Sāk kriminālprocesu par Zaharjina iesniegtu, iespējams, viltotu dokumentu, Mixnews.lv

Sāk kriminālprocesu par Zaharjina iesniegtu, iespējams, viltotu dokumentu

фото

Kriminālziņas | 2014. gada 27. janvārī plkst. 21:53

Policijā sākts kriminālprocess par iespējamu dokumenta - maksātnespējīgās AS "Liepājas metalurgs" akciju dāvinājuma līguma, pamatojoties uz kuru Sergejs Zaharjins it kā ieguva uzņēmuma akcijas - viltošanu, ziņo LETA.

Kā pastāstīja vēl viena uzņēmuma akcionāra Kirova Lipmana pārstāvis Pāvels Rebenoks, Augstākajā tiesā (AT), kur jaunnedēļ plānots pasludināt spriedumu Lipmana strīdā ar Zaharjinu par uzņēmuma akcijām, tika iesniegta minētā dokumenta kopija.

Kā norādīja zvērināts advokāts, esot jāredz oriģināls, lai spriestu, vai dokuments patiešām ir viltojums. Lipmana pārstāvji uzskata, ka tas ir viltojums - dokuments tapis vēlāk nekā tad, kad tas ir datēts, uz ko norādot vairāki apstākļi.

"Dokuments ir datēts ar 2003.gada 24.septembri, un saskaņā ar šo dokumentu kompānija "Gesil Limited" [cita "Liepājas metalurga" akcionāra Iļjas] Segala personā it kā uzdāvina jau minētajam Segalam un Zaharjinam akcijas, kas piederējušas "Gesil". Bet ir zināms, ka Lipmanam tā paša gada 9.septembrī uzņēmums "Gesil" bija pārskaitījis teju pie pieciem miljoniem akciju, kas ir trešdaļa "Liepājas metalurga" akciju," skaidroja Rebenoks.

Advokāts retoriski jautāja, kā tādā gadījumā uzņēmums "pēkšņi izdomāja uzdāvināt" Segalam un Zaharjinam akcijas, kuras kompānijai vairs nepiederēja. Rebenoks arī skaidroja, ka līguma ievaddaļā ir redzams, ka Segals parakstījis līgumu, pamatojoties uz pilnvaru, bet tāda pilnvara netika uzrādīta un Lipmana puse to nekad nav redzējusi.

"Viens no punktiem ir arī tāds, ka Segals un Zaharjins pēc dāvinājuma līguma noslēgšanas desmit gadu laikā nedrīkst ar šo "dāvinājumu" rīkoties, proti, akcijas kādam atdāvināt vai pārdot," uzsvēra advokāts, paužot viedokli, ka tas izskatās "pietiekami jocīgi", jo 2003.gadā īpaši paredzēt šādu punktu nebija vajadzības un tas ir vairāk izdomāts kontekstā ar tiem notikumiem, kas norisinājās pērn vasarā, proti, kad valsts pretendēja uz Segala un Zaharjina daļām maksātnespējīgajā uzņēmumā.

Tāpat pēc informācijas, kas ir Lipmana un viņa pārstāvja rīcībā, 2003.gadā neeksistēja Kurzemes reģionālā šķīrējtiesa, uz kuru ir atsauce līgumā. Kā raksta portāls "Pietiek.com", no dāvinājuma līguma izrietēja, ka "jebkurš strīds, nesaskaņa vai prasība, kas izriet no šā līguma, kas skar to vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā neesamību, tiks izšķirts Kurzemes reģionālajā šķīrējtiesā saskaņā ar šīs šķīrējtiesas Reglamentu viena šķīrējtiesneša sastāvā latviešu valodā saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumdošanas aktiem".

Kā norādīja Rebenoks, par dokumenta "statusu" varēs pārliecināties ierosinātajā kriminālprocesā, papildinot, ka, iespējams, dokumenta oriģinālu izdosies atrast.

"Pat neredzot oriģinālu, no šīm blakus lietām var redzēt, ka ar šo dokumentu kaut kas nav kārtībā," sacīja Lipmana pārstāvis. Runājot par tiesvedību, Rebenoks pauda izbrīnu par to, kā gan var gadīties, ka lietas izskatīšanas laikā nevienu reizi netika tāds dokuments pieminēts, kā arī vispār nevarēja atbildēt uz jautājumu, no kurienes akcijas ir iegūtas.

AT Civillietu tiesu palāta 6.februārī pl.9:50 pasludinās spriedumu Lipmana un Zaharjina strīdā īpašuma tiesībām uz 11,5% finanšu grūtībās nonākušā uzņēmuma "Liepājas metalurgs" akciju.

Rīgas apgabaltiesa pērn maijā atzina Lipmana īpašuma tiesības uz 11,5% "Liepājas metalurga" akciju strīdā ar Zaharjinu. Tādā veidā pēc sprieduma stāšanās spēkā Lipmana īpašumā būtu 35% "Liepājas metalurga" akciju. Lipmans pēc sprieduma izteicās, ka beidzot taisnība ir uzvarējusi un "Zaharjinam ir jāatdod akcijas, "kuras man ir likumīgi piederējušas un pieder, ko atzina arī tiesa".

"Tās ir manas akcijas, kuras es nodevu uz laiku Zaharjinam, lai viņš "Liepājas metalurga" vārdā risinātu sarunas par līdzekļu piesaisti rūpnīcas modernizācijai," norādīja Lipmans, piebilstot, ka viņam ir žēl, ka Zaharjins rīkojies negodprātīgi, vēloties akcijas par katru cenu paturēt sev.

Akcijas tika nodotas tāpēc, ka "Liepājas metalurgam" bijuši lieli modernizācijas plāni, bet akcionāru sastāvs - ļoti sadrumstalots. Ņemot vērā minēto, abi uzņēmēji mutiski vienojušies, ka Lipmans savas akcijas uz laiku nodos Zaharjina valdījumā, lai Zaharjins vienpersoniski varētu tikties ar sadarbības partneriem un kontrolēt visus uzņēmuma attīstības projektus, skaidroja Rebenoks.

Pēc advokāta teiktā, Lipmans nekad neesot nodevis Zaharjinam īpašuma tiesības uz saviem 11,5% "Liepājas metalurga" akciju, bet tikai uzticējis Zaharjinam pārvaldīt šīs akcijas līdz brīdim, kad būs veiksmīgi noslēgusies "Liepājas metalurga" ražošanas procesa modernizācija.

2009.gadā Lipmans sācis atprasīt it kā sev piederošās akcijas, jo "Liepājas metalurga" vadība publiski paziņojusi, ka uzņēmuma modernizācija pabeigta. Tomēr Zaharjins atteicies Lipmanam akcijas atdot, skaidroja Rebenoks.

Kriminālprocesā, kas tika sākts saistībā ar iespējamu "Liepājas metalurga" vadības noziedzīgu rīcību, VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) pagājušā gada 14.maijā veica 14 kratīšanas uzņēmuma vadības un akcionāru dzīvesvietās un darba kabinetos. ENAP priekšnieks Gatis Gudermanis toreiz žurnālistiem skaidroja, ka kratīšanās izņemti dažādi priekšmeti, tostarp datori un dokumenti.

Gudermanis iepriekš paziņoja, ka kriminālprocess ir diezgan apjomīgs, tāpēc ātrus izmeklēšanas rezultātus policija nesola. ENAP lietas izmeklēšanā sadarbojas ar ārvalstīm, taču netiek atklāts, ar kurām. Policija arī sadarbojas ar Valsts kasi un vērtē uzņēmumā veiktā audita rezultātus.

Prokuratūra atcēlusi aizdomās turētā statusu Zaharjinam un Iļjam Segalam. Pērn vasarā Valsts policija (VP) piemēroja aizdomās turētā statusu S.Zaharjinam, toreizējam "Liepājas metalurga" padomes priekšsēdētāja vietniekam Aleksejam Zaharjinam, kā arī valdes loceklim Iļjam Segalam.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga sacīja, ka Liepājas prokuratūras prokurors kā lietu uzraugošais prokurors šādu lēmumu pieņēma, jo uzskata, ka lēmumi par personas atzīšanu par aizdomās turamo nav pietiekami pamatoti.

Pašlaik šīs personas ir atzītas par personām, pret kurām ir sākts kriminālprocess, - konkrētais kriminālprocess izmeklēšanas turpināšanai atrodas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē. Liepājas prokuratūras prokurors šajā kriminālprocesā nolēma atcelt cietušā statusu uzņēmējam Kirovam Lipmanam.

Savukārt ENAP pārsūdzējusi Liepājas prokuratūras prokurora Ulda Kursinska lēmumu, ar kuru atcelts aizdomās turētā statuss minētajām personām.

Komentāri