Sākas pasaules čempionāts hokejā (1)

фото

Hokejs 2013 | 2013. gada 3. maijā plkst. 09:32

No piektdienas līdz 19.maijam pasaules spēcīgākās hokeja izlases 77.reizi pulcēsies vienkopus, lai savā starpā noskaidrotu planētas spēcīgāko valstsvienību, ziņo LETA.

Šī gada čempionāts otro reizi pēc kārtas tiks rīkots Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā un Somijas galvaspilsētā Helsinkos, bet Latvijas izlase starp pasaules vadošajām komandām startēs 17.gadu pēc kārtas.

Čempionātā 16 komandas sadalītas divās grupās. Helsinku apakšgrupā sacentīsies ASV, Austrija, Francija, Krievija, Latvija, Slovākija, Somija un Vācija. Savukārt Stokholmas grupā tiksies Baltkrievija, Čehija, Dānija, Kanāda, Norvēģija, Slovēnija, Šveice un Zviedrija.

Pirmajā spēļu dienā tiks aizvadītas trīs spēles - pl.16:15 pēc Latvijas laika Helsinkos spēkus samēros Slovākija un Francija (tiešraidē "Viasat Sport Baltic"), pl.17:15 Stokholmā uz ledus dosies Čehija un Baltkrievija, plkst.20.15 Helsinkos sāksies duelis starp Somiju un Vāciju (tiešraidē "Viasat Sport Baltic"), bet vēl pēc stundas pirmās dienas programmu Stokholmā noslēgs mačs starp Zviedriju un Šveici (tiešraidē "TV6").

Latvijas izlase pirmo spēli pasaules čempionātā aizvadīs sestdien pl.16:15, kad samēros spēkus ar pagājušā gada pasaules čempionvienību Krieviju. Zīmīgi, ka abas valstis pirmās kārtas mačā tiekas otrajā čempionātā pēc kārtas.

Abas Skandināvijas valstu galvaspilsētas pasaules spēcīgāko hokeja izlašu cīņas uzņems otro gadu pēc kārtas. Sākotnēji 2007.gada Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) kongresā tiesības uz 2013.gada čempionāta rīkošanu tika piešķirtas Zviedrijai, bet divus gadus vēlāk IIHF lēma, ka gan 2012., gan 2013.gada čempionātu Zviedrija un Somija rīkos kopīgi.

Balsojumā par 2013.gada čempionāta rīkošanu Zviedrijas kandidatūra apsteidza Baltkrieviju, kas vēlāk tika pie iespējas rīkot 2014.gada pasaules čempionātu, Ungāriju un Čehiju, bet Latvija savu kandidatūru atsauca, sniedzot atbalstu Zviedrijai.

Pasaules hokeja varasvīri čempionāta izspēles formātu neskartu bija atstājuši kopš 2000.gada, bet pērn ieviestā jaunā izspēles sistēma tiks likta lietā arī šogad, katrai izlasei čempionātā līdz ar to garantējot vismaz septiņus mačus.

Līdz ar pagājušā gada čempionātu tika ieviesta jauna turnīra izspēles kārtība ar 16 komandu sadalīšanu divās apakšgrupās, bet vienīgās izmaiņas šogad skars izšķirošo maču norises vietu - ja pērn pēc apakšgrupu un ceturtdaļfināla spēlēm katrā attiecīgajā pilsētā pusfināla mači un cīņas par medaļām notika Helsinkos, tad šogad tās risināsies Stokholmā.

Šo divu čempionātu organizatori ir atzinuši, ka izvēle divus gadus pēc kārtas čempionātu rīkot divās valstīs nav bijusi pareiza, tomēr uz globālo ekonomisko problēmu fona tā kļūst par nepieciešamību. Turklāt divas turnīra mājas komandas teju automātiski nodrošina daudz iespaidīgākus rādītājus biļešu pārdošanā, jo kopumā gaidāmas vismaz 14 spēles ar kādas no mājinieku komandām dalību.

Tiesa, pērn biļešu pārdošana piedzīvoja izgāšanos, it īpaši Stokholmā, kur vairums spēļu notika pie pustukšām tribīnēm. Gaidāmā čempionāta kontekstā organizatori cerībā situāciju labot ir atteikušies no biļešu pakām uz visām konkrētās dienas spēlēm, kā arī izveidojuši biļešu cenu gradāciju atkarībā no tā, kādas komandas piedalās attiecīgajā mačā.

Čempionāta spēles Stokholmā uzņems "Ericsson Globe" arēna, kurā ir vietas 13 850 skatītājiem, bet Helsinkos cīņas norisināsies "Hartwall" arēnā ar 13 506 skatītāju vietām. Iepriekš Zviedrijā notikuši jau deviņi pasaules čempionāti, bet Somijā - seši.

"Hartwall" arēna tika atklāta 1997.gadā. Ikdienā tajā spēlē Helsinku "Jokerit" komanda, bet iepriekš arēna uzņēmusi arī pasaules čempionātu daiļslidošanā, pasaules čempionātu florbolā vīriešiem, kā arī Nacionālās hokeja līgas (NHL) pirmssezonas spēles Eiropā.

Savukārt "Ericsson Globe" arēna, kas ir lielākā pussfēriskā celtne pasaulē, ir atvērta jau kopš 1989.gada. Tajā iepriekš savas mājas spēles aizvadīja vairāki Zviedrijas hokeja klubi, taču pēdējos gados ietilpīgā arēna uzņem tikai izšķirošas vai īpaši nozīmīgas cīņas. Tāpat arēnā regulāri tiek izspēlētas NHL regulāro čempionātu ievadošās spēles.

Pasaules meistarsacīkstes hokejā šogad tiks rīkotas jau 77.reizi, spēcīgāko valstu grupā sacenšoties 16 izlasēm. No tām 14 pagājušajā gadā jau startēja pasaules čempionāta augstākajā divīzijā, bet pērnā turnīra divas vājākās komandas - Itāliju un Kazahstānu - šogad aizstās Slovēnija un Austrija. Tiesa, Kazahstāna un Itālija nesen aizvadītajā pasaules čempionāta pirmās divīzijas B grupas turnīrā nopelnīja tiesības 2014.gadā atgriezties spēcīgāko valstsvienību sabiedrībā.

Turnīrā startējošās komandas sadalītas divās grupās, pa astoņām vienībām katrā, kas katrai izlasei apakšgrupas sacensībās garantē septiņas spēles. Pēc viena apļa grupu spēlēm, kas ilgs līdz 14.maijam, katras apakšgrupas četras labākās komandas ceturtdaļfinālā turpinās cīņu par medaļām, bet turnīra divas vājākās komandas būs spiestas pamest augstāko divīziju. Šeit gan jāizceļ, ka pie automātiskas vietas nākamā gada turnīrā tikuši tā rīkotāji baltkrievi, līdz ar to šī izlase no augstākās grupas šogad neizkritīs.

Visas 28 H apakšgrupas spēles notiks Helsinkos, bet visas 28 S apakšgrupas spēles norisināsies Stokholmā. Ceturtdaļfināla pāri tiks noteikti attiecīgās grupas ietvaros un notiks tajā pašā pilsētā, bet pusfināli 18.maijā un spēles par medaļām 19.maijā norisināsies Stokholmā.

Čempionāta spēles pārraudzīs 16 galvenie tiesneši un 16 līnijtiesneši no 12 valstīm, kuru vidū gan atkal nav Latvijas. Lielākais skaits - pa četriem tiesnešiem - nozīmēti no Kanādas, ASV, Zviedrijas un Vācijas.

Šis gads Latvijas hokeja izlasei vērtējams kā veiksmīgs vēl pirms pasaules čempionāta, jo februārī Rīgā saistošā cīņā tika izcīnītas tiesības nākamgad piedalīties Soču ziemas olimpiskajās spēlēs. Uz tik nozīmīga turnīra fona nedaudz cieš šīgada pasaules čempionāta prestižs, kas licis arī Latvijas izlasei, tās galvenā trenera Teda Nolana vārdiem sakot, veidot jaunu komandu.

No tiem hokejistiem, kuri februārī izcīnīja olimpisko ceļazīmi, gaidāmajā čempionātā uz ledus nedosies leģendārais aizsargs Sandis Ozoliņš, aizsargi Oskars Bārtulis un Arvīds Reķis, kā arī uzbrucēji Miķelis Rēdlihs, Aleksandrs Ņiživijs un Mārtiņš Karsums.

Tāpat izlase uz čempionātu dosies ar lielu jautājuma zīmi vārtsarga pozīcijā, jo tās neapšaubāmais pirmais numurs Edgars Masaļskis neilgi pirms valstsvienības nometnes sākuma veica meniska tīrīšanu un, visticamāk, būs tālu no optimālas sportiskās formas.

Lai arī Nolans ir paveicis savu galveno uzdevumu un nodrošinājis izlases dalību olimpiskajās spēlēs, Latvijas Hokeja federācija (LHF) par viņa atstāšanu valstsvienības vadībā lems tikai pēc čempionāta, jo trenera darba izvērtējumā vēlas iekļaut arī šī turnīra rezultātus. Ņemot vērā, ka Nolans vairākas reizes ir publiski izteicies par savu milzīgo vēlmi piedalīties olimpiskajās spēlēs, arī no šī gados jaunā izlases modeļa tiks prasīts augstvērtīgs rezultāts.

Pasaules rangā Latvijas izlase pašlaik atrodas 11.vietā, savā apakšgrupā provizoriski atpaliekot no Krievijas (pirmā vieta pasaules rangā), Somijas (otrā vieta), Slovākijas (sestā vieta), ASV (septītā vieta) un Vācijas (desmitā vieta), bet apsteidzot Franciju (14.vieta) un Austriju (15.vieta).

Līdz ar to Latvijas izlasei tiek prognozēta iesaistīšanās cīņā par vietu ceturtdaļfinālā, taču tajā pašā laikā tikpat liela uzmanība jāvelta tam, lai nodrošinātu Francijas un Austrijas vienību apsteigšanu grupas kopvērtējumā. Pretējā gadījumā par iespējamu kļūs izkrišana no augstākās divīzijas, jo otrajā turnīra apakšgrupā potenciāli vājākās ir Baltkrievijas un Slovēnijas izlases, kuru kopējais hokeja līmenis pārsniedz Francijā un Austrijā sasniegto.

Arī bukmeikeru vērtējumā Latvijas izlasei netiek prognozēta iekļūšana ceturtdaļfinālā. Tā "Betway", "Bwin" un "William Hill" izlasei atvēl 11. līdz 12.kopvērtējuma vietu. Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase piedalījās 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā, bet pēdējos trijos čempionātos ieņemta attiecīgi 11., 13. un desmitā vieta.

Pirms gada pasaules čempionātā Krievijas izlase finālā ļoti pārliecinoši ar 6:2 pieveica pirms tam vairākus pārsteigumus sagādājušo Slovākiju, bet mačā par trešo vietu Čehija ar 3:2 uzvarēja vienu no sacensību saimniecēm Somiju.

Pasaules čempionātu vēsturē zelta medaļām bagātākā ir Krievijas izlase (iepriekš - PSRS), kas medaļas kaklā kārusi 42 reizes - 26 zelta, deviņas sudraba un septiņas bronzas. Hokeja dzimtenes Kanādas pārstāvji iekrājuši 46 medaļas (24 zelta, 13 sudraba un deviņas bronzas), bet trešajā vietā ar 46 godalgām atrodas Čehija (agrāk - Čehoslovākija), kas izcīnījusi 12 zelta, 13 bronzas un 21 bronzas medaļu.

Pēdējos trijos čempionātos allaž bijis cits uzvarētājs. Ja 2010.gadā par čempioniem kļuva čehi, tad 2011.gadā un pērn triumfēja attiecīgi Somija un Krievija, kamēr Čehija abos čempionātos izcīnīja bronzu. Krievijas hokejisti 2010.gada turnīrā tika līdz finālam, kur zaudēja Čehijai, bet aizpērnā un pagājušā gada turnīru finālos neveiksminieku lomā bija attiecīgi Zviedrija un Slovākija.

Kopš 1993.gada, kad PSRS un Čehoslovākijas vairs nebija uz pasaules kartes, pie medaļām pasaules čempionātos tikušas septiņas valstis - Kanāda, ASV, Krievija, Zviedrija, Somija, Čehija un Slovākija. Savukārt vēl šo abu lielvalstu ērā pie medaļām kāda no izlasēm ārpus vadošā septītnieka pēdējo reizi tika tālajā 1953.gadā.

2014.gadā čempionātu uzņems Minska, gadu vēlāk tas notiks Čehijas pilsētās Prāgā un Ostravā, bet 2016.gadā čempionāts norisināsies Maskavā un Sanktpēterburgā.

Tikmēr uz 2017.gada pasaules čempionāta rīkošanu pretendē arī Rīgas un Kopenhāgenas apvienotā kandidatūra, kas konkurē ar Berlīnes un Parīzes kandidatūru. Šo sacensību organizatori tiks paziņoti šī gada pasaules čempionāta laikā.

Foto: Reuters/Scanpix

Komentāri 1
Окупантpirms 5 gadiem
Кунги! А че не общаетесь? Читать не умеете?