Raidījumā "Latvijas pilsētas - Simtgadei gatavas!" - Mazsalaca un Aloja, Mixnews.lv

Raidījumā "Latvijas pilsētas - Simtgadei gatavas!" - Mazsalaca un Aloja

фото

Ekskluzīvi | 2018. gada 13. decembrī plkst. 22:52

Latvijā ir 76 pilsētas, katrai no tām ir sava seja. Viena ir slavena ar savu skaisto pili, otra - tiltu, trešā ar bagātāko etnogrāfijas muzeju un ceturtā - ostu. Bet pilsētas seja ir ne tikai arhitektūrā, dabā vai vēsturē. Tās galvenā bagātība ir tās iedzīvotāji. Katru dienu viņi veido savu pilsētu citādu.

Par godu Latvijas 100. gadadienai sadarbībā ar Sabiedrības Integrācijas fondu esam sagatavojuši jaunu projektu "Latvijas pilsētas - Simtgadei gatavas!".

12.decembrī mēs stāstījām par Mazsalacu un Aloju.

Mazsalaca

Mazsalaca ir pilsēta Vidzemes ziemeļos, Mazsalacas novada centrs. Atrodas Salacas labajā krastā, pie Mazsalacas ir viens no gleznainākajiem upes posmiem ar klintīm un alām, lejpus pilsētas sākas Salacas ielejas dabas parks. Attālums līdz Valmierai 45 km, līdz Rīgai - 149 km.

Vietā, kur mūsdienās atrodas Mazsalaca, apdzīvota jau vidējā akmens laikmetā - ap 5000 gadu p.m.ē. Vēlāk novadā apmetušies lībieši, no lībiešu valodas arī cēlusies virkne šī novada ģeogrāfisko nosaukumu, piemēram, upes Salaca, Ķirele, Iģe, Ramata u.c. Mazsalacas Sv. Marijas baznīca dokumentos pirmo reizi minēta 1533. gadā, poļu-zviedru karu laikā tā tika nopostīta. Zviedru Vidzemes laikā ap 1697. gadu baznīca pēc zviedru karaļa Kārļa XI pavēles atkal atjaunota. 1928. gadā Mazsalacai piešķīra pilsētas tiesības.

Sagaidot Latvijas simtgadi, dzima ideja par cimdu renesansi Latvijā. Arī Mazsalacas iedzivotājus aicināja iesaistīties cimdu adīšanas, dāvināšanas un valkāšanas akcijā "Cimdotā Latvija". Par Latvijas dzimšanas dienai veltītiem pasākumiem mūsu raidījumam stāstīja Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis.

Plašāk par Latvijas jubilejas svinībām Mazsalaca varat lasīt šeit.

Aloja

Aloja ir Ziemeļvidzemes mazpilsēta, kas zināma daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Tā ir klusa un maza provinces pilsētiņa, romantiska ļaudīm, kas mazpilsētā nekad nav dzīvojuši un apbrīno to ar caurbraucēja acīm. Alojā atrodas novada dome, vidusskola, sporta halle, kultūras nams, bibliotēka, muzejs un luterāņu baznīca.

Vēstures avotos Aloja pirmoreiz minēta 1449. gadā. 1925. gadā piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss, pagasta centrs. 1950. gadā ieguva pilsētciemata tiesības. Kopš 1992. gada — pilsēta.

  1. gada 8. decembrī Alojā, Baznīcas ielā 4a, atklāts tēlnieka Kārļa Zāles 1939. gadā veidotais piemineklis, kas veltīts Brīvības cīņās kritušajiem Alojas iedzīvotājiem.

Svinīgajā pieminekļa atklāšanas ceremonijā piedalījās aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Zemessardzes 22. kaujas nodrošinājuma bataljona komandieris pulkvežleitnants Dmitrijs Oreškins un bataljona zemessargi.

Piemineklis Brīvības cīņās kritušajiem veidots pēc tēlnieka Kārļa Zāles uzmetuma, un tajā attēlots darba vīrs ar zobenu rokās. Tā priekšpusē rakstīts "Darbs tēvzemes godam, dzīvība – brīvībai", bet aizmugurē "Brīvības cīnītājiem". Šis ir viens no tēlnieka K. Zāles pēdējiem darbiem, kas veltīts Latvijai un brīvības cīnītājiem.

Plašāk par Latvijas jubilejas svinībām Alojā varat lasīt šeit.

"Latvijas pilsētas - Simtgadei gatavas!" ir programmu cikls latviešu valodā, kas tiek raidīts Baltkom radio ēterā katru nedēļu, trešdienās, no plkst. 14.00 līdz 15.00, un radio MIX FM 102, 7 – ceturtdienās, tajos pašos laikos.

Katrā programmā mēs stāstam par dažādām Latvijas pilsētām, uzzinām, kā tās gatavojas savas valsts gadadienai. Iepazīstinām ar pilsētas vadību, muzeju darbiniekiem, slaveniem pilsētniekiem utt.

Raidījuma izlaidumu varat skatīties ŠEIT.

Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "Latvijas pilsētas - Simtgadei gatavas!" saturu atbild SIA RNR LTD.

Komentāri