Britu eksperts: Rīgas pils ugunsgrēks izcēlies neizmantotā šautuvē, Mixnews.lv

Britu eksperts: Rīgas pils ugunsgrēks izcēlies neizmantotā šautuvē

фото

Kriminālziņas | 2014. gada 5. februārī plkst. 12:57

Rīgas pils ugunsgrēks ir izcēlies ēkas centrālās daļas ziemeļaustrumu daļā, neizmantotā šautuvē, kas ir blakus kompleksa galvenajai ziemeļaustrumu daļai. Šajā vietā nekādi darbi netika veikti, paziņojumā medijiem norāda pils remontētāju pilnsabiedrības "SBRE" uzaicinātais eksperts, Apvienotās Karalistes Ugunsgrēku izmeklētāju apvienības prezidents un Starptautiskās Ļaunprātīgās dedzināšanas izmeklētāju apvienības pirmais viceprezidents Pīters Mansi.

Eksperts norāda, ka viņa slēdziena pamatā ir ugunsgrēka postījumu un citu degšanas īpašību izpēte izmeklēšanas laikā, vispārīgi uguns izpētes zinātnes secinājumi, ugunsgrēka attīstība jumta konstrukcijās un pirmo notikuma vietā ieradušos ugunsdzēsēju novērojumi.

"Balstoties uz man pieejamo informāciju, kas līdz šim ir savākta, nav iespējams noteikt ugunsgrēka iemeslu, un kā iespējamais cēlonis varētu būt neuzmanīga rīcība ar smēķēšanas piederumiem neizmantotajā šautuvē, kas atrodas pils daļā, kurā darbi netika veikti, tas ir - virs muzeja, tā jumta telpās. Šai zonai varēja piekļūt gan no kompleksa muzeja puses, kurā ieeja ir aizliegta, bet nav apsargāta, gan arī neatļauti iekļūstot jumta telpā no darbuzņēmēja jumta telpu puses," uzsver Mansi.

Kā iespējamais ugunsgrēka cēlonis tāpat netiek izslēgts elektrosistēmas kļūme vai pretestības radīts karstums, jo elektroinstalācijas plāns joprojām nav zināms, kaut gan vienā no augstākā līmeņa sadales kārbām tika konstatēts spriegums dažos no vadiem, tādējādi norādot, ka tie bija pieslēgti strāvai ugunsgrēka laikā.

Mansi informē, ka saglabājies grīdas fragments neizmantotajā šautuvē norādīja, ka šautuves durvis izdega pie to eņģēm un nokrita uz neizmantotās šautuves grīdas, tādējādi aizsargājot grīdu no ugunsgrēka radītā karstuma, un pēc tam ugunsgrēks izplatījās divos virzienos.

"Ugunsgrēkam izplatoties neizmantotajā šautuvē, tas izlauzās cauri apmetuma un koka konstrukcijai un ieskāva koka nesošo konstrukciju. Tieši šajā laikā durvis, kas veda no šautuves uz priekštelpu, padevās, un uguns sāka izplatīties caur atvērumu virs metāla durvīm, kas veda uz jumta telpu virs Banketu zāles. Virs šī atvēruma bija ķieģeļu siena, virs sienas bija sprauga, kas veda uz jumta telpu virs Banketu zāles," skaidro Mansi.

Eksperts skaidro, ka degšanas pēdas uz neizmantotās šautuves durvju koka rāmja pie durvju metāla rāmja un durvīm, kas veda uz Banketu zāli, norādīja uz to, ka daudz lielāki uguns izraisīti bojājumi ir novērojami neizmantotās šautuves pusē. "Tas nozīmē to, ka ugunsgrēks ir izplatījies no neizmantotās šautuves zonas, pēc tam nonākot priekštelpā aiz metāla durvju rāmja un durvīm," informē Mansi.

"Uguns radītie bojājumi norādīja uz to, ka uguns ir izplatījusies no neizmantotās šautuves arī uz jumtu sadurvietas pamatnes zonu un pēc tam uz augšu cauri jumta spārēm atbilstoši tam, kā aprakstīts manā ziņojumā, ugunij ceļoties augšup tās karstuma radītās konvekcijas plūsmas ietekmē," skaidro Mansi.

"Kamēr uguns izplatījās pa spārēm, tā izlauzās cauri sienai, kas bija blakus kāpņu laukumam, no kura ugunsdzēsējiem bija piekļuve jumta telpas dienvidu daļai. Pēc cita eksperta domām, ugunsgrēks ir izcēlies šajā vietā. Pilnīgi Banketu zālē veiktie izrakumi atklāja sienas karnīzes paliekas, kurā bija ventilācijas režģi, un parādīja, ka Banketu zāles pusi uguns nebija skārusi, apgāžot jebkādus apgalvojumus, ka ugunsgrēks ir izcēlies no gruzdēšanas šajā zonā," uzsver Mansi.

Eksperts norāda, ka ir veicis Rīgas pils ugunsgrēka izmeklēšanu, un, lai arī nav iespējams precīzi pateikt ugunsgrēka cēloni, var apliecināt, ka pēc rūpīgas izmeklēšanas kopā ar Robertu Edvardsu, Šonu Vudu un citiem tiesu izmeklēšanas ekspertiem ir noteicis ugunsgrēka izcelšanās vietu. Izmeklēšanas rezultātus Mansi ir iesniedzis Valsts policijas izmeklētājiem un apliecina gatavību savu vārdu patiesumu aizstāvēt tiesā. Tāpat Mansi apliecina, ka ziņojums var tikt mainīts, ja tiks iegūti jauni neapgāžami pierādījumi.

Jau ziņots, ka VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pieaicinātie Igaunijas eksperti secinājuši, ka ugunsgrēks 20.jūnijā izcēlies būvnieka rīcībā nodotajā Rīgas pils daļā, un tā iemesls bijusi atklātas uguns avots - dzirkstele, kvēlojoša cigarete vai jebkurš cits atklātas uguns avots.

Ņemot vērā, ka ugunsgrēka izcelšanās avots saskaņā ar VNĪ pieaicināto ekspertu atzinumu bijis būvobjektā, par ko saskaņā ar līgumu atbild būvnieks, VNĪ prasa, lai pilnsabiedrība "SBRE" par saviem līdzekļiem novērš ugunsgrēka sekas. Provizoriski aplēstās šo darbu izmaksas ir 4,3 miljoni latu.

VNĪ jau nosūtījis būvniekam vēstuli ar prasību saviem spēkiem un par saviem līdzekļiem novērst postījumus. Vienlaikus iesniegti pieteikumi apdrošinātājiem AAS "Baltijas Apdrošināšanas nams" (BAN) un "BTA Insurance Company" (BTA) par zaudējumu atlīdzību.

Ugunsgrēkā, kas Rīgas pilī plosījās naktī uz 2013.gada 21.jūniju, tika izpostīta Rīgas pils 3200 kvadrātmetru platībā.

"SBRE" iepriekš kategoriski norobežojās no atbildības par ugunsgrēka izcelšanos. Būvnieki norāda, ka ugunsgrēks izcēlies telpās, kurās tiem neesot bijusi piekļuve, kā arī vairākas stundas pēc tam, kad objekta uzraudzība oficiāli tika nodota militārajai policijai.

Valsts policija par ugunsgrēku sākusi kriminālprocesu.

Komentāri