Ja ECT Čalovska lietu neskatīs līdz decembrim, lems par viņa atbrīvošanu (Papildināts)

фото

Kriminālziņas | 2013. gada 22. augustā plkst. 17:21

Papildināta visa ziņa

Ja prokuratūra saņems oficiālu apstiprinājumu no Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT), ka smagos kibernoziegumos ASV apsūdzētā Denisa Čalovska lieta netiks izskatīta līdz decembrim, prokuratūra lems par viņa atbrīvošanu no apcietinājuma, ziņo LETA.

Čalovska advokāts Egons Rusanovs pirmdien lūdza Ģenerālprokuratūru no apcietinājuma atbrīvot viņa aizstāvamo.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers ceturtdien žurnālistiem pastāstīja, ka Ģenerālprokuratūra ir nosūtījusi ECT lūgumu paziņot par iespējamo lietas izskatīšanas laiku un, saņemot atbildi, prokuratūrai būs pamats lemt jautājumu par Čalovska apcietinājuma turpmākas nepieciešamības pamatojumu.

Likums paredz, ka izdodamās personas apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt vienu gadu. Kalnmeiers atgādināja, ka Čalovskis tika aizturēts pagājušā gada 4.decembrī, tātad apcietinājuma termiņa pēdējā diena ir 3.decembris.

Kā sacīja ģenerālprokurors, plašsaziņas līdzekļos izskanējusī informācija par iespējamo lietas izskatīšanu, piemēram, divu gadu laikā, ir tikai spekulācijas un demagoģija, un to prokuratūra oficiāli nevērtē. Ņemot vērā iepriekšminēto, - ja ECT oficiāli prokuratūrai paziņos, ka Čalovska lietu skatīs pēc decembra, tad prokuratūra lems par viņa atbrīvošanu no cietuma.

"Ja ECT viennozīmīgi paziņo, ka tas nenotiek šogad, mums nav ambīciju un uzstādījumu, ka Čalovskim obligāti jāpaliek apcietinājumā. Ja ir skaidri zināms, ka lietu skata pēc [apcietinājuma] termiņa, tad lemsim par atbrīvošanu, jo tad viennozīmīgi zūd jēga turēšanai apcietinājumā. "Tāda mērķa mums nav, ka cilvēks jātur apcietinājumā tikai tāpēc, ka viņš jātur," uzsvēra ģenerālprokurors.

Ja Čalovski atbrīvos no apcietinājuma, tad likums neparedz viņam piemērot citu drošības līdzekli. "Ja viņš aizbēgs, tad mēs varēsim izdarīt secinājumu par viņa vainīgumu vai nevainīgumu šajā lietā," uzsvēra Kalnmeiers.

Kopumā vērtējot Čalovska gadījumu, Kalnmeiers sacīja, ka saceltā ažiotāža ap šo lietu ir saistīta ar "milzīgu demagoģiju, tajā skaitā ar meliem, ar kuru tiek barota mūsu sabiedrība, radot nepareizu priekšstatu gan par mūsu valdību, tiesībaizsardzības sistēmu un likumiem".

Argumentējot iepriekšminēto, ģenerālprokurors norādīja, ka plašsaziņas līdzekļos izskanējusī informācija, ka Rumānija savu pilsoni Mihajam Paunesku ASV atteikusies izdot, ir meli. Latvijas prokuratūra sazinājusies ar Rumānijas attiecīgajiem dienestiem un noskaidrojusi, ka Rumānijas tiesa ir pieņēmusi lēmumu izdot Paunesku ASV tiesāšanai, bet šī izdošana ir apturēta sakarā ar to, ka pret Paunesku uzsākts kriminālprocess Rumānijā. Kamēr šis kriminālprocess nav iztiesāts Rumānijā, viņš netiek izdots ASV. Pēc notiesāšanas viņš tiks izdots ASV.

Plašsaziņas līdzekļos nereti atreferēts viedoklis, ka Čalovskim izdošanas gadījumā nav jēgas sadarboties ar ASV prokuroriem, jo pārējie līdzdalībnieki visu atzinuši, līdz ar to nav nekādu ieguvumu. Kalnmeiers izpētījis ASV tiesu sistēmu un secinājis, ka ASV vienošanās process ir daudz efektīvāks nekā Latvijā.

"Līdz ar to sadarbošanās iespēja tiek vienmēr izvērtēta un ņemta vērā. Tā ir reāla iespēja jebkurai personai samazināt savu potenciālo personu sodu. Realitātē, ja atzīstas par vainīgu un sadarbojas, tad iespējamie sodi ir daudz mazāki," piebilda Kalnmeiers.

Kalnmeiers atgādināja, ka personu izdošana pasaules valstīs notiek regulāri. Latvijā izdošanas kārtību regulē starptautiskie līgumi, taču ir ļoti šaura pieeja uzskatīt, ka Latvijai savus pilsoņus nevajadzētu izdot. "Varbūt stingrāk ir jāreglamentē un stingrāk jānosaka cilvēktiesību ievērošanas kritēriji. Vai mēs, piemēram, neizdosim personas, kas iesaistījušās starptautiskajā terorismā? Es nesaku, ka visi ir jāizdod, bet šeit ir rūpīgi un pie tā jautājuma jāpiestrādā," norādīja Kalnmeiers.

Kalnmeiers nenoliedz, ka kibernoziegumu izmeklēšanas līmenis Latvijā ir ļoti zems, taču nav pamata Čalovska lietu izmeklēt Latvijā, turklāt tiesībsargājošo iestāžu rīcībā nav nekādas informācijas, ka Čalovskis būtu izdarījis kādu noziegumu Latvijā.

Portāls Mixnews.lv jau ziņoja, ka valdība 6.augustā lēma izdot Čalovski ASV, tomēr iespējamā kibernoziedznieka advokāti vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā, lūdzot noteikt pagaidu aizsardzību, proti, aizliegumu izdot Čalovski ASV, pirms viņa lieta nav izskatīta. ECT šo lūgumu apmierināja.

Ģenerālprokuratūra jau pēc valdības lēmuma norādīja, ka, neskatoties uz ECT pieņemto lēmumu, Čalovskim būs jāpaliek apcietinājumā, iepriekš sacīja prokuratūras pārstāve Una Rēķe. Viņa norāda, ka ir apturēts tikai izdošanas process, nevis atcelts lēmums par izdošanu.

Ģenerālprokuratūra iepriekš informēja, ka izdodamai personai likums neparedz tiesības lūgt vispārējās jurisdikcijas tiesu pārskatīt apcietinājuma nepieciešamības turpināšanu.

Tikmēr ECT Čalovska lietu vēl nav komunicējusi Latvijas pusei komentāru sniegšanai. Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās biroja vadītāja Sandra Kauliņa trešdien informēja, ka līdz šim brīdim ECT nav komunicējusi Čalovska pieteikumu Latvijas valdības komentāru sniegšanai.

ASV federālie prokurori izvirzījuši apsūdzības trim iespējamiem Austrumeiropas kibernoziedzniekiem - Krievijas pilsonim Ņikitam Kuzminam, Rumānijas iedzīvotājam Mihajam Paunesku un Latvijas iedzīvotājam Čalovskim, kurš pazīstams arī ar iesauku Miami.

ASV tiesībsargājošās iestādes uzskata, ka trīs aizturētie vīrieši ir atbildīgi par datorvīrusa "Gozi Virus" radīšanu un uzturēšanu. Ar šo vīrusu tika inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp aptuveni 40 000 datoru ASV. Vīruss nonācis pat ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) datoros.

Internetā publiski pieejamā informācija liecina, ka "Gozi Virus" ticis radīts, lai piekļūtu datiem par svešiem banku kontiem un pēc tam iztukšotu tos. Ar minēto vīrusu dators varēja tikt inficēts, atverot šķietami nekaitīgu "PDF" formāta failu. Ar minētā datorvīrusa palīdzību no banku kontiem visā pasaulē izzagti vairāki miljoni ASV dolāru - kopējās finansiālās pretenzijas pret visu grupu ir vismaz 50 miljoni dolāru, ieskaitot gan nozagto naudu, gan vīrusa radītos zaudējumus.

Čalovski Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) apsūdz par to, ka viņš ir pārdevis "Gozi" vīrusam domāto pārlūka injekciju 2011.gada janvārī. Pārlūka injekcija izplatās ar vīrusu palīdzību un izmaina bankas mājaslapas izskatu, ieliekot tur lūgumu sniegt dažādas ziņas, tostarp arī par bankas karti. Šie dati pēc tam tiek izmantoti kontu apzagšanai.

Čalovskis pats naudu no kontiem nav zadzis, taču saņēmis atlīdzību par minētās programmatūras izstrādi, kuru viņam esot pasūtījis Kuzmins.

Komentāri