Portāls Mixnews.lv sveic savus uzticīgos lasītājus Lieldienās!, Mixnews.lv

Portāls Mixnews.lv sveic savus uzticīgos lasītājus Lieldienās!

фото

Kaleidoskops | 2014. gada 20. aprīlī plkst. 14:37

Portāls Mixnews.lv sveic savus uzticīgos lasītājus Lieldienās!

Lieldienas ir pavasara saulgrieži. Tās iezīmē pavasara punktu, kad turpmākā Zemes ritējumā ap Sauli dienas gaisma turpina pieaugt un nakts tumsa – samazināties, diena ir kļuvusi garāka par nakti.

Lieldienas ievada Klusā nedēļa ar Pūpolu svētdienu, Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu, Kluso sestdienu, kurai seko Lieldienas.

Kristīgā baznīca Lieldienas svin kā Kristus augšāmcelšanās svētkus – nozīmīgāko un priecīgāko baznīcas notikumu. Kristietībā Lieldienas ievada Klusā nedēļa – 40 dienas ilgušā Lielā Gavēņa kulminācijas brīdis, kurā tiek pieminētas Kristus ciešanas un nāve. Katrai šīs nedēļas dienai līdz Lieldienām ir īpaša nozīme.

Kristiešiem visā pasaulē Zaļā ceturtdiena ir Svētā vakarēdiena radīšanas diena, tāpēc ļaudis ar īpašu degsmi iet pie dievgalda. Galvenais Zaļās ceturtdienas notikums ir Jēzus un viņa mācekļu pēdējais mielasts. To tad arī šai dienā svin visa pasaule. Šajā dienā cilvēki necenšas uzsvērt savu lielumu un bezgrēcību – tas ir kluss pārdomu laiks, sevis izvērtēšanas laiks. Zaļās ceturtdienas liturģiskā krāsa ir balta.

Lielā piektdiena ir diena, kad Jēzus tiek sists krustā. Jēzus ir apsmiets un nozākāts, tuvāko draugu nodots. Ar ērkšķu vainagu galvā viņš dodas uz Golgātas kalnu, nesdams savu krustu. Jēzus krusta ciešanu laikā visapkārt satumst, droši vien to var dēvēt par cīņu ar ļauno – caur savām ciešanām Jēzus atbrīvo visu cilvēci no grēka varas. Šajā dienā valdošā ir violetā, ciešanu krāsa.

Klusā sestdiena ir pati klusākā no visām Klusās nedēļas dienām. Diena, kad Kristus dusēja kapā. Viņa mācekļi bija bailēs aizbēguši. Kristus kapam priekšā aizvelts liels akmens. Baznīcās šajā dienā neskan ērģeles un klusē zvani. Pēc pusnakts tiek iedegtas visas ugunis, jo sākas gaišie Lieldienu jeb Kunga Kristus augšāmcelšanās svētki – mazās Lieldienas.

фото

Lieldienas tiek svinētas par godu Jēzus Kristus augšāmcelšanās faktam, kas ir kristiešu vecākie svētki un apliecina, ka nāve nav beigas, bet sākums jaunai dzīvei ārpus kapa. Šis notikums ir kā uzvara pār grēku, nāvi, cilvēkiem dāvā mūžīgās dzīvības cerību. Lieldienu svētki ir tāds kā aicinājums cilvēkiem kļūt citādiem, labākiem, apgarotākiem.

Mūsdienās kristiešu tradīcijas ir savijušās ar senlatviešu tradīcijām. Lieldienu svinēšana saistīta ar rituālām darbībām, kad cilvēki palīdz atmosties zemei un veicina tās svētību, kā arī saistīta ar laika pareģošanu, auglības un veselības nodrošināšanu.

Svētdienā pirms Lieldienām ir Pūpolu svētdiena jeb Pūpolnīca, kad saskaņā ar latviešu tautas tradīcijām kaut vienam no mājas ļaudīm agri no rīta jāpieceļas un jānoper ar pūpolu bunti.

Zaļā ceturtdiena un Lielā piektdiena tautas apziņā saistīta galvenokārt ar burvju un raganu aktivizēšanās laiku. Zaļajā ceturtdienā esot jātīra māja, jāizmet viss, kas pa ziemu sakrājies lieks, tad mājvieta visu gadu būs tīra. Bet saskaņā ar ticējumu nedrīkst neko nest mājās dabā plūktu, lai kukaiņi un rāpuļi vasarā nenomoka.

Lielajā piektdienā dārzā augļu kokos var karināt dzijas kamolīšus, lai tajā gadā būtu bagāta raža. Lielajā piektdienā jāgatavojas Lieldienām, jāmeklē šūpoļu kāršanas vieta un jāizvairās no ciemos iešanas.

Lieldienu rītā ir jāceļas līdz ar saullēktu un jāmazgā mute pret sauli tekošā ūdenī. Tas ir maģisks šķīstīšanās rituāls, kas palīdz iegūt možumu, gaišu prātu, veselību un skaistumu. Ja Ziemassvētkos visas drēbes jāvelk tīras, tad Lieldienās jāapģērbjas pilnīgi jaunā tērpā.

Komentāri