Pēc pārejas uz eiro Rīgas teātriem dažāda prakse biļešu cenu noteikšanai, Mixnews.lv

Pēc pārejas uz eiro Rīgas teātriem dažāda prakse biļešu cenu noteikšanai

фото

Izklaide | 2014. gada 8. janvārī plkst. 15:34

Rīgas teātriem ir dažāda prakse biļešu cenu noteikšanai pēc Latvijas pārejas uz eiro, novēroja aģentūra LETA. Daži teātri biļešu cenu nosaka eiro, pārrēķinot to pēc oficiālā Latvijas Bankas noteiktā maiņas kursa, tādējādi tās veidojas neapaļas, citi jau pagājušogad ir koriģējuši cenas, lai tās pēc eiro ieviešanas būtu apaļas.

Latvijas Nacionālais teātris cenas esot koriģējis jau pagājušā gada oktobrī, stāstīja Nacionālā teātra sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Rimšēviča. Viņa norādīja, ka biļešu cenas tikušas koriģētas 19 santīmu robežās, lai šajā gadā tās būtu apaļas un nesagādātu problēmas apmeklētājiem un kasieriem. Rimšēviča norādīja, ka teātrī ir dažādas biļešu cenas, tāpēc dažas no tām arī tikušas paceltas, lai eiro cenas būtu apaļas.

Arī Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī biļešu cenas koriģētas jau pagājušogad, lai eiro cenas būtu apaļas, aģentūra LETA uzzināja teātra Mārketinga un pārdošanas nodaļā.

Jaunajā Rīgas teātrī un Dailes teātrī eiro ieviešanas dēļ cenas nav mainījušās. Tās atbilst precīzai konvertācijai pēc noteiktā eiro kursa, tādēļ summas nav apaļas. Dailes teātra sabiedrisko attiecību vadītāja Liene Jakovļeva stāstīja, ka teātra kasē tā dēļ problēmas nav novērotas. Kases darbu atvieglojot arī tas, ka 70% apmeklētāju par biļetēm norēķinās ar maksājumu kartēm vai eiro.

Jaunā Rīgas teātra reklāmas un sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Bināne stāstīja, ka skatītāji cenu nenoapaļošanu vērtē pozitīvi un uzslavē teātri par to, ka tas ir godīgs eiro ieviesējs. Teātra apmeklētāji lielākoties biļetes pērkot internetā, kā arī kasē daudz nerēķinoties ar kartēm, kas atvieglo kasieru darbu.

Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Bērziņa-Bebriša norādīja, ka katrs teātris pats izlemj, kā veidot cenas. Ja tās tikušas izlīdzinātas, kopējo ieņēmumu summai no biļetēm jābūt tādai pašai, stāstīja Bērziņa-Bebriša.

Viņa piebilda, ka ministrijas dotācijas nenosedz visu teātra budžetu. Tās pārsvarā tiekot izmantotas telpu īrei vai citām tehniskām teātra vajadzībām, tādēļ teātri nosaka dažādas cenas savām izrādēm.

Komentāri