijas čigānu galvaspilsētu.

Sabili var saukt arī par Latvijas vīna darīšanas galvaspilsētu. Nelielajā teritorijā iespējams apmeklēt vairākas vīna darītavas, kur tiek gatavots mājas vīns.

Sabiles Vīnkalns ir Sabiles simbols, tādēļ arī Sabiles ģerbonī ir attēlots vīnogu ķekars. Sabiles Vīnkalns ir apmēram 1,5 ha liels vīnogulāju stādījums, kas savulaik bijis iekļauts Ginesa rekordu grāmatā kā vistālāk uz ziemeļiem esošais vīnogu dārzs pasaulē, kur brīvā dabā audzē vīnogas.

Sabile aktīvi piedalījās Latvijas simtsgades svinēšanā. Par to mūsu raidījumam pastastīja Sabiles kultūras nama vadītāja Gerda Zeberiņa.

Plašāk par Latvijas jubilejas svinībām Sabilē varat lasīt šeit.

Kandava

Kandava ir sena un romantiska Kurzemes mazpilsēta, kas slejas Abavas krastos jau 785 gadus. Nesteidzīga pastaiga pa vecpilsētu ļauj sajust vēstures elpu. Kalnainais reljefs, bruģētās ieliņas, laternas, senatnīgie pagalmi - tāda ir Kandava. Gleznaini pakalni savijas ar šaurām ieliņām, bet no senajām pilsdrupām paveras skats uz Abavas senleju un vecāko laukakmens tiltu Latvijā.

Pilsētas tiesības Kandava ieguva 1917.g, ģerboni ar tajā attēlotu ozolzaru – 1925.g. Padomju laikos pie Jaunkandavas lauksaimniecības tehnikuma izveidotais sporta komplekss kļuva par vienu no iecienītākajiem Latvijas vadošo sporta komandu treniņu bāzēm. Pilsētnieku iemīļota pulcēšanās vieta ir Kandavas Ozolāji – parkam līdzīga ozolu audze ar estrādi senlejas nogāzē.

Par Latvijas simtsgades veltītajiem pasākumiem mums stāstīja Kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Iveta Grunte.

Tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, Kandavā tika organizēts Lačplešu dienas skrējiens, kurā aicināja piedalīties visus, kas atbalsta aktīvu dzīves veidu.

Plašāk par Latvijas jubilejas svinībām Kandavā varat lasīt šeit.

Pāvilosta

Jau vairāk kā 135 gadus Baltijas jūras krastā kā vecs un krastam pietauvojies burinieks savu dzīvi dzīvo Pāvilostas pilsēta, vai kā vietējie dēvē – Āķagals.

Cauri Pāvilostai plūst Sakas upe, kas ir viena no visīsākajām, tikai 6 km, un visdziļākajām upēm Latvijā, vietām dziļums sasniedz pat 11 m.

Pirmie moli Pāvilostā izbūvēti 1878. gadā no pāļu rindām un akmens krāvumiem. 1929. gadā tie pagarināti ar betona blokiem. Osta ir neaizsalstoša, atrodas labā ģeogrāfiskā vietā, bet kanāla garums ir 950 metri, tāpēc tā ir iecienīta burātāju pieturvieta.

Virzienā uz ziemeļiem no mola jūras viļņi apskalo Pāvilostas Lielo akmeni – lielāko jūrakmeni Baltijas jūras Kurzemes piekrastē. Šī milzeņa augstums virs grunts ir 3,5 metri (ūdenī 1,5 metri), bet apkārtmērs – 15 metri.

Sagaidot Latvijas valsts simtgadi, LLTA "Lauku ceļotājs" aicina iepazīt 7 īpašus maršrutus jeb Latvijas valstiskuma veidošanās ceļus - Līvu, Jēkaba, Brīvības, Baltijas, Daugavas, Gaismas un Māras. Vienā no ceļiem bija iekļauta arī Pāvilosta.

Plašāk par Latvijas jubilejas svinībām Pāvilostā varat lasīt šeit.

"Latvijas pilsētas - Simtgadei gatavas!" ir programmu cikls latviešu valodā, kas tiek raidīts Baltkom radio ēterā katru nedēļu, trešdienās, no plkst. 14.00 līdz 15.00, un radio MIX FM 102, 7– ceturtdienās, tajos pašos laikos.

Katrā programmā mēs stāstam par dažādām Latvijas pilsētām, uzzinām, kā tās gatavojas savas valsts gadadienai. Iepazīstinām ar pilsētas vadību, muzeju darbiniekiem, slaveniem pilsētniekiem utt.

Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "Latvijas pilsētas - Simtgadei gatavas!" saturu atbild SIA RNR LTD.

Komentāri