Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā skanēs Daces Aperānes skaņdarbs

фото

Izklaide | 2014. gada 22. janvārī plkst. 07:43

"Latvijas Koncertu" rīkotajā ikgadējā Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā 25.janvārī Lielajā ģildē Latvijas Nacionālās operas orķestra izpildījumā skanēs Daces Aperānes skaņdarbs stīgu orķestrim "Elpa". Šī mūzika ir kā spogulis pašas Aperānes personībai.

Dace Aperāne par skaņdarbu "Elpa" stāsta: "Rakstot skaņdarbu "Elpa", iedvesmojos no Astrīdes Ivaskas skaistā dzejoļa "No tavas elpas nāk vējš..."'. Tēlaino dzejas rindu iespaidā man radās mūzikas tēmas un vispārējā forma. Sākumā dzirdamais tercas motīvs, kas man simbolizē dzejolī apcerēto elpas plūsmu, brīvi atkārtojas un attīstās līdz skaņdarba kulminācijai. Dzejas mistisko gaisotni centos atspoguļot ar mainīgām, netradicionālām harmonijām. Noslēgumā pavīd alta vijoles solo dziedājums, kas virzās augšup un izgaist kā skatiens tālumā.

Diriģents Andris Vecumnieks mani aicināja komponēt šo opusu orķestrim "Sinfonia Concertante" un diriģente Laura Staša novadīja tā pirmatskaņojumu Latvijas Jauno mūzikas dienu koncertā 2009.gadā Rīgā".

Komponiste, mūzikas dzīves organizatore, pedagoģe, diriģente un mūzikas publiciste Dace Aperāne dzimusi 1953. gada 19.decembrī Vinipegā (Kanādā) pazīstamā sabiedriskā darbinieka, latviešu jaunatnes dziesmu svētku iniciatora un organizatora Mārtiņa Štauvera ģimenē. 11 gadu vecumā viņa sākusi apgūt klavierspēli un 12 gadu vecumā radījusi pirmās kompozīcijas - klavierdarbus un dziesmas.

No 1972. gada Dace Aperāne studējusi kompozīciju Makgila universitātē Monreālā. 1977./1978. gadā viņa apmeklējusi teorijas un kompozīcijas kursus mūzikas koledžā (Mannes College of Music) Ņujorkā, 1978. gadā - Fontenblo mūzikas skolu Parīzē, kur D. Aperānes pedagogu vidū bijusi Nadja Bulanžē un Luīze Talma. 1978.-1980. gadā D. Aperāne studējusi kompozīciju Hantera koledžā Ņujorkā un absolvējusi šo mācību iestādi ar izcilību, iegūstot maģistra grādu.

Pirmoreiz jaunā komponiste nonākusi plašas uzmanības centrā 1976. gadā, kad viņas skaņdarbs "Iluminācijas" pūšaminstrumentu kvintetam saņēmis pirmo vietu Kanādas latviešu Sesto dziesmu svētku jaundarbu konkursā.

Turpmākajos gados D. Aperānes darbi bieži skanējuši gan amerikāņu un trimdas latviešu kamermūzikas vakaros, gan dziesmu svētkos. Kopš 1989. gada viņas mūzika ir arī daudzu Latvijas interpretu repertuārā, notikusi virkne autorkoncertu Rīgā un citviet Latvijā. Vairumā Daces Aperānes darbu dominē gaiša vai melanholiski rāma noskaņa, to bieži iedvesmojušas latviešu tautasdziesmas. Kritika atzīmējusi viņas mūzikas maigi disonanto raksturu.

Aperāne saņēmusi virkni apbalvojumu gan par veikumu kompozīcijas jomā, gan par sabiedrisko darbību. Radošā mūža gaitā viņai piešķirta Kanādas Mūziķu savienības balva (1975), PBLA Krišjāņa Barona prēmija (par kantāti Balsis) un PBLA Atzinības raksts (1992), ģenerāļa Goppera fonda balva (1993), ASV organizācijas Opera Works balva par ciklu "Trīs dziesmas ar Emīlijas Dikinsones vārdiem", Triju Zvaigžņu ordenis (2001) u.c. Papildu informācija:

Komentāri