Svētdien tiks pasniegtas Oskara balvas, Mixnews.lv

Svētdien tiks pasniegtas Oskara balvas

фото

Izklaide | 2014. gada 1. martā plkst. 09:54

Svētdien Losandželosā norisināsies kino industrijas centrālais notikums - ASV Kinoakadēmijas balvu pasniegšana aizvadītā gada labākajām filmām.

"Oskara" balvu nominācijās šogad dominē kosmosa trilleris "Gravity" ("Gravitāte") un krimināldrāma "American Hustle" ("Amerikāņu afēra"), katra filma nominēta desmit apbalvojumiem.

Savukārt vēsturiskā drāma "12 Years a Slave" ("12 gadi verdzībā") par verdzības laikmetu ASV izpelnījusies deviņas nominācijas. Kinoakadēmija piešķīrusi pa sešām nominācijām drāmai "Captain Phillips" ("Kapteinis Filipss: Somālijas pirātu gūstā"), stāstam par AIDS aktīvistu "Dallas Buyers Club" ("Dalasas pircēju klubs"), kā arī melnbaltajai ceļojumu filmai "Nebraska".

Par labākā režisora nosaukumu sacenšas Deivids O.Rasels, Alfonso Kuarons, Stīvs Makvīns, Aleksandrs Peins un Mārtins Skorsēze. Lai arī apzeltītās statuetes ir vien 34 centimetrus garas un sver nepilnus četrus kilogramus, svinīgā ceremonija ir gada gaidītākais notikums Holivudā.

Leģendārās balvas tika ieviestas 1929.gadā, divus gadus pēc tam, kad filmu studijas "Metro-Goldwyn-Mayer" (MGM) vadītājs Luiss Majers izveidoja ASV Kinoakadēmiju.

Balvu idejas autors ir MGM mākslinieciskais direktors Sedriks Gibonss, savukārt Losandželosas mākslinieks Džordžs Stenlijs radīja pirmo statueti - bruņinieku ar zobenu rokās, stāvot uz kinolentes ruļļa.

Uz katras "Oskara" balvas miniatūrā pjedestāla iegravēts tās unikālais sērijas numurs, kā arī brīdinājums īpašniekam, ka to nedrīkst pārdot, dāvināt vai nodot kādam citam, ja vien tā vispirms par simbolisku cenu nav piedāvāta Kinoakadēmijai.

Sākotnēji statuetes tika veidotas no apzeltītas bronzas, bet pēc tam tika izmantots britānijs - alvai līdzīgs sakausējums, ko pārklāja ar varu, jaunsudrabu un visbeidzot 24 karātu zeltu. Savukārt Otrā pasaules kara laikā, kad trūka metāla, "Oskarus" trīs gadus veidoja no apkrāsota ģipša. Tolaik Kinoakadēmija aicināja "Oskara" laureātus pēc kara apmainīt nevērtīgās balvas pret apzeltītām statuetēm.

Kopš 1982.gada "Oskara" balvas ražo Čikāgas firma "R.S.Owens", un katra statuete izmaksā aptuveni 18 000 dolāru (9500 latus). Leģenda par nosaukuma rašanos vēsta, ka Kinoakadēmijas bibliotekāre Mārgarita Herika, kura vēlāk kļuva par tās vadītāju, esot pajokojusi, ka zelta bruņinieks atgādinot viņas tēvoci Oskaru.

Kinoakadēmija nelietoja apzīmējumu līdz 1939.gadam, tomēr piecus gadus iepriekš balvu par "Oskaru" sāka dēvēt Holivudas notikumu apskatnieks Sidnijs Skolskis.

Komentāri